Ja darbinieks tiek nodarbināts citā Eiropas Savienības valstī, vai saimnieciskās darbības izdevumos var iekļaut lidmašīnas vai citas transporta izmaksas, kas saistītas ar darbinieka nokļūšanu darbavietā?

Kā grāmatot pamatkapitāla daļu iegādi? Kapitāldaļas tiek pārdotas par zemāku vērtību un rada negatīvu vērtību. Kā šāds darījums ietekmē peļņu?

Lasītājs jautā: Uz cik ilgu laiku uzņēmuma – sabiedrības ar ierobežotu atbildību – īpašnieks var apturēt uzņēmuma saimniecisko darbību, proti, atlaist darbiniekus? Kādas deklarācijas un pārskati šajā periodā jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā?

Ar grozījumiem Grāmatvedības likumā, kas stājās spēkā no 2025.gada 1.janvāra, 11.pants tika papildināts ar 14.daļu, proti, attaisnojuma dokumentu, kuru uzņēmums izsniedz citam Latvijā reģistrētam uzņēmumam – preces vai pakalpojuma saņēmējam – samaksāšanai (rēķinu), noformē kā strukturētu elektronisko rēķinu. Līdz ar to grāmatvežiem ir radies jautājums – vai rēķins samaksāšanai ir jauns dokumenta veids? Kas šis ir par dokumentu? Līdz šim bija attaisnojuma dokuments, preču piegādes, nodokļa rēķins utt., bet ne rēķins samaksāšanai. Ja uzņēmuma grāmatvedības politikā nav rēķina samaksāšanai – vai tas nozīmē, ka uz konkrēto uzņēmumu e-rēķini neattiecas?

Vai uzņēmumam ir tiesības, nosakot muitas vērtību, precei piemēroto atlaidi importa deklarācijā pierādīt ar citiem līdzekļiem, ne tikai ar rakstveidā noslēgtu līgumu? Meklējam atbildi Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtajā uzziņā.

Uzņēmuma īpašnieks pats iesniedzis darba devēja ziņojumus Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un to veicis kļūdaini – katru mēnesi deklarējis ikmēneša algu (4. un 5.ailē), bet papildus aizpildījis arī 6. un 7.aili, proti, precizējumu par iepriekšējo mēnesi. Rezultātā VID tika deklarētas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas dubultā apmērā; tā tās tika arī samaksātas. Grāmatvedībā norādītas pareizas summas – katra mēneša aprēķinātā alga un attiecīgie nodokļi. Kā rīkoties grāmatvedim?

2025.gada 1.aprīlī stājas spēkā izmaiņas likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz, ka uzņēmumiem būs jāievieš bezskaidras naudas norēķini, ja uzņēmumu juridiskajā adresē vai tā struktūrvienībā, vai tirdzniecības automātā, kura uzstādīšanas vietas adrese nesakrīt ar juridisko adresi vai struktūrvienības adresi, iepriekšējā gada apgrozījums pārsniedz 50 000 eiro. Līdz ar to radies jautājums – vai maksājumi ar kartēm tiek uzskatīti par bezskaidras naudas maksājumiem?

Veikals nodeva naudu inkasatoram, kurš pēc naudas pārbaudes – inkasācijas ‒ konstatēja, ka 2 eiro monēta izskatās dīvaini un nosūtīja naudu tālākai pārbaudei. Pārbaudes rezultātā tika konstatēts, ka nauda ir viltota. Uzņēmums saņēma paziņojumu no policijas, ka uzņēmums var pieteikties par cietušo personu. Uzņēmums, pamatojoties uz policijas vēstuli, šo naudu norakstīja ārkārtas izdevumos. Vai šie izdevumi ir saistīti ar saimniecisko darbību?

Ņemot vērā, ka jau no 2025.gada 1.janvāra norēķinos ar valsts un pašvaldību iestādēm attaisnojuma dokumenti (rēķini) jānoformē e-rēķina formātā, bet no 2026.gada 1.janvāra šī būs obligāta prasība visiem uzņēmumiem, arvien vairāk aktualizējas jautājums – vai arī turpmāk uzņēmumi par preču piegādēm var sagatavot tikai vienu attaisnojuma dokumenta veidu – e-rēķinu –, ja uzņēmums vēlas saglabāt līdzšinējo praksi, kad vienā dokumentā tiek norādīti gan preču piegādes dokumenta, gan attaisnojuma dokumenta rekvizīti? Vai to var izmantot kā rēķinu samaksāšanai? Vai e-rēķinā ir iekļauts rekvizīts “paraksts”, kas nodrošina, ka pavadzīme tiek parakstīta?

Lasītājs jautā: 2025.gada 1.aprīlī stājas spēkā izmaiņas likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz, ka uzņēmumiem un iestādēm būs jāievieš bezskaidras naudas norēķini, ja to apgrozījums pārsniedz 50 000 eiro. Uz kādām iestādēm/uzņēmumiem attiecas šī prasība? Piemēram, uzņēmumam ir trīs veikali, kas atrodas blakus. Katrs veikals reģistrēts kā atsevišķa struktūrvienība, katra atsevišķa veikala apgrozījums nesasniedz 50 000 eiro, bet visu kopā – sasniedz. Vai uz šādu uzņēmumu attiecas prasība ieviest bezskaidras naudas norēķinus?

Uzņēmums interneta veikalā iegādājas datorus no Lietuvas. Prece tiek atsūtīta uz Latviju ar kurjeru. Piegādātājs atsūta rēķinu elektroniski. Rēķinā norādīta iekraušanas vieta – Lietuva, izkraušanas vieta – Latvija, kā arī visa transportēšanas informācija – paku skaits, iepakojums, piegādes nosacījumi CIP (carriage and insurance paid to). Kurjerdienests, piegādājot preci, neizsniedz nekādus transporta pavaddokumentus. Vai preces saņēmējam pietiek ar elektroniski saņemto rēķinu, lai piemērotu pievienotās vērtības nodokļa 0% likmi preču piegādei, jo citi preču piegādes dokumenti nav pieejami? Vai tomēr nepieciešami preču piegādes dokumenti?

Uzņēmums, kas ir pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, uzbūvējis un nodevis ekspluatācijā dvīņu māju, kas paredzēta pārdošanai. Grāmatvedībā ēka uzrādīta kontā “Gatavie ražojumi un preces pārdošanai”. Viena ēkas daļa ir jau pārdota, taču otra vēl atrodas pārdošanas procesā un saņem dažādus komunālos pakalpojumus. Kā grāmatvedībā uzskaitīt komunālos maksājumus objektam, kas tiek piedāvāts pārdošanai? Vai šie izdevumi uzskatāmi par tiešajiem izdevumiem, kas palielina ēkas pašizmaksu, vai izdevumiem, kas saistīti ar saimniecisko darbību? Turklāt, ja ēkas daļa netiks pārdota noteiktā laika periodā, uzņēmums plānot to izīrēt. Kā grāmatvedībā norādīt šīs izmaiņas? Vai šādā gadījumā ēka jāpārklasificē par pamatlīdzekli? Kā jāuzskaita ieņēmumi no īres?

Uzņēmuma darbiniekiem lojalitātes programmas ietvaros ir piešķirta atlaižu karte lietošanai privātiem mērķiem. Ir iekšējais dokuments par atlaižu kartes lietošanas noteikumiem. Darbinieks, kurš atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, ir pārkāpis šos noteikumus, nododot atlaižu karti citai personai. Vai par šādu rīcību uzņēmums var sagatavot aktu un pieprasīt paskaidrojumu?

Uzņēmums iegādājās zemi 2012.gadā. 2024.gadā zemes vērtība ir palielinājusies. Kā pareizi norādīt zemes vērtības starpību bilancē? Kādi dokumenti nepieciešami?

2023.gada 3.martā darbā tika pieņemts darbinieks uz projekta laiku līdz 2026.gadam. 2024.gada 16.aprīlī darbinieks sāka strādāt vēl vienā projektā. Par darbu papildu projektā tika noslēgta papildu vienošanās. Darbiniekam abos projektos tika noteikta vienāda stundas likme – 10 eiro. Projektu laikā darbinieks vēlas doties atvaļinājumā uz nedēļu. Kā aprēķināt atvaļinājuma naudu darbiniekam, kas vienlaikus strādā dažādos projektos?