Raksts ir pieejams tikai abonentiem!

Lasītājs vaicā: Zvanu centra operatoram noteikts mērķis – noslēgt trīs līgumus dienā. Šis mērķis regulāri netiek sasniegts. Vai pārdošanas vadītājs drīkst pieprasīt paskaidrojumu darbiniekam, ja tas neizpilda dienā noteikto mērķi? Vai šādu paskaidrojumu drīkst pieprasīt katru dienu? Vai regulāra plāna neizpilde var būt iemesls atbrīvošanai no darba? Jāpiebilst, ka darba līgumā šis mērķis nav noteikts.

Lasītājs vaicā: Darbinieks vēlas pārtraukt darba attiecības un informē par to darba devēju, lūdzot parakstīt vienošanos par darba attiecību izbeigšanu, lai pēc to pārtraukšanas varētu nekavējoties saņemt bezdarbnieka pabalstu. Vai darba devējs drīkst atteikt parakstīt vienošanos un uzstāt uz darbinieka atlūgumu pēc paša vēlēšanās?

Lai cik ļoti darba devējs gribētu tikt vaļā no kāda darbinieka, atbrīvošanai ir jābūt tiesiskam pamatam un jāievēro Darba likumā noteiktā procedūra. Ja darbinieks būs neapmierināts ar atlaišanu, viņš var izvirzīt prasību tiesā. Tiesvedība parasti nav ne ātra, ne patīkama. Ja tiesa atzīst, ka darba tiesiskās attiecības ir izbeigtas prettiesiski, tiek skatīts jautājums par atlīdzības par darba piespiedu kavējuma laiku piedziņu.

Lasītājs vaicā: Darba tiesisko attiecību laikā darba devējs bieži vien publicē dažādus darbinieku fotoattēlus, lai veicinātu uzņēmuma un darbinieku atpazīstamību. Kā rīkoties gadījumā, ja darba tiesiskās attiecības tiek pārtrauktas, bet attēli joprojām tiek publicēti? Skaidrojam, vai darba devējam ir tādas tiesības un kā rīkoties darbiniekam, ja tas iebilst pret šādu darba devēja rīcību.

Lasītājs vaicā: Vai atsauce uz Darba likuma darba laika organizēšanas īpašajiem noteikumiem attiecināma arī uz darbinieku, piemēram, izpilddirektoru, kurš bieži ceļo un tādēļ birojā vairāk nav, nekā ir, kā arī piedalās sapulcēs, kas notiek brīvdienās, bet neieņem valdes locekļa amatu?

Lasītājs vaicā: Vācijas uzņēmums reģistrējies Latvijā kā ārvalstu darba devējs, kurš Latvijā saimniecisko darbību neveic. Uzņēmuma darbinieks ir Latvijas rezidents, par kuru algas nodokļi un sociālās iemaksas tiek aprēķinātas un samaksātas Latvijā. Pamatā darbinieks strādā attālināti, atrodoties Latvijā. Darba līgumā kā darba vieta norādīta gan darbinieka uzturēšanās adrese Latvijā, gan uzņēmuma adrese Vācijā. Reizi mēnesī vai ceturksnī darbinieks dodas uz uzņēmumu Vācijā, lai piedalītos klātienes darba pasākumos – apmeklētu sapulces un tikšanās. Vai šie braucieni ir komandējumi, darba braucieni vai nosūtīšana? Vai šajos braucienos jāmaksā dienas nauda?

Kā rīkoties, ja darbinieks veselības stāvokļa dēļ vairs nevar turpināt strādāt nolīgto darbu? Kā šis fakts ir jāpaziņo darba devējam? Un kā rīkoties darba devējam, ja viņam ir aizdomas, ka darbinieks veselības stāvokļa dēļ nevar veikt nolīgto darbu, tomēr pats darbinieks tā neuzskata?

Lasītājs vaicā: Daudziem uzņēmumiem pavisam ierasta situācija – uzņēmuma vadība nākamajā dienā pēc svētkiem ļauj darbiniekiem ierasties darbā vēlāk, piemēram, pēc Jāņiem 25.jūnijā visi ierodas darbā ap plkst. 12.00. Bet rodas jautājums – kā šādā situācijā uzskaitīt darbinieku darba laiku? Kā pilnu darba dienu? Vai nepieciešams noslēgt rakstisku vienošanos par šādu kārtību, vai pietiek ar mutisku vienošanos? Atbild: Roberts Gusts un Ivo Maskalāns, SIA “ZAB COBALT”

Lasītājs vaicā: Darbinieks strādā pašvaldības iestādē, viņam noteikts summētais darba laiks. Darba telpās ir izvietotas videonovērošanas kameras. Vadītājs regulāri pārskata videoarhīva ierakstus un pēc tam pārmet darbiniekiem privāto lietu kārtošanu darba laikā, draudot samazināt gada beigās paredzēto prēmiju vai pārcelt darbā uz citu nodaļu. Vai darbinieku drīkst pārcelt uz citu nodaļu, ja par to nav rakstiskas vienošanās un darba līgumā ir noteikta adrese, kurā veicami darba pienākumi? Papildus norādāms, ka amata aprakstā nekas nav minēts par pārcelšanas iespējām.

Praksē samērā bieži sastopama darba devēja kļūda patvaļīgi bez saskaņošanas ar darbinieku un bez darbinieka rakstveida piekrišanas ieturēt pārmaksāto algu vai veikt citus ieturējumus, kas izriet no darba devēja atprasījuma tiesībām. Gadījumos, kad darba devējam ir tiesības veikt ieturējumus no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas, jāievēro noteikta kārtība – par to kādā no spriedumiem atgādina Senāts.

Lasītājs vaicā: Uzņēmumam pieder zeme, kura tiek iznomāta. Rēķins par zemes nomu tiek izrakstīts reizi pusgadā. Citu ieņēmumu uzņēmumam nav. Uzņēmuma vienīgais darbinieks ir valdes loceklis, kuram alga tiek izmaksāta tikai tajos mēnešos, kad saņemta nauda par zemes nomu. Ko darīt ar darbinieku tajos mēnešos, kad nav darījumu un ieņēmumu?

Lasītājs vaicā: Vai darbiniekam ir tiesības katram savam darba devējam iesniegt pierādījumus, ka ārstniecības iestādē ir nodotas asinis, un saņemt atlīdzību un apmaksātu atpūtas dienu? Ko nozīmē “saņem atlīdzību”? Vai tas ir domāts par laiku, kamēr nodod asinis? Un ko nozīmē “apmaksāta atpūtas diena”? Tā ir diena, kad tiek nodotas asinis, vai vēl kāda cita brīvā diena?

Darbinieks piekrīt ieturējumu veikšanai. Varētu domāt, ka lielākā darba devēja problēma atrisināta, jo nav jāvelta cilvēkresursu, laika un finanšu līdzekļi, vēršoties tiesā. Pirmais svarīgais solis ir veiksmīgi pārvarēts, taču līdz galarezultātam vēl ir vairāki nosacījumi, kas darba devējam jāievēro.

Lasītājs vaicā: Darbinieks paziņo darba devējam, ka viņš meklēs citu, interesantāku darbu, bet neiedod rakstisku atlūgumu, jo pagaidām vēl nav atradis jaunu darbu. Uzskatām, ka faktiski šis ir darba ņēmēja uzteikums, tomēr Darba likumā ir noteikts, ka uzteikumam jābūt noformētam rakstveidā. Vai uz šādu situāciju ir attiecināms kāds Darba likumā noteiktais darba devēja uzteikuma pamats? Faktiski darba devējs ir zaudējis uzticēšanos darbinieka rīcības dēļ, vairs nevar uzticēt darbiniekam attīstīt atbildīgus projektus, jo zina, ka šis nav ilgtermiņā, bet no otras puses – nevar pieņemt citu darbinieku, kurš vēlētos strādāt ar pilnu atdevi, jo vieta netiek atbrīvota.