Pēdējo gadu judikatūrā novērots, ka tiesas nolēmumu pamatošanai nereti atsaucas uz satura izvēles brīvības principu, kas paredz līgumslēdzējiem tiesības izvēlēties līguma saturu un nodibināt sev tādas tiesības un pienākumus, kādus līdzēji vēlas, taču līguma satura izvēles brīvība sniedzas tiktāl, ciktāl to neierobežo likuma imperatīvās normas.

Tekstu lasa: Oskars Priede