Bieži nākas dzirdēt un lasīt, ka konkrētās jomas eksperti atsaucas uz Valsts ieņēmumu dienesta materiāliem, norādot – ja VID tā ir noteicis, tad tas tā arī ir. Tomēr – cik saistoši ir šie materiāli? Un vai uzņēmumi tomēr var darīt pēc savas izpratnes, ja viņu viedoklis atšķiras no VID skaidrotā?

Ja uzņēmuma labprātīgas pārejas rezultātā jaunie īpašnieki iegūst daļas, valdes pienākums ir sagatavot izmaiņas dalībnieku reģistrā un iesniegt tās Uzņēmumu reģistrā. Bet kā rīkoties, ja valde šo pienākumu neveic? Vai pats dalībnieks var reģistrēt izmaiņas? Un kādas ir Uzņēmumu reģistra tiesības? Raksta līdzautore: Baiba Kūle, SIA “ZAB Eversheds Sutherland Bitāns” jurista palīdze

Lasītājs vaicā: Uzņēmums iegādājas daudzdzīvokļu ēku, kurā dzīvo īrnieki. Kā uzņēmumam rīkoties, ja tas nevēlas turpināt noslēgtos īres līgumus, jo ir citi plāni ēkas attīstībai? Vai uzņēmumam ir tiesības īres līgumus lauzt? Vai iespējams iegādāties īpašumu bez šiem noslēgtajiem īres līgumiem?

Sabiedrība var palielināt pamatkapitālu, izlaižot jaunas kapitāldaļas vai palielinot esošo kapitāldaļu vērtību. Kā izvēlēties piemērotāko pamatkapitāla palielināšanas veidu konkrētajā situācijā? Raksta līdzautores: Annija Aleksandra Vītola, SIA “ZAB PricewaterhouseCoopers Legal” juriste un Tatjana Kļimoviča, SIA “ZAB PricewaterhouseCoopers Legal” nodokļu nodaļas vecākā konsultante

Ja dokuments ir sagatavots svešvalodā, iestādēm nereti nepieciešams arī tā tulkojums. Kam drīkst uzticēt dokumenta tulkošanu? Kādām niansēm būtu jāpievērš uzmanība, saņemot tulkojumu?

Mūsdienu pasaulē arvien vairāk pirkumu tiek izdarīti internetā. Tas ir ērti un ekonomiski izdevīgi, tomēr pirkumi internetā ir saistīti arī ar zināmu risku. Pirms darījuma veikšanas pircējs neredz konkrēto preci un nezina, vai piedāvātā prece patiesi atrodas internetveikala noliktavā. Līdz ar to juristiem, konsultējot klientus, nereti nākas sastapties ar šādiem jautājumiem – kā rīkoties, ja preces netiek piegādātas apsolītajā termiņā?

Slēdzot darījumus, ir savlaicīgi jāapzinās riski, un jau līgumā jāparedz nodrošinājums gadījumiem, kad ar līgumu noteiktās saistības no darījuma partnera puses netiks pildītas. Protams, veicot uzņēmējdarbību, ikviens vēlas ticēt sadarbības partnera vai klienta godaprātam, tomēr praksē ir piemēri, kad pat ilgstošs labas sadarbības partneris kādu apstākļu dēļ pēkšņi nespēj vai nevēlas pildīt uzņemtās saistības. Kā rīkoties, lai savlaicīgi nodrošinātos un atgūtu ar līgumu pielīgto uzdevumu izpildi vai naudas atmaksu?

Personai ārvalstī ar tiesas spriedumu piemērots sods – autovadītāja tiesību izmantošanas aizliegums uz noteiktu laiku. Vai šāds aizliegums ir saistošs arī Latvijā? Kā potenciālais darba devējs var zināt, vai darbiniekam / potenciālajam darbiniekam ir šāds sods?

Lasītājs jautā: Uzņēmuma valdes loceklis ir no citas Latvijas pilsētas. Vai uzņēmums drīkst apmaksāt īres dzīvokli valdes loceklim?

Neskaidrības ir par Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) un direktīvā 2019/771 par atsevišķiem preču pārdošanas līgumu aspektiem noteikto 2 gadu garantijas periodu, tostarp arī digitālajiem produktiem un precēm. Piemēram, klients iemaksā naudu savā pakalpojumu kontā, lai saņemtu kādus kredītpunktus, kurus uzkrājot, var iegādāties kādus labumus attiecīgajā uzņēmumā. Vai šādi iemaksātajai naudai un saņemtajiem bonusiem ir jāievēro 2 gadu garantija? Vai uzņēmums var savā akcijas piedāvājumā noteikt, ka šādi kredītpunkti izmantojami līdz konkrētam datumam, tādējādi termiņš sanāk īsāks par 2 gadiem? Līdzīgs jautājums ir par dāvanu kartēm – tās parasti izsniedz ar nosacījumu, ka dāvanu karte jāatprečo 6–12 mēnešu laikā, ja to neizdara, tad nauda zūd. Vai šādi dāvanu kartē iemaksātajai naudai nav piemērojams 2 gadu derīguma termiņš? Kur novilkt robežu – kuriem pakalpojumiem ir un kuriem nav 2 gadu garantija? Raksta līdzautore: Patrīcija Utināne, SIA ‘’Sorainen ZAB’’ praktikante

Laulātie laulības laikā ir tiesīgi paši brīvi izraudzīties sev piemērotāko savstarpējo mantisko attiecību režīmu. Stājoties laulībā, aktualizējas jautājums par to, vai un kāda manta piederēs katram laulātajam kā atsevišķā manta, vai arī laulātie iegūs kopīgu mantu, ar ko kopīgi arī rīkosies. Apskatām, kādas darbības jāveic, lai laulības līgums, kas paredz tiesības uz nekustamo īpašumu, iegūtu saistošu spēku pret trešajām personām.

Lasītājs vaicā: Zināms, ka ēku pēc būvniecības pabeigšanas ir pienācīgā kārtā jānodod ekspluatācijā. Taču kā rīkoties nomniekam, kurš ir uzzinājis, ka viņa nomātās biroja telpas atrodas ēkā, kura, lai gan izskatās pilnīgi pabeigta, tomēr nav pieņemta ekspluatācijā? Vai nomniekam var uzlikt sodu par ekspluatācijā nenodotu telpu lietošanu? Kā nomnieks var sevi pasargāt no nepatikšanām?

Kā palielināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitālu un kas jāiekļauj pamatkapitāla palielināšanas noteikumos? Kas būtu jāizvērtē uzņēmumam, pieņemot lēmumu palielināt pamatkapitālu? Vai obligāti kopā ar pamatkapitāla palielināšanas noteikumiem jāiesniedz arī jauno dalībnieku pieteikumi daļu iegūšanai? Raksta līdzautors: Nauris Grigals, SIA “Sorainen ZAB” partneris, zvērināts advokāts

Attīstoties noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas tiesību normu piemērošanas praksei, arvien vairāk pieaug tiesu spriedumu loma šajā jomā. Nesenā spriedumā Senāts ir skaidrojis šīs jomas tiesību normu iztulkošanas jautājumus, apstiprinot vairākus iepriekš praksē zināmus pamatprincipus klienta izpētē, kā arī precizējot strīdīgu jautājumu zema riska klienta izpētē.