Deleģēšanas līgums ir būtisks juridisks instruments valsts pārvaldes uzdevumu efektīvai izpildei, nododot noteiktus publiskas personas vai tās iestādes kompetencē esošus uzdevumus privātpersonai vai citai publiskai personai. Apskatām deleģēšanas līguma juridiskos un praktiskos aspektus, sniedzot ieskatu tā būtībā, nosacījumos un piemērošanas gadījumos. Raksta līdzautore: Patrīcija Utināne, SIA “Sorainen ZAB” jurista palīdze

Daudzās profesijās darbs nav iedomājams bez datora un tajā uzglabātās informācijas un dokumentiem. Juristi, grāmatveži, lietveži, loģistikas speciālisti un daudzi citi savu profesionālo ikdienu pavada, strādājot datorā un nereti arī uzglabājot informāciju datora cietajā diskā. Vai ir pieļaujams, ka kriminālprocesa ietvaros šāds dators tiek izņemts, aizvests un aizturēts uz vairākiem mēnešiem, tādējādi liedzot iespēju turpināt darbu un pelnīt iztiku? Šis jautājums pavisam nesen tika izskatīts Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Būvniecības ierosinātājam, plānojot būvniecību, jārēķinās ar tiesību aktos noteiktajām prasībām būvju novietojumam un arhitektoniskajiem risinājumiem vai arī ir jāsaskaņo atkāpes būvprojektā ar kaimiņu zemesgabala īpašnieku. Tomēr nereti būvniecības ierosinātājs būvniecības gaitā vēlas mainīt paredzētās arhitektoniskās detaļas. Vai izmaiņām jāsaņem jauns kaimiņa saskaņojums?

Lasītājs vaicā: Uzņēmums izmanto dokumentu vadības sistēmu, kurā katram darbiniekam ir izveidots unikāls lietotāja konts. Šajā sistēmā darbinieki var iepazīties ar rīkojumiem, iekšējās kārtības noteikumiem, iesniegt iesniegumus, apstiprināt darbības ar dokumentiem, izmantojot sistēmas piedāvātu parakstu. Vai līgumā ar darbinieku jānorāda, ka darba attiecību laikā tiks izmantota dokumentu vadības sistēma, kurā dokumentu apstiprinājumam tiks izmantots sistēmā piedāvātais paraksts? Vai tomēr pietiek, ja tas tiek norādīts darba kārtības noteikumos?

Arvien vairāk uzņēmumu izvēlas ieviest mākslīgā intelekta (MI) rīkus, lai efektivizētu dažādus darba procesus. Tomēr MI rīku izmantošana palielina risku neapzināti pārkāpt, piemēram, autortiesības vai datu aizsardzības tiesības, kas var novest pie atbildības par neatļautu vai nepareizu MI izmantošanu, ja tā notikusi darba laikā vai veicot darba uzdevumus. Visbiežāk šāda atbildība iestāsies tieši darba devējam, ja darba devējs būs saskaņojis MI izmantošanu.

Kādi dati jāievāc un kāda informācija jāuzzina par ārvalstnieku, slēdzot īres līgumu? Piemēram, vai jāpārliecinās, ka viņam ir atļauja uzturēties Latvijā? Vai ir kādi īpaši nosacījumi, kas jāņem vērā izīrētājam pirms līguma noslēgšanas ar Eiropas Savienības vai trešās valsts pilsoni?

Lasītājs vaicā: Kuram ir pienākums sagatavot grozījumus līgumā par e-rēķinu apmaiņu – preču/pakalpojumu sniedzējam vai saņēmējam? Ko darīt situācijā, ja preču/pakalpojumu sniedzējs un saņēmējs izmanto atšķirīgas sistēmas e-rēķinu apmaiņai? Kurš nosaka, kādu sistēmu izmantot?

Strīdi starp nekustamā īpašuma kopīpašniekiem nav nekas neparasts. Šoreiz izskatām kādu nozīmīgu lietu, kas kalpos par vērtīgu pienesumu Latvijas tiesu praksei. Tajā Senāts lēmis par apkures izdevumu kā nepieciešamo izdevumu kompensēšanu. Izskatām lietu, kurā apskatīti vairāki būtiski civiltiesību institūti – kopīpašuma dalīšana, nepieciešamie izdevumi un fakta atzīšana par vispārzināmu.

Lasītājs vaicā: Pašnodarbinātais pasūtīja preci, kas bija nepieciešama pasākumam. Preci bija paredzēts piegādāt ar pakomāta starpniecību. Tā netika piegādāta laikā, līdz ar to vairāk nav nepieciešama. Kādas ir pašnodarbinātas personas tiesības šādā gadījumā? Vai preci drīkst atgriezt?

Kam pienākas īpašuma pirmpirkuma tiesības? Kuros gadījumos tās ir spēkā? Kādā veidā būtu jāpaziņo par šīm tiesībām un kā par tām uzzināt? Skaidrojam!

Mainoties ekonomiskajiem un tirgus apstākļiem, uzņēmumam var rasties nepieciešamība ieviest izmaiņas ar klientiem un sadarbības partneriem noslēgtajos līgumos. Kā juridiski korekti paziņot par līguma grozījumiem un kā jārīkojas, ja otra puse tiem nepiekrīt? Vai klusēšanu var uzskatīt par piekrišanu?

Lasītājs vaicā: Komerclikumā ir teikts, citēju, ja sabiedrībai ir dažādas daļu kategorijas, tad statūtos norāda daļu kategorijas, norādot tiesības, kas izriet no katras daļu kategorijas, kā arī katras kategorijas daļu skaitu un nominālvērtību, citāta beigas. Kas ietilpst “tiesībās, kas izriet no katras daļas kategorijas”? Sabiedrība Uzņēmumu reģistrā iesniedza statūtu grozījumus par daļu kategoriju ieviešanu, norādot katras kategorijas tiesības, bet neprecizējot dividenžu izmaksas kārtību. Uzņēmumu reģistrs atteica šo izmaiņu reģistrāciju, atsaucoties uz Komerclikumu un norādot, ka statūtos jāiekļauj “informācija par dividenžu sadales kārtību”. Tomēr likumā nav noteikts, ka dividenžu sadales kārtība būtu obligāti jānorāda statūtos, tāpēc uzņēmums to nevēlas darīt. Atbildes līdzautors: Harijs Samuels Bašs, SIA “Zvērinātu advokātu birojs CersJurkāns” jurists

Bieži nākas dzirdēt un lasīt, ka konkrētās jomas eksperti atsaucas uz Valsts ieņēmumu dienesta materiāliem, norādot – ja VID tā ir noteicis, tad tas tā arī ir. Tomēr – cik saistoši ir šie materiāli? Un vai uzņēmumi tomēr var darīt pēc savas izpratnes, ja viņu viedoklis atšķiras no VID skaidrotā?

Pamatkapitāls ir būtisks sabiedrības ar ierobežotu atbildību finanšu un juridiskās struktūras elements, ko iespējams palielināt. Šī procesa gaitā sabiedrībai ir jāņem vērā vairāki būtiski aspekti, kuru neievērošana var rezultēties tajā, ka pamatkapitālu iecerētajā veidā palielināt neizdosies. Kādas nianses jāņem vērā? Raksta līdzautores: Annija Aleksandra Vītola, SIA “ZAB PricewaterhouseCoopers Legal” juriste, un Tatjana Kļimoviča, SIA “ZAB PricewaterhouseCoopers Legal” nodokļu nodaļas vecākā konsultante