Uzņēmuma īpašnieks pats iesniedzis darba devēja ziņojumus Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un to veicis kļūdaini – katru mēnesi deklarējis ikmēneša algu (4. un 5.ailē), bet papildus aizpildījis arī 6. un 7.aili, proti, precizējumu par iepriekšējo mēnesi. Rezultātā VID tika deklarētas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas dubultā apmērā; tā tās tika arī samaksātas. Grāmatvedībā norādītas pareizas summas – katra mēneša aprēķinātā alga un attiecīgie nodokļi. Kā rīkoties grāmatvedim?

Mazumtirdzniecības uzņēmums iestājies Latvijas tirgotāju savienības (LaTS) veikalu tīklā. LaTS reizēm organizē loterijas ar balvu – LaTS dāvanu karti, kuru ir iespējams atprečot jebkurā LaTS veikalā. Kad pircējs veikalā atprečo dāvanu karti, veikalam rodas ieņēmumi, no kuriem jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Pēc dāvanu kartes realizēšanas precēs veikals izraksta rēķinu LaTS. Vai šajā rēķinā jānorāda PVN? Šie vairs nav ieņēmumi, bet gan norēķini par dāvanu karti.

Senāts pagājušā gada augustā pieņēma lēmumu lietā par pienākumu saimnieciskās darbības veicējam – fiziskai personai – maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli gadījumā, ja no saimnieciskās darbības ar nodokli apliekami ienākumi faktiski netika gūti.

2025.gada 1.aprīlī stājas spēkā izmaiņas likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz, ka uzņēmumiem būs jāievieš bezskaidras naudas norēķini, ja uzņēmumu juridiskajā adresē vai tā struktūrvienībā, vai tirdzniecības automātā, kura uzstādīšanas vietas adrese nesakrīt ar juridisko adresi vai struktūrvienības adresi, iepriekšējā gada apgrozījums pārsniedz 50 000 eiro. Līdz ar to radies jautājums – vai maksājumi ar kartēm tiek uzskatīti par bezskaidras naudas maksājumiem?

Latvijas uzņēmums saņem programmatūras atbalsta un atjauninājuma pakalpojumus no Lielbritānijas uzņēmuma. Gada maksa par saņemtajiem pakalpojumiem ir 1000 eiro. Abi uzņēmumi nav reģistrēti pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāji Latvijā. Kas šajā situācijā uzskatāma par pakalpojuma sniegšanas vietu Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē? Kuram uzņēmumam ir pienākums aprēķināt PVN? Vai Latvijas uzņēmumam, saņemot šādus pakalpojumus, ir pienākums reģistrēties kā PVN maksātājam, ja pārsvarā saņem pakalpojumus ar PVN neapliekamo darījumu nodrošināšanai?

Veikals nodeva naudu inkasatoram, kurš pēc naudas pārbaudes – inkasācijas ‒ konstatēja, ka 2 eiro monēta izskatās dīvaini un nosūtīja naudu tālākai pārbaudei. Pārbaudes rezultātā tika konstatēts, ka nauda ir viltota. Uzņēmums saņēma paziņojumu no policijas, ka uzņēmums var pieteikties par cietušo personu. Uzņēmums, pamatojoties uz policijas vēstuli, šo naudu norakstīja ārkārtas izdevumos. Vai šie izdevumi ir saistīti ar saimniecisko darbību?

Straumēšana, piemēram, videospēļu spēlēšanas tiešraižu pārraidīšana dažādās platformās, Latvijā kļūst aizvien populārāka. Par to brīvprātīgi, ziedojumu veidā skatītājs var pateikties straumētājam. Vai par šādiem ienākumiem ir jāmaksā nodoklis? Apskatām, kas par to teikts tiesu praksē!

Ņemot vērā, ka jau no 2025.gada 1.janvāra norēķinos ar valsts un pašvaldību iestādēm attaisnojuma dokumenti (rēķini) jānoformē e-rēķina formātā, bet no 2026.gada 1.janvāra šī būs obligāta prasība visiem uzņēmumiem, arvien vairāk aktualizējas jautājums – vai arī turpmāk uzņēmumi par preču piegādēm var sagatavot tikai vienu attaisnojuma dokumenta veidu – e-rēķinu –, ja uzņēmums vēlas saglabāt līdzšinējo praksi, kad vienā dokumentā tiek norādīti gan preču piegādes dokumenta, gan attaisnojuma dokumenta rekvizīti? Vai to var izmantot kā rēķinu samaksāšanai? Vai e-rēķinā ir iekļauts rekvizīts “paraksts”, kas nodrošina, ka pavadzīme tiek parakstīta?

Vai biedrība var veikt saimniecisko darbību un atskaitīt priekšnodokli no izmaksām, kas radušās, lai sekmētu savu darbību? Vai subsīdijas, ko biedrība saņem no Eiropas Reģionālās attīstības fonda par pakalpojumu sniegšanu, ir jāuzskata par daļu no sniegto pakalpojumu atlīdzības, proti, jāiekļauj ar pievienotās vērtības nodokli apliekamajā vērtībā? Šos jautājumus Eiropas Savienības Tiesa izklāstījusi 2024.gada 4.jūlija spriedumā lietā C-87/23 strīdā starp Valsts ieņēmumu dienestu un biedrību “Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija”.

Lasītājs jautā: 2025.gada 1.aprīlī stājas spēkā izmaiņas likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz, ka uzņēmumiem un iestādēm būs jāievieš bezskaidras naudas norēķini, ja to apgrozījums pārsniedz 50 000 eiro. Uz kādām iestādēm/uzņēmumiem attiecas šī prasība? Piemēram, uzņēmumam ir trīs veikali, kas atrodas blakus. Katrs veikals reģistrēts kā atsevišķa struktūrvienība, katra atsevišķa veikala apgrozījums nesasniedz 50 000 eiro, bet visu kopā – sasniedz. Vai uz šādu uzņēmumu attiecas prasība ieviest bezskaidras naudas norēķinus?

Uz ziedojumiem var paraudzīties ne tikai kā uz uzņēmuma papildu izmaksām, bet arī kā uz iespēju samazināt maksājamo uzņēmumu ienākuma nodokli. Analizējam, kā tas darbojas praksē!

Uzņēmums interneta veikalā iegādājas datorus no Lietuvas. Prece tiek atsūtīta uz Latviju ar kurjeru. Piegādātājs atsūta rēķinu elektroniski. Rēķinā norādīta iekraušanas vieta – Lietuva, izkraušanas vieta – Latvija, kā arī visa transportēšanas informācija – paku skaits, iepakojums, piegādes nosacījumi CIP (carriage and insurance paid to). Kurjerdienests, piegādājot preci, neizsniedz nekādus transporta pavaddokumentus. Vai preces saņēmējam pietiek ar elektroniski saņemto rēķinu, lai piemērotu pievienotās vērtības nodokļa 0% likmi preču piegādei, jo citi preču piegādes dokumenti nav pieejami? Vai tomēr nepieciešami preču piegādes dokumenti?

Uzņēmums, kas ir pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, uzbūvējis un nodevis ekspluatācijā dvīņu māju, kas paredzēta pārdošanai. Grāmatvedībā ēka uzrādīta kontā “Gatavie ražojumi un preces pārdošanai”. Viena ēkas daļa ir jau pārdota, taču otra vēl atrodas pārdošanas procesā un saņem dažādus komunālos pakalpojumus. Kā grāmatvedībā uzskaitīt komunālos maksājumus objektam, kas tiek piedāvāts pārdošanai? Vai šie izdevumi uzskatāmi par tiešajiem izdevumiem, kas palielina ēkas pašizmaksu, vai izdevumiem, kas saistīti ar saimniecisko darbību? Turklāt, ja ēkas daļa netiks pārdota noteiktā laika periodā, uzņēmums plānot to izīrēt. Kā grāmatvedībā norādīt šīs izmaiņas? Vai šādā gadījumā ēka jāpārklasificē par pamatlīdzekli? Kā jāuzskaita ieņēmumi no īres?

Uzņēmuma darbiniekiem lojalitātes programmas ietvaros ir piešķirta atlaižu karte lietošanai privātiem mērķiem. Ir iekšējais dokuments par atlaižu kartes lietošanas noteikumiem. Darbinieks, kurš atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, ir pārkāpis šos noteikumus, nododot atlaižu karti citai personai. Vai par šādu rīcību uzņēmums var sagatavot aktu un pieprasīt paskaidrojumu?

Uzņēmums iegādājās zemi 2012.gadā. 2024.gadā zemes vērtība ir palielinājusies. Kā pareizi norādīt zemes vērtības starpību bilancē? Kādi dokumenti nepieciešami?