Uzņēmums iegādājās zemi 2012.gadā. 2024.gadā zemes vērtība ir palielinājusies. Kā pareizi norādīt zemes vērtības starpību bilancē? Kādi dokumenti nepieciešami?

2023.gada 3.martā darbā tika pieņemts darbinieks uz projekta laiku līdz 2026.gadam. 2024.gada 16.aprīlī darbinieks sāka strādāt vēl vienā projektā. Par darbu papildu projektā tika noslēgta papildu vienošanās. Darbiniekam abos projektos tika noteikta vienāda stundas likme – 10 eiro. Projektu laikā darbinieks vēlas doties atvaļinājumā uz nedēļu. Kā aprēķināt atvaļinājuma naudu darbiniekam, kas vienlaikus strādā dažādos projektos?

Nereti uzņēmumi saņemt zvērinātu tiesu izpildītāju izpildrakstus par veicamo ieturējumu no darbinieka darba samaksa, un nereti šādi izpildraksti uzreiz tiek nosūtīti grāmatvedim ieturējumu veikšanai. Tomēr ne vienmēr izdotie rīkojumi ir saprotami grāmatvežiem. Skaidrojam, ko nozīmē iekļautā informācija zvērināta tiesu izpildītāja rīkojumā un kā tā izpildāma praksē.

Gatavojot 2024.gada pārskatu, visiem lielajiem uzņēmumiem, kā arī tiem uzņēmumiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētos tirgos Eiropas Savienībā, jāsniedz informācija par būtiskiem nemateriālajiem resursiem. Kas ir šie būtiskie nemateriālie resursi?

Lasītājs vaicā: 2022.gada 27.septembrī sabiedrība iegādājās pamatlīdzekli 51 800 eiro vērtībā un noteica tam lietošanas laiku – 5 gadi. 2024.gada augustā saplīsa svarīga šī pamatlīdzekļa detaļa, bez kuras pamatlīdzeklis nedarbojas, līdz ar to sabiedrība 2024.gada 26.augustā iegādājās jaunu detaļu par 1580 eiro. Kā aprēķināt jaunās detaļas pievienošanu pamatlīdzeklim un kā norakstīt veco detaļu? Sākotnēji pamatlīdzeklis tika pirkts kā kopums, līdz ar to saplīsušās detaļas vērtība atsevišķi nav zināma. Piemērā minētās summas norādītas bez pievienotās vērtības nodokļa.

Gatavojot gada pārskatu, daudziem uzņēmumiem aktuāls ir jautājums par ikgadējo gada pārskata revīziju vai ierobežotās pārbaudes veikšanu. Apskatām, kad nepieciešama revīzija, kad – pārbaude, un kādas ir to atšķirības.

Lasītājs vaicā: Uzņēmums ir uzsācis sistēmas izveidi, kas ļaus klientiem veikt pasūtījumus un to apmaksu. Sākotnēji sistēmas programmēšanas pakalpojumi tika grāmatoti nemateriālā aktīva izveides kontā. Sistēma jau ir nonākusi līdz posmam, kurā klienti var sākt veikt pasūtījumus, tomēr paralēli turpinās tās uzlabošanas darbi. Vai sistēmas izveides izmaksas būtu jāpārgrāmato uz pamatlīdzekļa kontu? Kā palielināt nemateriālā aktīva vērtību, ja regulāri tiek veikti tā uzlabojumi?

Lasītājs vaicā: Kā zināt, kuros gadījumos ir jāreģistrē sociālo tīklu “Facebook” un “Instagram” lapa kā struktūrvienība? Vai tas pats attiecas arī uz kontu “TikTok” platformā? Kādos gadījumos tā būs struktūrvienība un kādos – ne? Piemēram, ja uzņēmums vietnē parāda savu preci, norāda cenu un iespēju pasūtīt, rakstot personīgu ziņu, vai tā būs struktūrvienība, kas jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā?

Lasītājs vaicā: Valdes loceklis komandējuma laikā Kanādā iegādājas pamatlīdzekļus un elektroniski pieejamu mācību grāmatu, kas nepieciešama saimnieciskās darbības veikšanai. Visi rēķini izrakstīti uz valdes locekļa kā fiziskas personas vārda ar Kanādas uzņēmumu rekvizītiem, tostarp nosaukumu, adresi, ID numuru, un bez informācijas par pievienotās vērtības nodokli. Apmaksa veikta ar uzņēmuma karti. Pamatlīdzekļi netika deklarēti muitā, to vērtība pārsniedz 150 eiro. Vai šādi rēķini atbilst Grāmatvedības likuma prasībām un var tikt uzskatīti par attaisnojuma dokumentiem? Kas šajā gadījumā notiek ar nodokļiem? Kā pareizi norādīt šos darījumus grāmatvedībā?

Atbilstoši sagatavotajiem grozījumiem Grāmatvedības likumā, kas stāsies spēkā 2025.gada 1.janvārī, strukturētais rēķins par preču piegādi budžeta iestādei nav jāiesniedz. Tomēr, ja ir vēlēšanās, lai budžeta iestāde to apmaksā, tad jāizraksta attaisnojuma dokuments e-rēķina formātā – rēķins samaksai. Uzņēmumi pārsvarā šo dokumentu gatavo kā vienu preču pavadzīmi-rēķinu – vai tas nozīmē, ka arī pavadzīmes ir jāsagatavo strukturētā formātā? Kā šādu pavadzīmi parakstīt? Vai arī šie grozījumi nozīmē, ka, piegādājot preces budžeta iestādei, uzņēmumiem no 2025.gada obligāti būs jāsagatavo divi dokumenti?

Pārtraucot darba attiecības, jāņem vērā dažādi aspekti – dokumentu noformēšana, uzteikuma termiņš un citi. Viens no šādiem faktoriem ir pabalsts un tā apmērs. Vai jāizmaksā pabalsts un kādos gadījumos tas nepienākas?

Lai arī normatīvais regulējums, kas paredz ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu, ir spēkā jau labu laiku, vēl joprojām netrūkst neskaidru gadījumu, kad praktizējošie grāmatveži nevar droši secināt, vai tiem ir iestājies pienākums saņemt licenci Valsts ieņēmumu dienestā. Apskatām dažas nestandarta situācijas, kad sniegtie pakalpojumi tomēr ir atzīstami par ārpakalpojuma grāmatveža pakalpojumiem un līdz ar to nosaka pienākumu licencēties.

Lasītājs vaicā: Vai apdrošināts klients, par kuru apdrošināšanas kompānija izmaksā tikai 85 procentus no parāda, var tikt uzskatīts par šaubīgu vai bezcerīgu debitoru un atlikušo parādu norakstīt bez uzņēmumu ienākuma nodokļa aplikšanas, pat ja uzņēmums turpina darboties? Vai apdrošināšana ir pietiekams pierādījums?

Lasītājs vaicā: Darbinieka netīšas rīcības rezultātā uzņēmumam ir radušies zaudējumi, grāmatvedībā tie tiek norakstīti kā zaudējumi. Vai uzņēmums drīkst prasīt darbiniekam atlīdzināt šos zaudējumus pilnā apmērā? Vai pastāv iespēja norakstīt tos un nepieprasīt darbiniekam atlīdzināt?