Uzņēmums interneta veikalā iegādājas datorus no Lietuvas. Prece tiek atsūtīta uz Latviju ar kurjeru. Piegādātājs atsūta rēķinu elektroniski. Rēķinā norādīta iekraušanas vieta – Lietuva, izkraušanas vieta – Latvija, kā arī visa transportēšanas informācija – paku skaits, iepakojums, piegādes nosacījumi CIP (carriage and insurance paid to). Kurjerdienests, piegādājot preci, neizsniedz nekādus transporta pavaddokumentus. Vai preces saņēmējam pietiek ar elektroniski saņemto rēķinu, lai piemērotu pievienotās vērtības nodokļa 0% likmi preču piegādei, jo citi preču piegādes dokumenti nav pieejami? Vai tomēr nepieciešami preču piegādes dokumenti?

Uzņēmums, kas ir pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, uzbūvējis un nodevis ekspluatācijā dvīņu māju, kas paredzēta pārdošanai. Grāmatvedībā ēka uzrādīta kontā “Gatavie ražojumi un preces pārdošanai”. Viena ēkas daļa ir jau pārdota, taču otra vēl atrodas pārdošanas procesā un saņem dažādus komunālos pakalpojumus. Kā grāmatvedībā uzskaitīt komunālos maksājumus objektam, kas tiek piedāvāts pārdošanai? Vai šie izdevumi uzskatāmi par tiešajiem izdevumiem, kas palielina ēkas pašizmaksu, vai izdevumiem, kas saistīti ar saimniecisko darbību? Turklāt, ja ēkas daļa netiks pārdota noteiktā laika periodā, uzņēmums plānot to izīrēt. Kā grāmatvedībā norādīt šīs izmaiņas? Vai šādā gadījumā ēka jāpārklasificē par pamatlīdzekli? Kā jāuzskaita ieņēmumi no īres?

Uzņēmuma darbiniekiem lojalitātes programmas ietvaros ir piešķirta atlaižu karte lietošanai privātiem mērķiem. Ir iekšējais dokuments par atlaižu kartes lietošanas noteikumiem. Darbinieks, kurš atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, ir pārkāpis šos noteikumus, nododot atlaižu karti citai personai. Vai par šādu rīcību uzņēmums var sagatavot aktu un pieprasīt paskaidrojumu?

Uzņēmums iegādājās zemi 2012.gadā. 2024.gadā zemes vērtība ir palielinājusies. Kā pareizi norādīt zemes vērtības starpību bilancē? Kādi dokumenti nepieciešami?

2023.gada 3.martā darbā tika pieņemts darbinieks uz projekta laiku līdz 2026.gadam. 2024.gada 16.aprīlī darbinieks sāka strādāt vēl vienā projektā. Par darbu papildu projektā tika noslēgta papildu vienošanās. Darbiniekam abos projektos tika noteikta vienāda stundas likme – 10 eiro. Projektu laikā darbinieks vēlas doties atvaļinājumā uz nedēļu. Kā aprēķināt atvaļinājuma naudu darbiniekam, kas vienlaikus strādā dažādos projektos?

Nereti uzņēmumi saņemt zvērinātu tiesu izpildītāju izpildrakstus par veicamo ieturējumu no darbinieka darba samaksa, un nereti šādi izpildraksti uzreiz tiek nosūtīti grāmatvedim ieturējumu veikšanai. Tomēr ne vienmēr izdotie rīkojumi ir saprotami grāmatvežiem. Skaidrojam, ko nozīmē iekļautā informācija zvērināta tiesu izpildītāja rīkojumā un kā tā izpildāma praksē.

Gatavojot 2024.gada pārskatu, visiem lielajiem uzņēmumiem, kā arī tiem uzņēmumiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētos tirgos Eiropas Savienībā, jāsniedz informācija par būtiskiem nemateriālajiem resursiem. Kas ir šie būtiskie nemateriālie resursi?

Lasītājs vaicā: 2022.gada 27.septembrī sabiedrība iegādājās pamatlīdzekli 51 800 eiro vērtībā un noteica tam lietošanas laiku – 5 gadi. 2024.gada augustā saplīsa svarīga šī pamatlīdzekļa detaļa, bez kuras pamatlīdzeklis nedarbojas, līdz ar to sabiedrība 2024.gada 26.augustā iegādājās jaunu detaļu par 1580 eiro. Kā aprēķināt jaunās detaļas pievienošanu pamatlīdzeklim un kā norakstīt veco detaļu? Sākotnēji pamatlīdzeklis tika pirkts kā kopums, līdz ar to saplīsušās detaļas vērtība atsevišķi nav zināma. Piemērā minētās summas norādītas bez pievienotās vērtības nodokļa.

Gatavojot gada pārskatu, daudziem uzņēmumiem aktuāls ir jautājums par ikgadējo gada pārskata revīziju vai ierobežotās pārbaudes veikšanu. Apskatām, kad nepieciešama revīzija, kad – pārbaude, un kādas ir to atšķirības.

Lasītājs vaicā: Uzņēmums ir uzsācis sistēmas izveidi, kas ļaus klientiem veikt pasūtījumus un to apmaksu. Sākotnēji sistēmas programmēšanas pakalpojumi tika grāmatoti nemateriālā aktīva izveides kontā. Sistēma jau ir nonākusi līdz posmam, kurā klienti var sākt veikt pasūtījumus, tomēr paralēli turpinās tās uzlabošanas darbi. Vai sistēmas izveides izmaksas būtu jāpārgrāmato uz pamatlīdzekļa kontu? Kā palielināt nemateriālā aktīva vērtību, ja regulāri tiek veikti tā uzlabojumi?

Lasītājs vaicā: Kā zināt, kuros gadījumos ir jāreģistrē sociālo tīklu “Facebook” un “Instagram” lapa kā struktūrvienība? Vai tas pats attiecas arī uz kontu “TikTok” platformā? Kādos gadījumos tā būs struktūrvienība un kādos – ne? Piemēram, ja uzņēmums vietnē parāda savu preci, norāda cenu un iespēju pasūtīt, rakstot personīgu ziņu, vai tā būs struktūrvienība, kas jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā?

Lasītājs vaicā: Valdes loceklis komandējuma laikā Kanādā iegādājas pamatlīdzekļus un elektroniski pieejamu mācību grāmatu, kas nepieciešama saimnieciskās darbības veikšanai. Visi rēķini izrakstīti uz valdes locekļa kā fiziskas personas vārda ar Kanādas uzņēmumu rekvizītiem, tostarp nosaukumu, adresi, ID numuru, un bez informācijas par pievienotās vērtības nodokli. Apmaksa veikta ar uzņēmuma karti. Pamatlīdzekļi netika deklarēti muitā, to vērtība pārsniedz 150 eiro. Vai šādi rēķini atbilst Grāmatvedības likuma prasībām un var tikt uzskatīti par attaisnojuma dokumentiem? Kas šajā gadījumā notiek ar nodokļiem? Kā pareizi norādīt šos darījumus grāmatvedībā?

Atbilstoši sagatavotajiem grozījumiem Grāmatvedības likumā, kas stāsies spēkā 2025.gada 1.janvārī, strukturētais rēķins par preču piegādi budžeta iestādei nav jāiesniedz. Tomēr, ja ir vēlēšanās, lai budžeta iestāde to apmaksā, tad jāizraksta attaisnojuma dokuments e-rēķina formātā – rēķins samaksai. Uzņēmumi pārsvarā šo dokumentu gatavo kā vienu preču pavadzīmi-rēķinu – vai tas nozīmē, ka arī pavadzīmes ir jāsagatavo strukturētā formātā? Kā šādu pavadzīmi parakstīt? Vai arī šie grozījumi nozīmē, ka, piegādājot preces budžeta iestādei, uzņēmumiem no 2025.gada obligāti būs jāsagatavo divi dokumenti?

Pārtraucot darba attiecības, jāņem vērā dažādi aspekti – dokumentu noformēšana, uzteikuma termiņš un citi. Viens no šādiem faktoriem ir pabalsts un tā apmērs. Vai jāizmaksā pabalsts un kādos gadījumos tas nepienākas?

Lai arī normatīvais regulējums, kas paredz ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu, ir spēkā jau labu laiku, vēl joprojām netrūkst neskaidru gadījumu, kad praktizējošie grāmatveži nevar droši secināt, vai tiem ir iestājies pienākums saņemt licenci Valsts ieņēmumu dienestā. Apskatām dažas nestandarta situācijas, kad sniegtie pakalpojumi tomēr ir atzīstami par ārpakalpojuma grāmatveža pakalpojumiem un līdz ar to nosaka pienākumu licencēties.