2024.gads bija nozīmīgs nodokļu tiesību jomā, piedāvājot vairākus spriedumus, kas būtiski ietekmē gan uzņēmumus, gan privātpersonas. Šie spriedumi ne tikai precizē esošās tiesību normas, bet arī ievieš jaunas interpretācijas un principus, kas būs jāņem vērā turpmākajā nodokļu plānošanā un atbilstības nodrošināšanā.

Divas lietas, kuras Senāts izskatīja 2024.gada 27.augustā: SKA-100/2024 un SKA-192/2024, skāra jautājumu par pienākumu maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli izložu un azartspēļu laimesta gadījumā.

Valdes loceklim savu darba pienākumu veikšanai rodas dažādi izdevumi. Kādi izdevumi tiek uzskatīti par uzņēmuma saimnieciskās darbības izdevumiem, bet kādi – par valdes locekļa labumu, kam jāpiemēro attiecīgi nodokļi? Piemēram, vai dārga uzvalka iegāde uzskatāma par reprezentācijas izdevumiem, ja valdes loceklim jādodas vizītē pie Valsts prezidenta?

No 2025.gada 1.janvāra autoratlīdzība tiek aplikta ar četrām dažādām iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmēm: 25% (kā tas bija jau 2024.gadā) un trim jaunām likmēm – 25,5%, 33% un papildu 3% likmi. Kāda likme kādos gadījumos jāpiemēro?

Senāts 2024.gada 8.oktobra spriedumā lietā SKA-132/2024 izskatījis strīdu starp nodibinājumu “Latvijas Universitātes fonds” un Rīgas domi par tiesībām saņemt atvieglojumu nekustamā īpašuma nodoklim.

Viesnīcu sniegtajiem izmitināšanas pakalpojumiem atkarībā no pakalpojuma veida un saņēmēja tiek piemērots pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atbrīvojums vai arī samazinātā PVN likme 12% apmērā. Tomēr Valsts ieņēmumu dienests (VID) kādā uzziņā lēmis, ka ir gadījumi, kad piemērojama standarta likme – 21% apmērā. Kas tie ir par gadījumiem un kāds ir VID pamatojums? Izskatām uzziņu P005-17/8.6.1/82928.

Saskaņā ar grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas stājās spēkā 2025.gada 1.janvārī, ir ieviesta papildu 3% iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumiem, kas pārsniedz 200 000 eiro gadā. Jaunā papildu nodokļa likme joprojām rada jautājumus: kādi ienākumi tiks iekļauti šajā apliekamajā bāzē un kādi ienākumi netiks ņemti vērā. Tādēļ detalizēti apskatām dažādus ienākumu veidus un to, kā tie ietekmēs papildu likmes piemērošanu.

Pārdodot nekustamo īpašumu, ir jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis no starpības, kas veidojas, no pārdošanas cenas atņemot nekustamā īpašuma iegādes, kā arī veikto ieguldījumu summu. Kā aprēķināt kapitāla pieaugumu īpašumam, kurš saņemts dāvinājumā un tiek pārdots 60 mēnešu laikā pēc tā reģistrācijas zemesgrāmatā? Vai drīkst ņemt vērā tajā veiktos ieguldījumus? Atbildi uz šo jautājumu sniedz Senāta 2024.gada 14.novembra spriedums lietā SKA-152/2024.

Kurā gadījumā uzņēmumam, pasniedzot dāvanu fiziskai personai, jāpiemēro likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktais 100 eiro slieksnis, bet kurā gadījumā – Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (UIN likums) noteiktais 20 eiro slieksnis? Vai, pasniedzot dāvanu fiziskai personai virs UIN likumā noteiktā limita – 20 eiro –, jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis?

Lai vienkāršotu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanu, 2024.gada nogalē tika pieņemti grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Pieņemtās izmaiņas nosaka, ka no 2025.gada 1.janvāra piemērojamas tikai divas IIN likmes – 25,5% un 33%, iepriekšējo trīs nodokļa likmju (20%, 23% un 31%) vietā. Šoreiz uzmanību pievēršam tieši 33% likmei, skaidrojot, kuros gadījumos tā ir jāpiemēro. Raksta līdzautore: Ilze Berga, SIA “KPMG Baltics” partnere, Nodokļu konsultāciju pakalpojumu nodaļas vadītāja

Uzņēmums, reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs Latvijā, saņēmis avansu no trešās valsts uzņēmuma par preci, kura pēc izgatavošanas tiks eksportēta uz trešo valsti, piemērojot tai PVN 0% likmi. Kopš avansa saņemšanas pagājuši vairāk nekā seši mēneši, bet preces izgatavošana vēl nav pabeigta. Līdz ar to saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 51.panta 4. un 5.daļu PVN par avansa maksājumu nav aprēķināts. Šajā laikā uzņēmums, kas veicis avansa maksājumu, ir bankrotējis, avanss atpakaļ nav pieprasīts. Vai Latvijas uzņēmumam veidojas PVN saistības, norakstot šo saņemto avansu un iekļaujot to ieņēmumos? Atbildes līdzautors: Matīss Auziņš, SIA “PricewaterhouseCoopers” Nodokļu konsultāciju nodaļas projektu vadītājs

Pieņemot grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, no 2025.gada ir mainīti pakalpojumu sniegšanas vietas noteikumi virtuāli sniegtajiem kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai citiem līdzīga rakstura pasākumiem, kā arī elektroniski sniegtiem pakalpojumiem. Lai gan izmaiņas šķiet formālas, tās būtiski maina pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas kārtību šiem pakalpojumiem, ja tie tiek sniegti klientiem ārpus Latvijas.

Mazumtirdzniecības uzņēmums iestājies Latvijas tirgotāju savienības (LaTS) veikalu tīklā. LaTS reizēm organizē loterijas ar balvu – LaTS dāvanu karti, kuru ir iespējams atprečot jebkurā LaTS veikalā. Kad pircējs veikalā atprečo dāvanu karti, veikalam rodas ieņēmumi, no kuriem jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Pēc dāvanu kartes realizēšanas precēs veikals izraksta rēķinu LaTS. Vai šajā rēķinā jānorāda PVN? Šie vairs nav ieņēmumi, bet gan norēķini par dāvanu karti.

Senāts pagājušā gada augustā pieņēma lēmumu lietā par pienākumu saimnieciskās darbības veicējam – fiziskai personai – maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli gadījumā, ja no saimnieciskās darbības ar nodokli apliekami ienākumi faktiski netika gūti.

Latvijas uzņēmums saņem programmatūras atbalsta un atjauninājuma pakalpojumus no Lielbritānijas uzņēmuma. Gada maksa par saņemtajiem pakalpojumiem ir 1000 eiro. Abi uzņēmumi nav reģistrēti pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāji Latvijā. Kas šajā situācijā uzskatāma par pakalpojuma sniegšanas vietu Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē? Kuram uzņēmumam ir pienākums aprēķināt PVN? Vai Latvijas uzņēmumam, saņemot šādus pakalpojumus, ir pienākums reģistrēties kā PVN maksātājam, ja pārsvarā saņem pakalpojumus ar PVN neapliekamo darījumu nodrošināšanai?