Kurā gadījumā uzņēmumam, pasniedzot dāvanu fiziskai personai, jāpiemēro likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktais 100 eiro slieksnis, bet kurā gadījumā – Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (UIN likums) noteiktais 20 eiro slieksnis? Vai, pasniedzot dāvanu fiziskai personai virs UIN likumā noteiktā limita – 20 eiro –, jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis?

Lai vienkāršotu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanu, 2024.gada nogalē tika pieņemti grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Pieņemtās izmaiņas nosaka, ka no 2025.gada 1.janvāra piemērojamas tikai divas IIN likmes – 25,5% un 33%, iepriekšējo trīs nodokļa likmju (20%, 23% un 31%) vietā. Šoreiz uzmanību pievēršam tieši 33% likmei, skaidrojot, kuros gadījumos tā ir jāpiemēro. Raksta līdzautore: Ilze Berga, SIA “KPMG Baltics” partnere, Nodokļu konsultāciju pakalpojumu nodaļas vadītāja

Uzņēmums, reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs Latvijā, saņēmis avansu no trešās valsts uzņēmuma par preci, kura pēc izgatavošanas tiks eksportēta uz trešo valsti, piemērojot tai PVN 0% likmi. Kopš avansa saņemšanas pagājuši vairāk nekā seši mēneši, bet preces izgatavošana vēl nav pabeigta. Līdz ar to saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 51.panta 4. un 5.daļu PVN par avansa maksājumu nav aprēķināts. Šajā laikā uzņēmums, kas veicis avansa maksājumu, ir bankrotējis, avanss atpakaļ nav pieprasīts. Vai Latvijas uzņēmumam veidojas PVN saistības, norakstot šo saņemto avansu un iekļaujot to ieņēmumos? Atbildes līdzautors: Matīss Auziņš, SIA “PricewaterhouseCoopers” Nodokļu konsultāciju nodaļas projektu vadītājs

Pieņemot grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, no 2025.gada ir mainīti pakalpojumu sniegšanas vietas noteikumi virtuāli sniegtajiem kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai citiem līdzīga rakstura pasākumiem, kā arī elektroniski sniegtiem pakalpojumiem. Lai gan izmaiņas šķiet formālas, tās būtiski maina pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas kārtību šiem pakalpojumiem, ja tie tiek sniegti klientiem ārpus Latvijas.

Mazumtirdzniecības uzņēmums iestājies Latvijas tirgotāju savienības (LaTS) veikalu tīklā. LaTS reizēm organizē loterijas ar balvu – LaTS dāvanu karti, kuru ir iespējams atprečot jebkurā LaTS veikalā. Kad pircējs veikalā atprečo dāvanu karti, veikalam rodas ieņēmumi, no kuriem jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Pēc dāvanu kartes realizēšanas precēs veikals izraksta rēķinu LaTS. Vai šajā rēķinā jānorāda PVN? Šie vairs nav ieņēmumi, bet gan norēķini par dāvanu karti.

Senāts pagājušā gada augustā pieņēma lēmumu lietā par pienākumu saimnieciskās darbības veicējam – fiziskai personai – maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli gadījumā, ja no saimnieciskās darbības ar nodokli apliekami ienākumi faktiski netika gūti.

Latvijas uzņēmums saņem programmatūras atbalsta un atjauninājuma pakalpojumus no Lielbritānijas uzņēmuma. Gada maksa par saņemtajiem pakalpojumiem ir 1000 eiro. Abi uzņēmumi nav reģistrēti pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāji Latvijā. Kas šajā situācijā uzskatāma par pakalpojuma sniegšanas vietu Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē? Kuram uzņēmumam ir pienākums aprēķināt PVN? Vai Latvijas uzņēmumam, saņemot šādus pakalpojumus, ir pienākums reģistrēties kā PVN maksātājam, ja pārsvarā saņem pakalpojumus ar PVN neapliekamo darījumu nodrošināšanai?

Straumēšana, piemēram, videospēļu spēlēšanas tiešraižu pārraidīšana dažādās platformās, Latvijā kļūst aizvien populārāka. Par to brīvprātīgi, ziedojumu veidā skatītājs var pateikties straumētājam. Vai par šādiem ienākumiem ir jāmaksā nodoklis? Apskatām, kas par to teikts tiesu praksē!

Vai biedrība var veikt saimniecisko darbību un atskaitīt priekšnodokli no izmaksām, kas radušās, lai sekmētu savu darbību? Vai subsīdijas, ko biedrība saņem no Eiropas Reģionālās attīstības fonda par pakalpojumu sniegšanu, ir jāuzskata par daļu no sniegto pakalpojumu atlīdzības, proti, jāiekļauj ar pievienotās vērtības nodokli apliekamajā vērtībā? Šos jautājumus Eiropas Savienības Tiesa izklāstījusi 2024.gada 4.jūlija spriedumā lietā C-87/23 strīdā starp Valsts ieņēmumu dienestu un biedrību “Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija”.

Uz ziedojumiem var paraudzīties ne tikai kā uz uzņēmuma papildu izmaksām, bet arī kā uz iespēju samazināt maksājamo uzņēmumu ienākuma nodokli. Analizējam, kā tas darbojas praksē!

2025.gada 1.janvārī stājās spēkā nozīmīgi grozījumi Latvijas nodokļu regulējumā. Šo izmaiņu centrā ir palielināta nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma un ienākumam no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums. Kādas ir izmaiņas, un kā tās ietekmēs darījumus ar nekustamo īpašumu, akcijām, ieguldījumiem, dividendēm u. c. darījumiem ar kapitālu?

Attīstoties būvniecības nozarei, strauji attīstījās jauno māju ciemati. Reizēm tas nozīmē, ka vienā ciematā personai var piederēt vairāki blakus esoši nekustamie īpašumi, kas apvienoti vienā. Vai, pārdot šādus īpašumus, ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) no kapitāla pieauguma kā par vienīgo īpašumu, vai tomēr katrs īpašums jāvērtē atsevišķi?

Uzņēmumam, pārdodot nekustamo īpašumu Latvijā, jāievēro vairākas nodokļu normatīvo aktu prasības. Pārdošanas darījumā vislielākā uzmanība jāpievērš tieši pievienotās vērtības nodoklim (PVN), turklāt atsevišķos gadījumos nodoklis var būtiski ietekmēt uzņēmuma peļņu no šī darījuma. Skaidrojam nianses PVN piemērošanas jautājumus dzīvokļa īpašuma pārdošanas darījumos!

Atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 8.panta 6.daļai pie reprezentācijas izdevumiem pieskaita mazvērtīgus priekšmetus, kuri satur komersanta zīmolu un tiek izplatīti, lai popularizētu uzņēmumu. Kas ir mazvērtīgs priekšmets un kas notiek, ja tā vērtība tiek pārsniegta?

2024.gada 17.oktobrī Eiropas Savienības Tiesa pasludināja spriedumu lietā starp Zviedrijas nodokļu administrāciju un vācu uzņēmumu “Digital Charging Solutions”. Spriedums nosaka, kā interpretēt un piemērot pievienotās vērtības nodokli darījumiem, kas saistīti ar elektroenerģijas piegādi elektrisko transportlīdzekļu uzlādes punktos. Šis spriedums ir nozīmīgs vairāku iemeslu dēļ. Izskatām to!