Lasītājs vaicā: Vai ģimenes ārsts drīkst pieņemt sevi darbā, katru mēnesi saņemt algu un maksāt tai piemērojamos nodokļus? Vai alga ir saimnieciskās darbības izdevumi? Vai šādā gadījumā jāmaksā pašnodarbinātā sociālās iemaksas? Tekstu lasa: Oskars Priede

Kā papīra grāmatvedības dokumentus pārvērst elektroniskā formātā? Un vai digitalizētie dokumenti nezaudē juridisko spēku un turpina būt pierādījums veiktajam darījumam? Ko pēc dokumenta digitalizēšanas darīt ar papīriem? Apskatīsim dažus piemērus! Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Vai atbilstoši Grāmatvedības likumam un Grāmatvedības kārtošanas noteikumiem par ārēju attaisnojuma dokumentu, ko sagatavo par precēm, ja dokuments nesatur rekvizītu "paraksts", var uzskatīt šādus dokumentus: elektroniski sagatavotu pavadzīmi, ja to izsniedz samaksāšanai un preces pieņemšanai; elektroniski sagatavotu rēķinu samaksāšanai un preču piegādes dokumentu preces pieņemšanai; elektroniski sagatavotu pavadzīmi, ja preci piegādā ar kurjeru un par preces pieņemšanu preces saņēmējs parakstās kurjera mobilajā iekārtā, papildus nesaņemot atsevišķu preču piegādes dokumentu? Tekstu lasa: Oskars Priede

Ārzemju partneru piesaiste auto tirdzniecībā Latvijas komersantiem var radīt neplānotus nodokļu riskus. Tā notika arī tiesu lietā par Latvijā reģistrētas automašīnas realizāciju Rumānijas pircējam, izmantojot Vācijas autosalona starpniecību. Tekstu lasa: Oskars Priede

Valdība ir atbalstījusi attaisnojuma un preču piegādes dokumentu elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu. Tā paredz, ka no 2025. gada starp uzņēmumiem, kā arī starp uzņēmumiem un valsts vai pašvaldību iestādēm būs obligāti jāizmanto elektroniskie rēķini jeb e-rēķini. Tekstu lasa: Oskars Priede

2022. gada 24. februārī krievu karaspēks iebruka Ukrainā, uzsākot militārās operācijas tās teritorijā. Notiekošais ir nesis upurus, ievērojamu iedzīvotāju dislokāciju, bojājumus infrastruktūrai un Ukrainas ekonomiskās aktivitātes traucējumus. Kā zināms, vairākas valstis un valstu apvienības ir pieņēmušas dažādas sankcijas pret Krieviju un atsevišķos gadījumos arī pret Baltkrieviju. Šīs sankcijas ietekmē arī uzņēmumu gada pārskata sagatavošanu, jo, iespējams, tiem jāmaina nākotnes virzība. Pavisam nedaudz iepazīsimies ar pieņemtajām sankcijām un to ietekmi, sagatavojot gada pārskatu. Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumos teikts, ka šī likuma izpratnē kompensācijas izmaksas ir arī summas, ko darba devējs darbiniekam izmaksā saistībā ar darbiniekam piederoša personiskā transportlīdzekļa, ko atbilstoši darba līgumam izmanto darba vajadzībām, nolietošanos un kas noteikta 0,04 eiro apmērā par katru nobraukto kilometru, bet ne vairāk kā 57 eiro mēnesī. Tekstu lasa: Māra Dzelstiņa

Procesu, tostarp grāmatvedības, digitalizācija ienāk uzņēmumu ikdienā – vienam ātrāk, otram – lēnāk, tomēr visiem skaidrs – šis process ir sācies un vairs nav apturams. Šobrīd arī valdības līmenī ir apstiprināta virzība uz obligātu elektronisko dokumentu apriti ne tikai starp valsts un pašvaldības iestādēm, bet arī starp uzņēmumiem. Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Vai var atskaitīt pievienotās vērtības nodokļa priekšnodokli par kafijas automātu, ko uzņēmums iegādājies lietošanai birojā? Ja var, tad kādā apmērā – 100 vai 40 procentu? Vai kafijas automāta iegādes izmaksas var grāmatot kā uzņēmuma darbinieku ilgtspējas attīstības izmaksas, tādējādi priekšnodokli atskaitot pilnā apmērā? Vai priekšnodokļa atskaitīšanu ietekmē tas, vai birojā kafijas automātu lieto tikai darbinieki, vai to lieto arī klienti, uzņēmuma sadarbības partneri? Tekstu lasa: Māra Dzelstiņa

Lasītājs vaicā: Kā no labas pārvaldības viedokļa organizēt darbu ar uzņēmuma bankas kontu? Piemēram, uzņēmuma vadītājs deleģē visus bankas pārskaitījumus un to ikdienas kontroli diviem grāmatvedības darbiniekiem (ievērots četru acu princips, bet struktūrvienība ir viena). Vai šādā gadījumā ir ievērots labas iekšējās kontroles pārvaldība? Tekstu lasa: Oskars Priede

No 2022. gada 1. februāra Latvijā tika ieviesta obligātā depozīta sistēma vienreiz un atkārtoti lietojamam iepakojumam. Ko tas nozīmē uzņēmējiem – kam jāslēdz līgums ar depozīta sistēmas operatoru, kam jāveic savākšana, kas par to visu maksā? Un kā tas ietekmē kopējo administratīvo, izmaksu un nodokļu slogu uzņēmumā? Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Darbiniece no 2021. gada 5. līdz 11. jūlijam ir atvaļinājumā, no 12. jūlija līdz 28. novembrim tai ir piešķirta slimības lapa B, savukārt no 29. novembra – darbiniece atrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā. 2021. gada septembrī izmaksāts materiālais pabalsts sakarā ar bērna piedzimšanu, un tā paša gada decembrī izmaksāts bonuss par iepriekšējo pārskata gadu. 2021. gada jūlijā nostrādātas divas dienas, par kurām izmaksāta alga. Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Uzņēmuma restorānos kases grāmatas, tostarp ieņēmumu un izdevumu orderus, restorāna vadītāji - kasieri sagatavo "Excel" failā. Vienīgās kases operācijas ir ieņēmumi no kases aparāta un naudas nodošana inkasentam vai iemaksāšana uzņēmuma kontā, retu reizi – saimnieciskās darbības avansa norēķinu naudas vai avansu izsniegšana restorāna darbiniekiem. Grāmatvedības programmā kases grāmata vai ieņēmumu un izdevumu orderi netiek vadīti, bet tikai grāmatojumi un summas no "Excel" failā sagatavotās kases grāmatas. Tomēr, lai izpildītu noteikumus par parakstiem kases grāmatā, restorāna vadītāji,kasieri visu izdrukā, paraksta un nogādā grāmatvedībā. Lai ietaupītu laiku un resursus, sākot ar 2022. gadu, uzņēmums vēlas pārtraukt kases grāmatas, kā arī vēlams ieņēmumu un izdevumu orderu drukāšanu un parakstīšanu, jo saskaņā ar jaunajiem noteikumiem nav prasību par atbildīgā grāmatveža vai vadītāja parakstiem uz tiem. Jaunais Grāmatvedības likums nosaka: uzņēmums ir tiesīgs iekšējā attaisnojuma dokumentā, ja tas sagatavots elektroniskā formā, parakstu aizstāt ar elektronisku apliecinājumu. Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Latvijas sabiedrības klients – nerezidents –, apmaksājot rēķinu, no rēķina summas ieturēja savas rezidences valsts nodokli un atsūtīja sabiedrībai savas rezidences valsts izsniegtu sertifikātu par šī nodokļa samaksu. Tātad – sabiedrība saņēma mazāku summu, nekā bija norādīts rēķinā. Latvijas nodokļu maksātājs uzskata, ka atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumam, aprēķinot nākotnē dividendes, sabiedrība varēs samazināt maksājamo nodokli par summu, kas ir vienāda ar ārvalstīs samaksāto nodokli. Bet ko darīt ar šo starpību ieturētā nodokļa apmērā? Vai, norakstot parāda atlikumu izdevumos, veidojas ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekama bāze? Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Ja uzņēmumam ir divas struktūrvienības, vai vienu no struktūrvienībām ir iespējams pārdot? Kāda ir procedūra? Tekstu lasa: Oskars Priede