Darba likumā noteikts, ka ir jāatmaksā summas, kas pārmaksātas darba devēja maldības dēļ, ja darbinieks par šo pārmaksājumu ir zinājis vai viņam atbilstoši apstākļiem vajadzējis to zināt vai ja pārmaksājums noticis tādu apstākļu dēļ, pie kuriem vainojams darbinieks. Kas tās ir par summām, kā pierādīt, ka darbinieks par to zina un ko darīt, ja darbinieks saka, ka par pārmaksu neko nav zinājis?

Lasītājs vaicā: Zvanu centra operatoram noteikts mērķis – noslēgt trīs līgumus dienā. Šis mērķis regulāri netiek sasniegts. Vai pārdošanas vadītājs drīkst pieprasīt paskaidrojumu darbiniekam, ja tas neizpilda dienā noteikto mērķi? Vai šādu paskaidrojumu drīkst pieprasīt katru dienu? Vai regulāra plāna neizpilde var būt iemesls atbrīvošanai no darba? Jāpiebilst, ka darba līgumā šis mērķis nav noteikts.

Mainoties ekonomiskajiem un tirgus apstākļiem, uzņēmumam var rasties nepieciešamība ieviest izmaiņas ar klientiem un sadarbības partneriem noslēgtajos līgumos. Kā juridiski korekti paziņot par līguma grozījumiem un kā jārīkojas, ja otra puse tiem nepiekrīt? Vai klusēšanu var uzskatīt par piekrišanu?

Lasītājs vaicā: Darbinieks vēlas pārtraukt darba attiecības un informē par to darba devēju, lūdzot parakstīt vienošanos par darba attiecību izbeigšanu, lai pēc to pārtraukšanas varētu nekavējoties saņemt bezdarbnieka pabalstu. Vai darba devējs drīkst atteikt parakstīt vienošanos un uzstāt uz darbinieka atlūgumu pēc paša vēlēšanās?

Lasītājs vaicā: Komerclikumā ir teikts, citēju, ja sabiedrībai ir dažādas daļu kategorijas, tad statūtos norāda daļu kategorijas, norādot tiesības, kas izriet no katras daļu kategorijas, kā arī katras kategorijas daļu skaitu un nominālvērtību, citāta beigas. Kas ietilpst “tiesībās, kas izriet no katras daļas kategorijas”? Sabiedrība Uzņēmumu reģistrā iesniedza statūtu grozījumus par daļu kategoriju ieviešanu, norādot katras kategorijas tiesības, bet neprecizējot dividenžu izmaksas kārtību. Uzņēmumu reģistrs atteica šo izmaiņu reģistrāciju, atsaucoties uz Komerclikumu un norādot, ka statūtos jāiekļauj “informācija par dividenžu sadales kārtību”. Tomēr likumā nav noteikts, ka dividenžu sadales kārtība būtu obligāti jānorāda statūtos, tāpēc uzņēmums to nevēlas darīt. Atbildes līdzautors: Harijs Samuels Bašs, SIA “Zvērinātu advokātu birojs CersJurkāns” jurists

Lai cik ļoti darba devējs gribētu tikt vaļā no kāda darbinieka, atbrīvošanai ir jābūt tiesiskam pamatam un jāievēro Darba likumā noteiktā procedūra. Ja darbinieks būs neapmierināts ar atlaišanu, viņš var izvirzīt prasību tiesā. Tiesvedība parasti nav ne ātra, ne patīkama. Ja tiesa atzīst, ka darba tiesiskās attiecības ir izbeigtas prettiesiski, tiek skatīts jautājums par atlīdzības par darba piespiedu kavējuma laiku piedziņu.

Bieži nākas dzirdēt un lasīt, ka konkrētās jomas eksperti atsaucas uz Valsts ieņēmumu dienesta materiāliem, norādot – ja VID tā ir noteicis, tad tas tā arī ir. Tomēr – cik saistoši ir šie materiāli? Un vai uzņēmumi tomēr var darīt pēc savas izpratnes, ja viņu viedoklis atšķiras no VID skaidrotā?

Pamatkapitāls ir būtisks sabiedrības ar ierobežotu atbildību finanšu un juridiskās struktūras elements, ko iespējams palielināt. Šī procesa gaitā sabiedrībai ir jāņem vērā vairāki būtiski aspekti, kuru neievērošana var rezultēties tajā, ka pamatkapitālu iecerētajā veidā palielināt neizdosies. Kādas nianses jāņem vērā? Raksta līdzautores: Annija Aleksandra Vītola, SIA “ZAB PricewaterhouseCoopers Legal” juriste, un Tatjana Kļimoviča, SIA “ZAB PricewaterhouseCoopers Legal” nodokļu nodaļas vecākā konsultante

Ar saistībām, kuru izpildei ir noteikts konkrēts termiņš, var sastapties ne vien ikdienas gaitās, bet arī darījumu vidē. Neievērojot darījuma partnera, valsts iestāžu vai citus noteiktos termiņus, var saskarties ar nepatīkamām sekām. Līdzīgi ir arī tiesvedībā – ja vieglprātīgi attiecas pret dokumentos norādītajiem datumiem, tad tiesvedības vai šķīrējtiesvedības procesa gaitā tiek zaudēta iespēja pilnvērtīgi izmantot savas tiesības. Ar ko jārēķinās un kādos termiņos ir samērīgi un adekvāti iesniegt paskaidrojumus, lūgumus?

Lasītājs vaicā: Darba tiesisko attiecību laikā darba devējs bieži vien publicē dažādus darbinieku fotoattēlus, lai veicinātu uzņēmuma un darbinieku atpazīstamību. Kā rīkoties gadījumā, ja darba tiesiskās attiecības tiek pārtrauktas, bet attēli joprojām tiek publicēti? Skaidrojam, vai darba devējam ir tādas tiesības un kā rīkoties darbiniekam, ja tas iebilst pret šādu darba devēja rīcību.

Grāmatvedības likumā ir pieņemti grozījumi, kas paredz, ka rēķins turpmāk būs noformējams kā strukturēts elektroniskais rēķins. Līdz ar to rodas jautājums – kādas izmaiņas un pielāgojumi jāveic līgumos, lai nodrošinātu veiksmīgu pāreju uz e-rēķinu apmaiņu?

Mūsdienās koplietošanas auto platformas ir kļuvušas par vienu no populārākajām pārvietošanās iespējām, piedāvājot lietotājiem elastību un ērtumu. Daudzi uzņēmumi saviem darbiniekiem piedāvā iespēju izmantot koplietošanas automašīnas darba vajadzībām, izmantojot uzņēmuma maksājumu kartes vai kontus. Taču rodas jautājums – vai šādās situācijās koplietošanas auto platforma var pieprasīt uzņēmumam segt zaudējumus par auto bojājumiem? Kā iespējams pierādīt, ka konkrētais darbinieks nav bijis atbildīgs par bojājumiem? Raksta līdzautore: Nikola Cīparsone, SIA “Sorainen ZAB” jurista palīdze

Lasītājs vaicā: Vai atsauce uz Darba likuma darba laika organizēšanas īpašajiem noteikumiem attiecināma arī uz darbinieku, piemēram, izpilddirektoru, kurš bieži ceļo un tādēļ birojā vairāk nav, nekā ir, kā arī piedalās sapulcēs, kas notiek brīvdienās, bet neieņem valdes locekļa amatu?

Lasītājs vaicā: Vācijas uzņēmums reģistrējies Latvijā kā ārvalstu darba devējs, kurš Latvijā saimniecisko darbību neveic. Uzņēmuma darbinieks ir Latvijas rezidents, par kuru algas nodokļi un sociālās iemaksas tiek aprēķinātas un samaksātas Latvijā. Pamatā darbinieks strādā attālināti, atrodoties Latvijā. Darba līgumā kā darba vieta norādīta gan darbinieka uzturēšanās adrese Latvijā, gan uzņēmuma adrese Vācijā. Reizi mēnesī vai ceturksnī darbinieks dodas uz uzņēmumu Vācijā, lai piedalītos klātienes darba pasākumos – apmeklētu sapulces un tikšanās. Vai šie braucieni ir komandējumi, darba braucieni vai nosūtīšana? Vai šajos braucienos jāmaksā dienas nauda?

Kā rīkoties, ja darbinieks veselības stāvokļa dēļ vairs nevar turpināt strādāt nolīgto darbu? Kā šis fakts ir jāpaziņo darba devējam? Un kā rīkoties darba devējam, ja viņam ir aizdomas, ka darbinieks veselības stāvokļa dēļ nevar veikt nolīgto darbu, tomēr pats darbinieks tā neuzskata?