Lasītājs vaicā: Darbinieks paziņo darba devējam, ka viņš meklēs citu, interesantāku darbu, bet neiedod rakstisku atlūgumu, jo pagaidām vēl nav atradis jaunu darbu. Uzskatām, ka faktiski šis ir darba ņēmēja uzteikums, tomēr Darba likumā ir noteikts, ka uzteikumam jābūt noformētam rakstveidā. Vai uz šādu situāciju ir attiecināms kāds Darba likumā noteiktais darba devēja uzteikuma pamats? Faktiski darba devējs ir zaudējis uzticēšanos darbinieka rīcības dēļ, vairs nevar uzticēt darbiniekam attīstīt atbildīgus projektus, jo zina, ka šis nav ilgtermiņā, bet no otras puses – nevar pieņemt citu darbinieku, kurš vēlētos strādāt ar pilnu atdevi, jo vieta netiek atbrīvota.

Latvijā ar darba veicējiem visbiežāk tiek noslēgts darba līgums vai uzņēmuma līgums. Tomēr šie divi līgumu veidi nodrošina atšķirīgu personas tiesisko stāvokli un sociālo aizsardzību. Kā atšķiras darbinieka sociālā aizsardzība darba līguma un uzņēmuma līguma gadījumā?

Vai pašnodarbinātajām personām pienākas slimības pabalsts? Vai slimības lapas laikā drīkst kādas izmaksas iekļaut izdevumos?

Laikā, kad sociālie tīkli, nenoliedzami, tiek lietoti ļoti plaši, rodas jautājums – kur beidzas vārda brīvība, bet sākas visatļautība? Skaidrojam!

Lasītājs vaicā: Darbinieks, kas pastāvīgi dzīvo ārzemēs, saslimst. Kā šādam darbiniekam tiek veikta slimības lapas apmaksa? Kuras valsts normatīvie akti jāpiemēro?

Lasītājs vaicā: Ko norādīt par darbinieka pārkāpumu un atlaišanas iemeslu, ja darba devējs nav drošs par precīzu pārkāpuma pantu? Vai darba devējs drīkst kļūdīties, piemērojot uzteikuma iemeslu?

Nereti starp darba devēju un darbinieku rodas no darba tiesiskajām attiecībām izrietošas vai ar tām saistītas domstarpības, kuru atrisināšana var būt sarežģīta un laikietilpīga. Pamatprincips paredz, ka radies strīds vispirms ir jāmēģina risināt savstarpēju pārrunu ceļā, tomēr ne vienmēr tas izdodas. Kādi ir darba strīdu veidi un vai darbinieks ir tiesīgs ikvienā gadījumā piesaistīt advokātu strīda atrisināšanai? Raksta līdzautore: Linda Gulbe-Štorha, SIA “ZAB PricewaterhouseCoopers Legal” juriste

Lasītājs vaicā: Vai apdrošināšanas stāžu veido tikai oficiāli nostrādātais laiks, par kuru ir veiktas sociālās iemaksas, vai arī periods, kurā audzināts bērns, proti, bērna kopšanas atvaļinājums? Atbildes līdzautore: Vita Cinīte, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte

Lasītājs vaicā: Vai darbiniekam ir pienākums informēt darba devēju par stāšanos laulībā, ja netiek mainīts uzvārds un laulība ir noslēgta ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laikā? Vai jāiesniedz darba devējam laulības apliecība?

Runājot par darbu, lielākoties saprotam darba tiesiskās attiecības, kas nodibinātas uz darba līguma pamata. Iedziļinoties un izpētot veicamā darba apjomu, veidu un darba apstākļus, bieži vien pastāv iespēja noslēgt citu civiltiesisku līgumu, uz kura pamata veikt samaksu par darbu.

Lasītājs vaicā: Visiem uzņēmuma darbiniekiem noteikts vienāds darba laiks, tomēr viens darbinieks vēlas darbu sākt 30 minūtes agrāk, lai izvairītos no sastrēgumiem. Vai šādā gadījumā ir jāveic grozījumi darba līgumā, iekšējās darba kārtības noteikumos vai pietiek ar mutisku vienošanos? Vai darba devējs var noteikt, ka darbiniekam pusdienu pārtraukums ir 1 stundu, atkāpjoties no Darba likumā minētās pusstundas?

Vasarā pusaudžu nodarbināšana ir aktuāls jautājums, īpaši pašiem pusaudžiem, jo tā ir laba iespēja nopelnīt naudu un gūt darba pieredzi. Savukārt, darba devējiem pirms pusaudža nodarbināšanas jāņem vērā vairāki aspekti. Apskatām tos!

Lasītājs vaicā: Darbinieks laiku pa laikam darbā uzvedas destruktīvi, publiski izsakās par paškaitējuma iespējām, kā arī nereti emocionāli uzbrūk savam vadītājam, izgāžot savas dusmas un emocijas. Kā darba devējam rīkoties šādā situācijā? Vai, konstatējot šādu uzvedību, darba devējs drīkst darbinieku atstādināt vai nepielaist pie darba? Vai darba devējam ir tiesības nosūtīt darbinieku pie ārsta veikt izmeklējumus, ja ir aizdomas, ka darbinieka psihoemocionālās veselības stāvoklis nav stabils?

Ja darba devējs vēlas nodarbināt personas, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstu rezidenti, tas prasa zināmas pūles gan no darbinieka, gan darba devēja puses. Process ir laikietilpīgs, jo saistīts ar imigrācijas jautājumiem, proti, iecerētajam darbiniekam pirms darba uzsākšanas vispirms jāiegūst uzturēšanās un nodarbinātības tiesības. Kādi nosacījumi jāizpilda, lai varētu pieņemt darbinieku no ārzemēm? Raksta līdzautors: Imants Kreičmanis, jurista palīgs