Raksts ir pieejams tikai abonentiem!

Darba devējam ir ne tikai tiesības, bet Darba likumā (DL) paredzēts pienākums noteiktos gadījumos pieprasīt no darbinieka paskaidrojumu. Taču praksē bieži vien rodas daudz papildu jautājumu šīs normas īstenošanai – kā un kad jārīkojas darba devējam un darbiniekam, kādi dokumenti nepieciešami un kas tajos iekļaujams? Skaidrojam!

Lasītājs vaicā: Kā uzskaita prombūtni darbiniekam, kura lidojuma reiss, lai atgrieztos no komandējuma vai darba brauciena, tiek pārcelts par 3 dienām vēlāk? Kā šī situācija izskatās no juridiskās puses?

Lasītājs vaicā: Vai darbinieku drīkst izsaukt no atvaļinājuma, lai parakstītu dokumentu? Vai atvaļinājuma laikā vispār drīkst veikt dokumentu parakstīšanu?

Jau ilgstoši darba tirgū ir vērojama darbaspēka nepietiekamības problēma. Ilgtermiņā domājoši darba devēji aktīvi meklē veidus, kā uzlabot darba vidi, lai noturētu esošos darbiniekus un piesaistītu jaunus. Viens no risinājumiem darbaspēka nepietiekamības problēmas mazināšanā ir darbinieku pārvilināšana. Kādi ir darbinieku pārvilināšanas juridiskie un ētiskie aspekti? Kā mazināt risku, ka cits konkurējošs tirgus dalībnieks pārvilina darbiniekus?

Lasītājs vaicā: Valsts iestāde ar konkrētu darbinieku vairākas reizes gadā noslēdz darba līgumu uz noteiktu laiku. Parasti tas ir periods līdz 3 mēnešiem. Konkrētajam amatam pienākas papildatvaļinājums par darbu saistībā ar īpašu risku. Vai piešķirtais papildatvaļinājums jākompensē ikreiz, kad tiek izbeigtas uz noteiktu laiku noslēgtās darba attiecības, ja vienu reizi kalendārajā gadā tas jau kompensēts? Vai papildatvaļinājums ir piešķirams arī tad, ja darba līgums tiek pagarināts uz nenoteiktu laiku, lai arī jau divas reizes kalendārajā gadā, izbeidzot iepriekšējās darba attiecības, šis papildatvaļinājums ir kompensēts?

Darba likumā noteikts, ka ir jāatmaksā summas, kas pārmaksātas darba devēja maldības dēļ, ja darbinieks par šo pārmaksājumu ir zinājis vai viņam atbilstoši apstākļiem vajadzējis to zināt vai ja pārmaksājums noticis tādu apstākļu dēļ, pie kuriem vainojams darbinieks. Kas tās ir par summām, kā pierādīt, ka darbinieks par to zina un ko darīt, ja darbinieks saka, ka par pārmaksu neko nav zinājis?

Lasītājs vaicā: Zvanu centra operatoram noteikts mērķis – noslēgt trīs līgumus dienā. Šis mērķis regulāri netiek sasniegts. Vai pārdošanas vadītājs drīkst pieprasīt paskaidrojumu darbiniekam, ja tas neizpilda dienā noteikto mērķi? Vai šādu paskaidrojumu drīkst pieprasīt katru dienu? Vai regulāra plāna neizpilde var būt iemesls atbrīvošanai no darba? Jāpiebilst, ka darba līgumā šis mērķis nav noteikts.

Lasītājs vaicā: Darbinieks vēlas pārtraukt darba attiecības un informē par to darba devēju, lūdzot parakstīt vienošanos par darba attiecību izbeigšanu, lai pēc to pārtraukšanas varētu nekavējoties saņemt bezdarbnieka pabalstu. Vai darba devējs drīkst atteikt parakstīt vienošanos un uzstāt uz darbinieka atlūgumu pēc paša vēlēšanās?

Lai cik ļoti darba devējs gribētu tikt vaļā no kāda darbinieka, atbrīvošanai ir jābūt tiesiskam pamatam un jāievēro Darba likumā noteiktā procedūra. Ja darbinieks būs neapmierināts ar atlaišanu, viņš var izvirzīt prasību tiesā. Tiesvedība parasti nav ne ātra, ne patīkama. Ja tiesa atzīst, ka darba tiesiskās attiecības ir izbeigtas prettiesiski, tiek skatīts jautājums par atlīdzības par darba piespiedu kavējuma laiku piedziņu.

Lasītājs vaicā: Darba tiesisko attiecību laikā darba devējs bieži vien publicē dažādus darbinieku fotoattēlus, lai veicinātu uzņēmuma un darbinieku atpazīstamību. Kā rīkoties gadījumā, ja darba tiesiskās attiecības tiek pārtrauktas, bet attēli joprojām tiek publicēti? Skaidrojam, vai darba devējam ir tādas tiesības un kā rīkoties darbiniekam, ja tas iebilst pret šādu darba devēja rīcību.

Lasītājs vaicā: Vai atsauce uz Darba likuma darba laika organizēšanas īpašajiem noteikumiem attiecināma arī uz darbinieku, piemēram, izpilddirektoru, kurš bieži ceļo un tādēļ birojā vairāk nav, nekā ir, kā arī piedalās sapulcēs, kas notiek brīvdienās, bet neieņem valdes locekļa amatu?

Lasītājs vaicā: Vācijas uzņēmums reģistrējies Latvijā kā ārvalstu darba devējs, kurš Latvijā saimniecisko darbību neveic. Uzņēmuma darbinieks ir Latvijas rezidents, par kuru algas nodokļi un sociālās iemaksas tiek aprēķinātas un samaksātas Latvijā. Pamatā darbinieks strādā attālināti, atrodoties Latvijā. Darba līgumā kā darba vieta norādīta gan darbinieka uzturēšanās adrese Latvijā, gan uzņēmuma adrese Vācijā. Reizi mēnesī vai ceturksnī darbinieks dodas uz uzņēmumu Vācijā, lai piedalītos klātienes darba pasākumos – apmeklētu sapulces un tikšanās. Vai šie braucieni ir komandējumi, darba braucieni vai nosūtīšana? Vai šajos braucienos jāmaksā dienas nauda?

Kā rīkoties, ja darbinieks veselības stāvokļa dēļ vairs nevar turpināt strādāt nolīgto darbu? Kā šis fakts ir jāpaziņo darba devējam? Un kā rīkoties darba devējam, ja viņam ir aizdomas, ka darbinieks veselības stāvokļa dēļ nevar veikt nolīgto darbu, tomēr pats darbinieks tā neuzskata?

Lasītājs vaicā: Daudziem uzņēmumiem pavisam ierasta situācija – uzņēmuma vadība nākamajā dienā pēc svētkiem ļauj darbiniekiem ierasties darbā vēlāk, piemēram, pēc Jāņiem 25.jūnijā visi ierodas darbā ap plkst. 12.00. Bet rodas jautājums – kā šādā situācijā uzskaitīt darbinieku darba laiku? Kā pilnu darba dienu? Vai nepieciešams noslēgt rakstisku vienošanos par šādu kārtību, vai pietiek ar mutisku vienošanos? Atbild: Roberts Gusts un Ivo Maskalāns, SIA “ZAB COBALT”