Personai ārvalstī ar tiesas spriedumu piemērots sods – autovadītāja tiesību izmantošanas aizliegums uz noteiktu laiku. Vai šāds aizliegums ir saistošs arī Latvijā? Kā potenciālais darba devējs var zināt, vai darbiniekam / potenciālajam darbiniekam ir šāds sods?

Lasītājs jautā: Uzņēmuma valdes loceklis ir no citas Latvijas pilsētas. Vai uzņēmums drīkst apmaksāt īres dzīvokli valdes loceklim?

Neskaidrības ir par Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) un direktīvā 2019/771 par atsevišķiem preču pārdošanas līgumu aspektiem noteikto 2 gadu garantijas periodu, tostarp arī digitālajiem produktiem un precēm. Piemēram, klients iemaksā naudu savā pakalpojumu kontā, lai saņemtu kādus kredītpunktus, kurus uzkrājot, var iegādāties kādus labumus attiecīgajā uzņēmumā. Vai šādi iemaksātajai naudai un saņemtajiem bonusiem ir jāievēro 2 gadu garantija? Vai uzņēmums var savā akcijas piedāvājumā noteikt, ka šādi kredītpunkti izmantojami līdz konkrētam datumam, tādējādi termiņš sanāk īsāks par 2 gadiem? Līdzīgs jautājums ir par dāvanu kartēm – tās parasti izsniedz ar nosacījumu, ka dāvanu karte jāatprečo 6–12 mēnešu laikā, ja to neizdara, tad nauda zūd. Vai šādi dāvanu kartē iemaksātajai naudai nav piemērojams 2 gadu derīguma termiņš? Kur novilkt robežu – kuriem pakalpojumiem ir un kuriem nav 2 gadu garantija? Raksta līdzautore: Patrīcija Utināne, SIA ‘’Sorainen ZAB’’ praktikante

Laulātie laulības laikā ir tiesīgi paši brīvi izraudzīties sev piemērotāko savstarpējo mantisko attiecību režīmu. Stājoties laulībā, aktualizējas jautājums par to, vai un kāda manta piederēs katram laulātajam kā atsevišķā manta, vai arī laulātie iegūs kopīgu mantu, ar ko kopīgi arī rīkosies. Apskatām, kādas darbības jāveic, lai laulības līgums, kas paredz tiesības uz nekustamo īpašumu, iegūtu saistošu spēku pret trešajām personām.

Lasītājs vaicā: Zināms, ka ēku pēc būvniecības pabeigšanas ir pienācīgā kārtā jānodod ekspluatācijā. Taču kā rīkoties nomniekam, kurš ir uzzinājis, ka viņa nomātās biroja telpas atrodas ēkā, kura, lai gan izskatās pilnīgi pabeigta, tomēr nav pieņemta ekspluatācijā? Vai nomniekam var uzlikt sodu par ekspluatācijā nenodotu telpu lietošanu? Kā nomnieks var sevi pasargāt no nepatikšanām?

Kā palielināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitālu un kas jāiekļauj pamatkapitāla palielināšanas noteikumos? Kas būtu jāizvērtē uzņēmumam, pieņemot lēmumu palielināt pamatkapitālu? Vai obligāti kopā ar pamatkapitāla palielināšanas noteikumiem jāiesniedz arī jauno dalībnieku pieteikumi daļu iegūšanai? Raksta līdzautors: Nauris Grigals, SIA “Sorainen ZAB” partneris, zvērināts advokāts

Attīstoties noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas tiesību normu piemērošanas praksei, arvien vairāk pieaug tiesu spriedumu loma šajā jomā. Nesenā spriedumā Senāts ir skaidrojis šīs jomas tiesību normu iztulkošanas jautājumus, apstiprinot vairākus iepriekš praksē zināmus pamatprincipus klienta izpētē, kā arī precizējot strīdīgu jautājumu zema riska klienta izpētē.

Uzņēmumiem zināmākā situācija, kad tiek slēgts patapinājuma līgums, ir par darbiniekam piederoša transportlīdzekļa lietošanu darba vajadzībām. Tomēr šis nebūt nav vienīgais gadījums, kad var slēgt patapinājuma līgumu. Kad tas būtu slēdzams? Kādas ir šī līguma nianses? Raksta līdzautore: Agneta Rumpa, SIA "Sorainen ZAB" zvērināta advokāta palīdze

Nodibinot sabiedrību ar ierobežotu atbildību, tās valdei un dalībniekiem rodas pienākumi un tiesības, kas turpmāk jāievēro. Kādi ir valdes un tās dalībnieku pienākumi? Kuros lēmumos drīkst piedalīties SIA dalībnieki?

Kas ir rokasnaudas līgums? Kādos gadījumos tas ir slēdzams obligāti un kādos gadījumos to noslēgt ir tikai vēlams?

Kā zināms, dažādu ikdienas darbu veikšanai uzņēmumos arvien vairāk izmanto mākslīgā intelekta sistēmas. Tāpat aizvien biežāk tiek ierosinātas lietas par autortiesību aizskārumu attiecībā uz mākslīgā intelekta radīto saturu. Apskatām, kādas ir attiecības starp oriģinālā satura autoru, mākslīgā intelekta sistēmu un tās lietotāju.

Izstrādājot datorprogrammas, katrai no iesaistītajām pusēm ir savas intereses. Pasūtītājs vēlas sev neierobežotas tiesības, lai datorprogrammu pilnvērtīgi varētu izmantot tālāk savā saimnieciskajā darbībā, savukārt programmatūras izstrādātājs ir ieinteresēts saglabāt autortiesības sev un izstrādāto produktu piedāvāt pēc iespējas plašākam lietotāju lokam. Kā līgumā sabalansēt abu pušu intereses? Raksta līdzautore: Agnese Gerharde, SIA “ZAB COBALT” zvērināta advokāta palīdze

Veicot uzņēmējdarbību, ikvienai fiziskai vai juridiskai personai var rasties situācijas, kad darījumu partneris nepilda apņemtās saistības un nepieciešams vērsties tiesā vai šķīrējtiesā ar prasību par saistību piespiedu izpildi. Gatavojot prasības pieteikumu patstāvīgi vai ar pārstāvi – advokātu vai juristu –, nereti rodas jautājumi, ko nozīmē termini “judikatūra” un “tiesu prakse”, uz kuru ir jāatsaucas prasības pieteikumā līdztekus izklāstītajiem faktiskajiem apstākļiem. Skaidrojam.

Noslēdzot pirkuma līgumu, puses paļaujas, ka tiks nodrošināta pienācīga saistību izpilde atbilstoši līgumam. Proti, pārdevējam ir pienākums piegādāt līguma noteikumiem atbilstošas preces, savukārt pircējam – pienākums samaksāt pielīgto atlīdzību. Ja kāda no pusēm neizpilda līgumā paredzētās saistības, otra puse var izmantot likumā un līgumā paredzētos līdzekļus pārkāpuma un tā seku novēršanai. Kā tiek veikta zaudējumu atlīdzināšana gadījumos, kad līgumslēdzēji reģistrēti Latvijā, un kā – ja ārvalstīs?

Lasītājs vaicā: Ilggadēji darījumu partneri vēlas darījumu noslēgt mutiski, nenoformējot to rakstiski, jo uzticas viens otram. Vai darījumu drīkst noslēgt mutiski? Kādos gadījumos tas ir atļauts?