Raksts ir pieejams tikai abonentiem!

Strīdi starp nekustamā īpašuma kopīpašniekiem nav nekas neparasts. Šoreiz izskatām kādu nozīmīgu lietu, kas kalpos par vērtīgu pienesumu Latvijas tiesu praksei. Tajā Senāts lēmis par apkures izdevumu kā nepieciešamo izdevumu kompensēšanu. Izskatām lietu, kurā apskatīti vairāki būtiski civiltiesību institūti – kopīpašuma dalīšana, nepieciešamie izdevumi un fakta atzīšana par vispārzināmu.

Lasītājs vaicā: Pašnodarbinātais pasūtīja preci, kas bija nepieciešama pasākumam. Preci bija paredzēts piegādāt ar pakomāta starpniecību. Tā netika piegādāta laikā, līdz ar to vairāk nav nepieciešama. Kādas ir pašnodarbinātas personas tiesības šādā gadījumā? Vai preci drīkst atgriezt?

Kam pienākas īpašuma pirmpirkuma tiesības? Kuros gadījumos tās ir spēkā? Kādā veidā būtu jāpaziņo par šīm tiesībām un kā par tām uzzināt? Skaidrojam!

Mainoties ekonomiskajiem un tirgus apstākļiem, uzņēmumam var rasties nepieciešamība ieviest izmaiņas ar klientiem un sadarbības partneriem noslēgtajos līgumos. Kā juridiski korekti paziņot par līguma grozījumiem un kā jārīkojas, ja otra puse tiem nepiekrīt? Vai klusēšanu var uzskatīt par piekrišanu?

Lasītājs vaicā: Komerclikumā ir teikts, citēju, ja sabiedrībai ir dažādas daļu kategorijas, tad statūtos norāda daļu kategorijas, norādot tiesības, kas izriet no katras daļu kategorijas, kā arī katras kategorijas daļu skaitu un nominālvērtību, citāta beigas. Kas ietilpst “tiesībās, kas izriet no katras daļas kategorijas”? Sabiedrība Uzņēmumu reģistrā iesniedza statūtu grozījumus par daļu kategoriju ieviešanu, norādot katras kategorijas tiesības, bet neprecizējot dividenžu izmaksas kārtību. Uzņēmumu reģistrs atteica šo izmaiņu reģistrāciju, atsaucoties uz Komerclikumu un norādot, ka statūtos jāiekļauj “informācija par dividenžu sadales kārtību”. Tomēr likumā nav noteikts, ka dividenžu sadales kārtība būtu obligāti jānorāda statūtos, tāpēc uzņēmums to nevēlas darīt. Atbildes līdzautors: Harijs Samuels Bašs, SIA “Zvērinātu advokātu birojs CersJurkāns” jurists

Bieži nākas dzirdēt un lasīt, ka konkrētās jomas eksperti atsaucas uz Valsts ieņēmumu dienesta materiāliem, norādot – ja VID tā ir noteicis, tad tas tā arī ir. Tomēr – cik saistoši ir šie materiāli? Un vai uzņēmumi tomēr var darīt pēc savas izpratnes, ja viņu viedoklis atšķiras no VID skaidrotā?

Pamatkapitāls ir būtisks sabiedrības ar ierobežotu atbildību finanšu un juridiskās struktūras elements, ko iespējams palielināt. Šī procesa gaitā sabiedrībai ir jāņem vērā vairāki būtiski aspekti, kuru neievērošana var rezultēties tajā, ka pamatkapitālu iecerētajā veidā palielināt neizdosies. Kādas nianses jāņem vērā? Raksta līdzautores: Annija Aleksandra Vītola, SIA “ZAB PricewaterhouseCoopers Legal” juriste, un Tatjana Kļimoviča, SIA “ZAB PricewaterhouseCoopers Legal” nodokļu nodaļas vecākā konsultante

Ar saistībām, kuru izpildei ir noteikts konkrēts termiņš, var sastapties ne vien ikdienas gaitās, bet arī darījumu vidē. Neievērojot darījuma partnera, valsts iestāžu vai citus noteiktos termiņus, var saskarties ar nepatīkamām sekām. Līdzīgi ir arī tiesvedībā – ja vieglprātīgi attiecas pret dokumentos norādītajiem datumiem, tad tiesvedības vai šķīrējtiesvedības procesa gaitā tiek zaudēta iespēja pilnvērtīgi izmantot savas tiesības. Ar ko jārēķinās un kādos termiņos ir samērīgi un adekvāti iesniegt paskaidrojumus, lūgumus?

Grāmatvedības likumā ir pieņemti grozījumi, kas paredz, ka rēķins turpmāk būs noformējams kā strukturēts elektroniskais rēķins. Līdz ar to rodas jautājums – kādas izmaiņas un pielāgojumi jāveic līgumos, lai nodrošinātu veiksmīgu pāreju uz e-rēķinu apmaiņu?

Mūsdienās koplietošanas auto platformas ir kļuvušas par vienu no populārākajām pārvietošanās iespējām, piedāvājot lietotājiem elastību un ērtumu. Daudzi uzņēmumi saviem darbiniekiem piedāvā iespēju izmantot koplietošanas automašīnas darba vajadzībām, izmantojot uzņēmuma maksājumu kartes vai kontus. Taču rodas jautājums – vai šādās situācijās koplietošanas auto platforma var pieprasīt uzņēmumam segt zaudējumus par auto bojājumiem? Kā iespējams pierādīt, ka konkrētais darbinieks nav bijis atbildīgs par bojājumiem? Raksta līdzautore: Nikola Cīparsone, SIA “Sorainen ZAB” jurista palīdze

Ja uzņēmuma labprātīgas pārejas rezultātā jaunie īpašnieki iegūst daļas, valdes pienākums ir sagatavot izmaiņas dalībnieku reģistrā un iesniegt tās Uzņēmumu reģistrā. Bet kā rīkoties, ja valde šo pienākumu neveic? Vai pats dalībnieks var reģistrēt izmaiņas? Un kādas ir Uzņēmumu reģistra tiesības? Raksta līdzautore: Baiba Kūle, SIA “ZAB Eversheds Sutherland Bitāns” jurista palīdze

Lasītājs vaicā: Uzņēmums iegādājas daudzdzīvokļu ēku, kurā dzīvo īrnieki. Kā uzņēmumam rīkoties, ja tas nevēlas turpināt noslēgtos īres līgumus, jo ir citi plāni ēkas attīstībai? Vai uzņēmumam ir tiesības īres līgumus lauzt? Vai iespējams iegādāties īpašumu bez šiem noslēgtajiem īres līgumiem?

Sabiedrība var palielināt pamatkapitālu, izlaižot jaunas kapitāldaļas vai palielinot esošo kapitāldaļu vērtību. Kā izvēlēties piemērotāko pamatkapitāla palielināšanas veidu konkrētajā situācijā? Raksta līdzautores: Annija Aleksandra Vītola, SIA “ZAB PricewaterhouseCoopers Legal” juriste un Tatjana Kļimoviča, SIA “ZAB PricewaterhouseCoopers Legal” nodokļu nodaļas vecākā konsultante

Ja dokuments ir sagatavots svešvalodā, iestādēm nereti nepieciešams arī tā tulkojums. Kam drīkst uzticēt dokumenta tulkošanu? Kādām niansēm būtu jāpievērš uzmanība, saņemot tulkojumu?

Mūsdienu pasaulē arvien vairāk pirkumu tiek izdarīti internetā. Tas ir ērti un ekonomiski izdevīgi, tomēr pirkumi internetā ir saistīti arī ar zināmu risku. Pirms darījuma veikšanas pircējs neredz konkrēto preci un nezina, vai piedāvātā prece patiesi atrodas internetveikala noliktavā. Līdz ar to juristiem, konsultējot klientus, nereti nākas sastapties ar šādiem jautājumiem – kā rīkoties, ja preces netiek piegādātas apsolītajā termiņā?