Darba devējam ir ne tikai tiesības, bet Darba likumā (DL) paredzēts pienākums noteiktos gadījumos pieprasīt no darbinieka paskaidrojumu. Taču praksē bieži vien rodas daudz papildu jautājumu šīs normas īstenošanai – kā un kad jārīkojas darba devējam un darbiniekam, kādi dokumenti nepieciešami un kas tajos iekļaujams? Skaidrojam!

Lasītājs vaicā: Kā uzskaita prombūtni darbiniekam, kura lidojuma reiss, lai atgrieztos no komandējuma vai darba brauciena, tiek pārcelts par 3 dienām vēlāk? Kā šī situācija izskatās no juridiskās puses?

Kādi dati jāievāc un kāda informācija jāuzzina par ārvalstnieku, slēdzot īres līgumu? Piemēram, vai jāpārliecinās, ka viņam ir atļauja uzturēties Latvijā? Vai ir kādi īpaši nosacījumi, kas jāņem vērā izīrētājam pirms līguma noslēgšanas ar Eiropas Savienības vai trešās valsts pilsoni?

Lasītājs vaicā: Vai darbinieku drīkst izsaukt no atvaļinājuma, lai parakstītu dokumentu? Vai atvaļinājuma laikā vispār drīkst veikt dokumentu parakstīšanu?

Lasītājs vaicā: Kuram ir pienākums sagatavot grozījumus līgumā par e-rēķinu apmaiņu – preču/pakalpojumu sniedzējam vai saņēmējam? Ko darīt situācijā, ja preču/pakalpojumu sniedzējs un saņēmējs izmanto atšķirīgas sistēmas e-rēķinu apmaiņai? Kurš nosaka, kādu sistēmu izmantot?

Strīdi starp nekustamā īpašuma kopīpašniekiem nav nekas neparasts. Šoreiz izskatām kādu nozīmīgu lietu, kas kalpos par vērtīgu pienesumu Latvijas tiesu praksei. Tajā Senāts lēmis par apkures izdevumu kā nepieciešamo izdevumu kompensēšanu. Izskatām lietu, kurā apskatīti vairāki būtiski civiltiesību institūti – kopīpašuma dalīšana, nepieciešamie izdevumi un fakta atzīšana par vispārzināmu.

Jau ilgstoši darba tirgū ir vērojama darbaspēka nepietiekamības problēma. Ilgtermiņā domājoši darba devēji aktīvi meklē veidus, kā uzlabot darba vidi, lai noturētu esošos darbiniekus un piesaistītu jaunus. Viens no risinājumiem darbaspēka nepietiekamības problēmas mazināšanā ir darbinieku pārvilināšana. Kādi ir darbinieku pārvilināšanas juridiskie un ētiskie aspekti? Kā mazināt risku, ka cits konkurējošs tirgus dalībnieks pārvilina darbiniekus?

Lasītājs vaicā: Valsts iestāde ar konkrētu darbinieku vairākas reizes gadā noslēdz darba līgumu uz noteiktu laiku. Parasti tas ir periods līdz 3 mēnešiem. Konkrētajam amatam pienākas papildatvaļinājums par darbu saistībā ar īpašu risku. Vai piešķirtais papildatvaļinājums jākompensē ikreiz, kad tiek izbeigtas uz noteiktu laiku noslēgtās darba attiecības, ja vienu reizi kalendārajā gadā tas jau kompensēts? Vai papildatvaļinājums ir piešķirams arī tad, ja darba līgums tiek pagarināts uz nenoteiktu laiku, lai arī jau divas reizes kalendārajā gadā, izbeidzot iepriekšējās darba attiecības, šis papildatvaļinājums ir kompensēts?

Lasītājs vaicā: Pašnodarbinātais pasūtīja preci, kas bija nepieciešama pasākumam. Preci bija paredzēts piegādāt ar pakomāta starpniecību. Tā netika piegādāta laikā, līdz ar to vairāk nav nepieciešama. Kādas ir pašnodarbinātas personas tiesības šādā gadījumā? Vai preci drīkst atgriezt?

Kam pienākas īpašuma pirmpirkuma tiesības? Kuros gadījumos tās ir spēkā? Kādā veidā būtu jāpaziņo par šīm tiesībām un kā par tām uzzināt? Skaidrojam!

Darba likumā noteikts, ka ir jāatmaksā summas, kas pārmaksātas darba devēja maldības dēļ, ja darbinieks par šo pārmaksājumu ir zinājis vai viņam atbilstoši apstākļiem vajadzējis to zināt vai ja pārmaksājums noticis tādu apstākļu dēļ, pie kuriem vainojams darbinieks. Kas tās ir par summām, kā pierādīt, ka darbinieks par to zina un ko darīt, ja darbinieks saka, ka par pārmaksu neko nav zinājis?

Lasītājs vaicā: Zvanu centra operatoram noteikts mērķis – noslēgt trīs līgumus dienā. Šis mērķis regulāri netiek sasniegts. Vai pārdošanas vadītājs drīkst pieprasīt paskaidrojumu darbiniekam, ja tas neizpilda dienā noteikto mērķi? Vai šādu paskaidrojumu drīkst pieprasīt katru dienu? Vai regulāra plāna neizpilde var būt iemesls atbrīvošanai no darba? Jāpiebilst, ka darba līgumā šis mērķis nav noteikts.

Mainoties ekonomiskajiem un tirgus apstākļiem, uzņēmumam var rasties nepieciešamība ieviest izmaiņas ar klientiem un sadarbības partneriem noslēgtajos līgumos. Kā juridiski korekti paziņot par līguma grozījumiem un kā jārīkojas, ja otra puse tiem nepiekrīt? Vai klusēšanu var uzskatīt par piekrišanu?

Lasītājs vaicā: Darbinieks vēlas pārtraukt darba attiecības un informē par to darba devēju, lūdzot parakstīt vienošanos par darba attiecību izbeigšanu, lai pēc to pārtraukšanas varētu nekavējoties saņemt bezdarbnieka pabalstu. Vai darba devējs drīkst atteikt parakstīt vienošanos un uzstāt uz darbinieka atlūgumu pēc paša vēlēšanās?

Lasītājs vaicā: Komerclikumā ir teikts, citēju, ja sabiedrībai ir dažādas daļu kategorijas, tad statūtos norāda daļu kategorijas, norādot tiesības, kas izriet no katras daļu kategorijas, kā arī katras kategorijas daļu skaitu un nominālvērtību, citāta beigas. Kas ietilpst “tiesībās, kas izriet no katras daļas kategorijas”? Sabiedrība Uzņēmumu reģistrā iesniedza statūtu grozījumus par daļu kategoriju ieviešanu, norādot katras kategorijas tiesības, bet neprecizējot dividenžu izmaksas kārtību. Uzņēmumu reģistrs atteica šo izmaiņu reģistrāciju, atsaucoties uz Komerclikumu un norādot, ka statūtos jāiekļauj “informācija par dividenžu sadales kārtību”. Tomēr likumā nav noteikts, ka dividenžu sadales kārtība būtu obligāti jānorāda statūtos, tāpēc uzņēmums to nevēlas darīt. Atbildes līdzautors: Harijs Samuels Bašs, SIA “Zvērinātu advokātu birojs CersJurkāns” jurists