iFiT aprīlis, 2026
Pie lasītājiem dodas 3. aprīlī
Tēmas šajā numurā:
SARUNA AR PERSONĪBU
VALSTS AR TRĪS CEPURĒM GALVĀ
Vai uzņēmuma stratēģija var būt piecos slaidos? Kāpēc valsts uzņēmumu vadību neuztic neatkarīgiem biznesa vadības speciālistiem, un kāpēc ir svarīgi, lai uzņēmuma atslēgas cilvēkiem piederētu daļa akciju? Par šiem un daudziem citiem jautājumiem saruna ar Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītāju Latvijā Andri Grafu. Intervē Andrejs Vaivars
EKONOMIKA
Saražot nevaram, bet vēja parkus negribam
Jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas bija skaidrs – ar pašmāju saražoto elektroenerģiju mums nepietiek, tāpēc esam atkarīgi no importa. Arī pirms četriem gadiem Krievijas sāktais karš Ukrainā nav bijis būtisks stimuls, lai Latvijas valsts šo jautājumu beidzot atrisinātu vai būtu skaidrs plāns, kā to darīt. Pašreizējie notikumi Tuvajos Austrumos jautājumu par mūsu energoneatkarību liek uzdot atkal. Skaidrojam, kāda ir situācija elektroenerģijas jomā, kādas tai var būt sekas, un ko var vai nevar darīt. Autors: Andrejs Vaivars
RUNĀ UZŅĒMĒJS
Ārpakalpojums – jā vai nē?
Nereti uzņēmumi izvēlas dažādu procesu nodrošināšanu uzticēt ārpakalpojumu sniedzējiem. Šādam lēmumam katram ir savi apsvērumi – vienu virza potenciālais finansiālais ieguvums, citu – kompetenta darbinieka trūkums uzņēmumā, bet kādam gluži vienkārši telpas ir par mazu jaunas darba vietas izveidei. Kādus procesus uzticēt ārpakalpojumu sniedzējiem, bet kādus neuzticēt? To aprīlī vaicājām dažādu jomu uzņēmumiem. Autore: Kristiāna Rancāne
NODOKĻI
Tansfertcenu peļņas korekcijas: vai jauns pavērsiens?
Vēl salīdzinoši nesen, 2025.gada septembrī, finanšu nozares speciālisti plaši apsprieda Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā C-726/23 “Arcomet”, kurā tika analizēta pievienotās vērtības nodokļa piemērošana transfertcenu korekcijām peļņas normas izlīdzināšanai. Savukārt šī gada 15.janvārī tika publiskoti ģenerāladvokātes Juliānes Kokotes (Juliane Kokott) secinājumi vēl vienā ar šo tēmu saistītā lietā – C-603/24 “Stellantis Portugal”. Atgādinām – kādu laiku pastāvēja uzskats, ka šādas transfertcenu korekcijas nav pievienotās vērtības nodokļa objekts. Autori: Marina Mihailova, Kārlis Stēga
Reprezentatīvā auto izdevumu interpretācijas
Kopš ir paaugstināts reprezentatīvo transportlīdzekļu vērtības slieksnis – no 50 000 eiro uz 75 000 eiro –, strīdu skaits ar Valsts ieņēmumu dienestu ir būtiski samazinājies. Vienlaikus atsevišķi tiesu praksē izskatītie gadījumi joprojām kalpo kā nozīmīgs atgādinājums par riskiem situācijās, kad transportlīdzekļa iegādes vērtība pietuvojas reprezentatīvā automobiļa slieksnim. Pie tam vienā no jaunākajiem tiesas spriedumiem norādīts arī uz pretrunām normatīvajos aktos. Autore: Alisa Leškoviča
Atziņas par ieguldījumi nekustamajā īpašumā
Fiziskajai personai, veicot darījumus ar nekustamo īpašumu, aktuāls ir pavisam vienkāršs jautājums – cik būs jāsamaksā nodokļos? Kopš 2025.gada piemērojama augstāka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme – 25,5% salīdzinājumā ar 20% 2024.gadā –, tāpēc jo svarīgāk ir pierādīt izdevumus, kurus var izmantot ar nodokli apliekamo ienākumu samazināšanai. Šajā kontekstā aplūkosim Senāta spriedumu lietā SKA‑87/2025. Senāta atziņas var būt nozīmīgas ikvienam, kas plāno darījumus ar nekustamajiem īpašumiem. Autors: Raivis Liberts
GRĀMATVEDĪBA
Investīcijas grāmatvedības politikā
Finanšu instrumentu uzskaite nesākas ar grāmatvedības ierakstu. Tā sākas ar uzņēmuma vadības plānu, stratēģiju, lēmumu par to, kāds ir ieguldījumu mērķis un sagaidāmā investīciju ietekme uz finanšu pārskatiem un uzņēmuma darbību ilgtermiņā. Turpinot rakstu sēriju par vērtspapīriem uzņēmuma grāmatvedībā, šajā reizē skaidrojam, kā sakārtot iekšējo dokumentāciju. Autore: Ieva Aizsila
Kā grāmatot ārkārtas izmaksas?
Sabiedrībā ar ierobežotu atbildību aprēķinātas ārkārtas dividendes 7000 eiro apmērā, no kuriem 5600 eiro izmaksāti īpašniekam, bet 1400 eiro – uzņēmumu ienākuma nodoklis. Bijis ziedojums sabiedriskā labuma organizācijai, par kuru var samazināt nodokļa maksājumu par 300 eiro. Kā šo darījumu pareizi norādīt grāmatvedībā, ja sabiedrības pārskata gads ir 01.09.2025.– 31.12.2026.? Dividendes izmaksātas 2026.gada janvārī. Autore: Modrīte Johansone
Gada pārskats dodas uz VID
Lielākā daļa grāmatvežu ar nepacietību gaida brīdi, kad gada pārskats ir sagatavots, parakstīts, apstiprināts dalībnieku vai akcionāru kopsapulcē un tā norakstu var iesniegt Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Ja sabiedrībai nepieciešama arī revīzija vai ierobežotā pārbaude, sagatavotais gada pārskata noraksts jāapstiprina arī zvērinātam revidentam, kurš ir sagatavojis un parakstījis atzinumu vai pārbaudes ziņojumu. Tomēr praksē, pārskatot jau sagatavotu, bet vēl neapstiprinātu norakstu, nereti tiek konstatētas nepilnības. Kādas kļūdas visbiežāk tiek pieļautas? Autore: Ildze Alksnīte
PĒTĀM!
Vai jākompensē viss neizmantotais atvaļinājums?[
Darba likumā ir noteikta ikgadējā atvaļinājuma izmantošanas kārtība, tostarp, noteikts, ka ikgadējā atvaļinājuma daļas pārcelšana uz nākamo gadu pēc būtības pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos. Tomēr praksē nereti novērojama cita situācija – darbiniekiem uzkrājas neizmantotais atvaļinājums, kas darba devējiem nozīmē – liela kompensācija tajā brīdī, kad ar darbinieku tiek pārtrauktas darba attiecības. Šoreiz rubrikā “Pētām” pētām, vai darba devējam ir pienākums izmaksāt kompensāciju par visu uzkrāto atvaļinājumu. Autori: Laura Tumiņa, Kristīne Patmalniece, Aija Tuvikene
KOMERCDARBĪBA
Kāpēc ēka noveco pāris mēnešu laikā?
Nekustamā īpašuma nodoklis, ēkas pārdošanas vērtība un pat apdrošināšanas prēmijas – daudzi no šiem aspektiem ir tieši atkarīgi no viena valsts kadastra informācijas sistēmā norādīta skaitļa – ēkas kadastrālās vērtības, kuras aprēķina būtiska sastāvdaļa ir tās nolietojuma procents. Taču ko darīt, ja Valsts zemes dienesta amatpersona, kuras varā ir šī procenta noteikšana, vienā apmeklējuma reizē secina, ka ēka ir pamatīgi nolietojusies, savukārt jau pēc pāris mēnešiem “atjaunina” to par vairākiem desmitiem procentu, neraugoties uz to, ka ēkā nav veikti nekādi remontdarbi? Autore: Inese Freivalde
Patiesos labuma guvējus aizsargās vairāk
Pavisam drīz daļēji stāsies spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, paredzot mainīt informācijas apmēru, kas turpmāk būs pieejams par uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem. Kā uzņēmumiem piemērot jaunās prasības? Autori: Edvīns Draba, Annika Līze Valtere
Kopīpašuma sadale slēgtā izsolē
Ja kopīpašnieki nespēj vienoties par kopīpašuma sadali, atbilstoši Civilprocesa likumam šo jautājumu izšķir tiesas ceļā. Galējais risinājums šādos gadījumos ir nekustamā īpašuma sadale slēgtā izsolē. Tas ir jauns izsoles veids, kas likumā noteikts nesen. Kāda ir slēgtās izsoles rīkošanas un norises kārtība? Autore: Dace Bērziņa
ELEKTRONIZĀCIJA
Vai tad avansa rēķini nav jāgrāmato?
Līdz ar strukturēto elektronisko rēķinu ieviešanu uzņēmumos un prasību šos rēķinus iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā aktualizējies jautājums par avansa rēķiniem, uz kā pamata bieži vien tiek veikti maksājumi. Starp grāmatvežiem klejo mīts, ka avansa rēķins ir obligāti jāsagatavo strukturētā formā, citādi samaksu nav iespējams veikt. Vai avansa pieprasījums ir jāuzskata par attaisnojuma dokumentu tikai tādēļ vien, ka ir ieviesti strukturētie rēķini? Autore: Inga Pumpure
Risinājumi efektīvai autoparku pārvaldībai
Lai pārvietotos starp objektiem, dotos pie sadarbības partneriem, piegādātu preces vai sniegtu izbraukuma pakalpojumus, uzņēmumā nepieciešams transportlīdzeklis. Skaidrojam, kādi risinājumi ļauj ērti un efektīvi pārvaldīt autoparku. Autore: Kristiāna Rancāne
DARBINIEKI
Kā piedzīt zaudējumus no darbinieka[
Darbinieks – transportlīdzekļa vadītājs – iesaistīts ceļu satiksmes negadījumā, kurā bojāts darba devējam piederošs transportlīdzeklis un tā remonts ir radījis zaudējumus darba devējam. Vai un kādā apmērā no darbinieka var prasīt atbildību par darba devējam radītajiem zaudējumiem? Kā šos zaudējumus piedzīt, ja darbinieka alga ir daudz mazāka par radītajiem zaudējumiem? Autore: Ilze Jankeviča
Komandējums ar pievienoto vērtību
Mūsdienu darba vide piedzīvo tektoniskas pārmaiņas, kurās tradicionālais dalījums starp darba laiku un privāto dzīvi pakāpeniski izzūd, dodot vietu integrētākiem modeļiem. Viena no pēdējās desmitgades zīmīgākajām tendencēm globālajā darba tirgū ir biznesa darījumu apvienošana ar atpūtu. Kas no juridiskās un grāmatvedības puses jāņem vērā, komandējumā dodoties kopā ar ģimenes locekļiem vai draugiem? Autors: Lauris Klagišs
ATBILD EKSPERTS
Uz lasītāju iesūtītajiem jautājumiem atbild "iFiT" eksperti
Kā deklarēt PVN, ja dokumenta? Ko darīt ar Booking.com rēķiniem? Vai jāstrādā pārceltā darba dienā? Vai var atbrīvot ar īsziņu? Vai jālabo PVN deklarācija?
Arhīvs
2025
2024
