2022. gada 1. janvārī stājās spēkā jauns Grāmatvedības likums. Tas izstrādāts, lai pilnveidotu grāmatvedības regulējumu un nodrošinātu tā atbilstību pašreizējai juridiskajai tehnikai un elektroniskajām iespējām. Izmaiņas ir piedzīvojuši arī attaisnojuma dokumenti.
Tekstu lasa: Oskars Priede
Grāmatvedība
08:57, 25. Jan. 2022
Lasītājs vaicā: Darba likumā noteikts, ka darba devējam precīzi jāuzskaita darbinieka faktiski nostrādātais laiks. Kā to izdarīt attālinātā darba gadījumā, kad darbinieks strādā mājās? Kurš to dara – grāmatvedis, pats darbinieks vai viņa tiešais vadītājs?
Tekstu lasa: Oskars Priede
Grāmatvedība
07:00, 29. Dec. 2021
Lasītājs vaicā: Darbiniekam darba līgumā tiek noteikts nepilnais darba laiks – divas stundas dienā, piecas dienas nedēļā, un darba alga noteikta 300 eiro. 2021. gada janvārī ir 20 darba dienas, tātad darbinieks nostrādās 40 stundas un par to saņems 300 eiro. Bet kā ir gadījumā, ja darbiniekam būs jāstrādā vairāk, piemēram, 45 stundas - vai šīs piecas stundas ir virsstundas, par kurām jāmaksā dubultā? Valsts darba inspekcijas eksperti uzskata, ka tās neesot virsstundas, bet darba tiesību jurists uzskata, ka tās esot virsstundas. Kā tad īsti ir?
Tekstu lasa: Oskars Priede
Grāmatvedība
07:00, 22. Dec. 2021
Lasītājs vaicā: 2021. gadā konstatējām, ka savlaicīgi izdevumos nebija iekļauts 2019. gada iepirkuma rēķins. Iepriekšējie periodi ir noslēgti un bilances nodotas. Vai drīkst rēķinu iekļaut izdevumos 2021. gadā, nelabojot iepriekšējos periodus? Kā rīkoties šajā gadījumā?
Tekstu lasa: Oskars Priede
Grāmatvedība
07:00, 14. Dec. 2021
Vai pastāv ierobežojumi veikt skaidras naudas darījumu? Kādi tie ir? Kuri darījumi jādeklarē Valsts ieņēmumu dienestam un par kuriem jāziņo arī Finanšu izlūkošanas dienestam? Izskatīsim šo un citus svarīgus jautājumus, kas attiecas uz skaidras naudas lietošanas ierobežojumiem.
Raksta līdzautors: Kristers Zālītis, “WALLESS” zvērinātu advokātu birojs, jurists
Tekstu lasa: Oskars Priede
Grāmatvedība
07:00, 8. Dec. 2021
Tuvojoties gada beigām, visos uzņēmumos grāmatveži pamazām sāk pievērsties gada pārskata sagatavošanas procesam. Un sākas tas ar inventarizāciju.
Tekstu lasa: Māra Dzelstiņa
Grāmatvedība
07:00, 26. Nov. 2021
Lasītājs vaicā: Uzņēmums ir iegādājies elektroautomobili izmantošanai saimnieciskajā darbība, tā neatbilst reprezentatīvās automašīnas statusam. Elektroautomobili izmanto uzņēmuma īpašnieks – darbinieks. Lai netērētu laiku, elektromobilis tiek uzlādēts uzņēmuma īpašnieka privātmājā, jo uzlādēšana ilgst 8–10 stundas. Vai par šo automobili ir jāmaksā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis? Kā jāaizpilda ceļazīme – vai nepieciešams atšifrēt maršrutus? Un kā norakstīt elektromobiļa uzlādēšanai iztērēto elektroenerģiju, ja elektroenerģijas patēriņa norma ir zināma?
Tekstu lasa: Oskars Priede
Grāmatvedība
07:00, 22. Nov. 2021
Lasītājs vaicā: Uzņēmums pārod savu pamatlīdzekli – zemi – valdes loceklim uz nomaksu ar ikmēneša maksājumu uz 10 gadiem. Īpašumtiesības pāriet pircējam, zemesgrāmatā ierakstīts nodrošinājums – hipotēka. Īpašums tiek pārdod par lielāku cenu nekā bilances vērtība. Kā pareizi veikt šāda līguma grāmatojumus? Kā pamatlīdzekli izslēgt no uzņēmuma pamatlīdzekļu reģistra?
Tekstu lasa: Oskars Priede
Grāmatvedība
07:00, 10. Nov. 2021
Nevienā normatīvajā aktā nav noteikts, ka noteikta summa ir kritērijs, lai aktīvu klasificētu par pamatlīdzekli. Tas ir atstāts uzņēmuma paša ziņā. Kas ir pamatlīdzeklis? Kāda ir saprātīga summa, no kuras aktīvu atzīt par pamatlīdzekli? Kādos gadījumos aktīvu labāk uzreiz iekļaut izmaksās? Paskatīsimies uz pamatlīdzekļiem no praktiskajiem, juridiskajiem un grāmatvedības aspektiem.
Tekstu lasa: Māra Dzelstiņa
Grāmatvedība
07:00, 2. Nov. 2021
Lasītājs vaicā: Uzņēmums nodarbojas ar koka paneļu māju ražošanu. Uzņēmuma noliktavā gandrīz 10 gadus stāv saražotas māju konstrukcijas, kuras uzrādītas bilances kontā "Gatavie ražojumi" 63 tūkstošu eiro vērtībā. Krājumi nav pārvērtēti, un katru gadu ir viena un tā pati uzskaites vērtība. Kā pareizi veikt krājumu pārvērtēšanu? Un kādas nodokļu sekas var iestāties?
Tekstu lasa: Oskars Priede
Grāmatvedība
07:00, 28. Okt. 2021
Lasītājs vaicā: Darbinieks strādā tikai attālināti un tāpēc saņem kompensāciju par attālinātu darbu – 30 eiro mēnesī. Vai gadījumā, ja darbinieks dodas ikgadējā atvaļinājumā uz divām vai trim nedēļām viena mēneša ietvaros, šī kompensācijas summa ir proporcionāli jāsamazina attiecīgajā mēnesī? Vai arī paliek tie paši 30 eiro? Valsts ieņēmumu dienesta izdotajā metodiskajā materiālā par šo tēmu ir piemērs par slimības lapu, kura neietekmē šo kompensāciju.
Tekstu lasa: Oskars Priede
Grāmatvedība
07:00, 22. Okt. 2021
Ir pieņemts jaunais Grāmatvedības likums, kas stājas spēkā jau 2022. gada 1. janvārī. Kas paliks, kā līdz šim, un kas ir mainījies?
Tekstu lasa: Oskars Priede
Grāmatvedība
07:00, 12. Okt. 2021
Vai laiks, kad darbinieks atrodas ceļā uz komandējuma vietu, piemēram, no Rīgas un Parīzi, ir komandējuma laiks? Ja komandējums ir sestdienā un svētdienā, vai tas tiek uzskatīts par darba laiku un par šīm dienām jāmaksā dienas nauda? Par visu pēc kārtas!
Tekstu lasa: Māra Dzelstiņa
Grāmatvedība
07:00, 6. Okt. 2021
Bilances postenī “Pārējie kreditori” praksē ir redzētas dažnedažādas summas, tāpēc šoreiz apskatīsim, kurus izdevumus var attiecināt uz šo posteni, kā arī grāmatvežu biežāk pieļautās kļūdas.
Tekstu lasa: Māra Dzelstiņa
Grāmatvedība
09:09, 20. Sep. 2021
Lasītājs vaicā: Starp grāmatvežiem pastāv dažādi viedokļi, ko grāmatvedībā darīt ar izdevumiem, kas veikti ar uzņēmuma bankas karti privātajām vajadzībām. Piemēram, uzņēmuma vadītājs iegādājas mēbeles par 1000 eiro savām vajadzībām. Vai šo summu var uzskatīt par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību? Vai tā jāapliek ar algas nodokļiem? Vai arī to var vienkārši uzskatīt par izmaksāto avansu un ieturēt no nākamās algas?
Tekstu lasa: Māra Dzelstiņa
Grāmatvedība
07:00, 9. Sep. 2021
