Lasītājs vaicā: Uzņēmums ir iegādājies vairākus skrejriteņus, ko plāno gada laikā uzdāvināt saviem darbiniekiem svētkos – dzimšanas dienā. Ņemot vērā, ka šobrīd visi iegādātie skrejriteņi ir jāreģistrē, lai tie varētu piedalīties ceļa satiksmē, rodas jautājums, vai uzņēmumam šie skrejriteņi ir jāreģistrē uz uzņēmuma vai paredzētā īpašnieka – darbinieka – vārda? Kā šādā situācijā rīkoties?

Lasītājs vaicā: Garāžu kooperatīvā sabiedrība, kas ir pievienotās vērtības nodokļa maksātāja, saņem biedru naudu no biedriem, lai uzturētu un attīstītu garāžu kooperatīvu. Biedru nauda netiek aplikta ar PVN. Papildus tiek veikta arī garāžu iznomāšana, kurai tiek piemērots PVN. Iznomāti tiek apmēram 15 procenti no kooperatīva garāžām, pārējās garāžas ir biedru lietošanā vai īpašumā. Ieņēmumi no iznomāšanas veido mazāko ieņēmumu daļu. Garāžu uzturēšanai un remontdarbiem saņemti materiāli un pakalpojumi, kas ir ar PVN apliekami darījumi. Vai kooperatīvs var pilnā mērā atskaitīt priekšnodokli, kas norādīts saņemtajos rēķinos, vai arī tomēr jārēķina atskaitāmā priekšnodokļa proporcija? Ja jārēķina proporcija, vai korekti būtu to rēķināt tikai par 1 mēnesi, ņemot vērā, ka biedru naudas rēķini tiek izrakstīti vienu reizi gadā konkrētā mēnesī?

Šī gada februāra sākumā apgabaltiesa izskatīja visai sarežģītu lietu par to, vai Latvijas uzņēmums pamatoti piemērojis pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likmi. Apgabaltiesas izteiktie secinājumi ir pārsteidzoši vienkārši. Apskatām tos.

Uzņēmumu, biznesa asociāciju un nodokļu konsultantu starpā ir manāms nemiers par jaunajām Valsts ieņēmumu dienesta izdotajām transfertcenu vadlīnijām, kurās par būtisku pārkāpumu tiek uzskatīta vietējās dokumentācijas nesagatavošana valsts valodā. VID uzskata, ka par šo pārkāpumu drīkst piemērot soda naudu, līdz ar to rodas jautājums – vai tas drīkst tiesiskā kārtā uzlikt soda naudu, piemēram, 1 eirocenta apmērā, par to, ka vietējā dokumentācija nav noformēta latviešu valodā? Meklējam atbildi!

Pēdējā laikā Valsts ieņēmumu dienests publiku ar jaunām anonimizētām uzziņām lutina reti, tāpēc ir prieks par katru publicēto uzziņu. Šoreiz īsumā par uzziņu, kurā VID skaidroja, vai par dāvinājumu, kuru fiziska persona saņēmusi kā atlīdzību par pakalpojumu sniegšanu, ir jāmaksā kādi nodokļi.

Marta sākumā otrās instances tiesa nosprieda par labu uzņēmumam, kas 2022.gada sākumā iegādājās dzīvokli par nepilnu pusmiljonu, bet Valsts ieņēmumu dienests atteica atmaksāt tā pārmaksāto priekšnodokli, jo uzskatīja, ka komersanta nodoms veikt ar pievienotās vērtības nodokli apliekamus darījumus ir apšaubāms. Izskatām!

Kādi labumi ir darba devējam, darbinieka labā veicot dzīvības apdrošināšanu ar un bez līdzekļu uzkrāšanas? Kas notiek ar uzkrājumu, ja persona pārtrauc darba attiecības? Kas notiek, ja darbinieks nomirst? Raksta līdzautores: Viktorija Lavrova, SIA “PricewaterhouseCoopers” Nodokļu konsultācijas nodaļas projektu vadītāja un Madara Hmeļevska, SIA “PricewaterhouseCoopers” Nodokļu konsultācijas nodaļas vecākā konsultante

Uzņēmumam veiksmīgi attīstoties, rodas vēlme savu preču vai pakalpojumu noietu paplašināt arī ārpus Latvijas robežām. Uzsākot sadarbību ar ārvalstu partneriem un patērētājiem, ir svarīgi apdomāt, kādas potenciālas nodokļu sekas šī turpmākā sadarbība varētu radīt. Tāpēc apskatām tipiskākos gadījumus, kad uzņēmumiem, nosūtot preces uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai sniedzot pakalpojumus citas dalībvalsts personai, varētu rasties pienākums reģistrēties kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājam attiecīgajā valstī vai vismaz pienākums darījumam piemērot šīs valsts PVN. Raksta līdzautore: Kristīne Skrastiņa, SIA “PricewaterhouseCoopers” Nodokļu konsultāciju nodaļas vecākā konsultante

Viens no pagājušā gada Senāta spriedumiem raisīja ne vien publisku diskusiju juristu un nodokļu konsultantu starpā, bet arī nodokļu maksātāju bažas par to, ka turpmāk vairs nebūs iespējams iesniegt atkārtotu pievienotās vērtības nodokļa atmaksas pieteikumu. Tomēr pavisam nesen stājies spēkā pirmās instances tiesas spriedums, kas bažas kliedē.

Vai partneris nereģistrētā laulībā ir tiesīgs saņemt dāvinājumu un nemaksāt par to iedzīvotāju ienākuma nodokli? Senāts kādā 2023.gada lietā meklēja atbildi uz šo jautājumu. Ņemot vērā, ka Latvijā partnerības institūta tiesiskais regulējums tapis ļoti gausi, viedokļu atšķirības ir redzamas arī tiesu spriedumos.

Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi, ir noteiktas viesnīcu izdevumu normas, kuras budžeta iestādes nedrīkst pārsniegt. Vai arī komercizstādēm, pārsniedzot viesnīcas izdevumu normas, par pārsnieguma daļu jāmaksā algas nodokļi?

No 2024.gada 1.janvāra mācību maksa, ko darba devējs apmaksājis par darbinieka augstākās izglītības studijām, netiks aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, kā arī tiks atbrīvota no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Tomēr atvieglojuma piemērošanai jāievēro vairāki noteikumi.

Lasītājs vaicā: Uzņēmumam ir nesadalīta peļņa no 2010.gada – ap miljonu vai pat vairāk. Plānots, ka par daļu no peļņas varētu palielināt pamatkapitālu, bet pārējo daļu, kas izveidojusies no 2018.gada, paredzēts izmaksāt kā dividendes. Vai tā ir taisnība, ka arī par šo daļu, par kuru tiek palielināts pamatkapitāls, jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis? Cik man zināms, tad jāmaksā tikai Uzņēmumu reģistra noteiktā valsts nodeva par dokumentu izskatīšanu. Un kā būs ar uzņēmumu ienākuma nodokli, ja pēc gadiem tomēr tiks izlemts šo pamatkapitālu samazināt?

Lasītājs vaicā: Fiziska persona strādā algotā pilnas slodzes darbā, kurā saņem algu, kas ir krietni lielāka par minimālo. Papildus persona veic arī uzņēmējdarbību, viņai pieder sabiedrība – hobija uzņēmums ar nelielu apgrozījumu. Persona tajā ir vienīgā darbiniece – valdes locekle, tāpēc algu neaprēķina, bet reizi gadā izmaksā sev dividendes, ja tādas ir nopelnītas. Vai šajā gadījumā ir jāmaksā sociālās iemaksas no minimālās algas – valdes locekļa domājamā ienākuma?

2024.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz neapliekamās darba devēja kompensācijas par darbinieka izdevumiem, kas rodas, veicot attālināto darbu.