Apskatām divas jaunākās lietas, kurās tiesa nosliecās par labu pieteicējiem un Valsts ieņēmumu dienesta prasības tika uzskatītas par nepamatotām.

Birojā atskan telefona zvans. Klausulē kādas sievietes balss, kura stāsta, ka viņai pieder komercsabiedrība, kura šobrīd veic dzīvojamās mājas būvniecību ar mērķi to tālāk izīrēt... “Izīrēt vai iznomāt?” pārtraucu es… “Izīrēt!” atbild viņa. “Īstermiņā vai ilgtermiņā?” jautāju es. “Kāda šķirba? Ilgtermiņā!” atcērt viņa. “Šķirba – VID uzrēķina summā,” atbildu viņai.

Lasītājs vaicā: Saņemtajā kases čekā ir norādīta visa nodokļa rēķinam nepieciešamā informācija, kas noteikta Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Vai šāds čeks uzskatāms par nodokļa rēķinu? Vai šāds čeks sniedz iespēju atskaitīt priekšnodokli? Vai, saņemot šādu čeku restorānā par reprezentācijas izdevumiem 540 eiro apmērā, ir iespējams atskaitīt priekšnodokli?

Lasītājs vaicā: Uzņēmums saviem klientiem piešķir procentuālu bonusu, ja sasniegts konkrēts apgrozījums. Klienti to var izmantot kā norēķinu līdzekli apmaiņā pret preci līdz pat 100 procentu apmērā. Kādi nodokļi jāpiemēro šādam darījumam? Vai tas uzskatāms par preces dāvinājumu un jāpiemēro uzņēmumu ienākuma nodoklis? Vai uzņēmumam jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis par izsniegtās preces vērtību, uzskatot to par preču realizāciju? Vai drīkst atskaitīt priekšnodokli par iegādāto preci?

Lasītājs vaicā: Atbilstoši likumam “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” kā arī šo likumu skaidrojošajiem noteikumiem – darba devējs var izmaksāt darbiniekam kompensāciju par darbiniekam piederoša personiskā transportlīdzekļa nolietošanos 0,04 eiro par katru nobraukto kilometru, bet ne vairāk kā 57 eiro mēnesī, šai kompensācijai nepiemērojot iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Lasītājs vaicā: Uzņēmumam ir elektroauto, kas tiek uzlādēts mājās. Šajā adresē ir reģistrēta uzņēmuma juridiskā adrese. Sanāk, ka tiek lietots transportlīdzeklis, bet nav izdevumu par elektroenerģiju. Vai šādā situācijā var rasties nodokļu riski?

Pievienotās vērtības nodokļa likumā ir paredzēti gadījumi, kad nodokli var piemērot pēc “naudas līdzekļu uzskaites” principa. Kas šo principu var piemērot? Kā pusēm tas jāsaskaņo? Kam grāmatvežiem jāpievērš uzmanība? Kādos gadījumos būtu izdevīgi piemērot šo principu?

No 2024.gada 1.janvāra ir stājušies spēkā grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli”, kas cita starpā paredz, ka turpmāk ar iedzīvotāju ienākumu nodokli neapliks darba devēja apmaksāto mācību maksu darbiniekam par tā studijām augstākās izglītības iestādē. Tas, kā juridiski darba devējam ir jānoformē darbinieka mācību maksas apmaksa un vai šajā gadījumā piemērojami Darba likuma noteikumi un slēdzama vienošanās, tiks iztirzāts šajā publikācijā.

Nedz Uzņēmumu ienākuma nodokļa, nedz Pievienotās vērtības nodokļa likuma normas nesniedz visaptverošu saimniecisko un nesaimniecisko izdevumu uzskaitījumu, tāpēc to korekta nodalīšana nodokļu vajadzībām vienmēr ir bijis izaicinājums uzņēmumu grāmatvežiem.

Eiropas Savienības Tiesa ir pieņēmusi nolēmumu kādā lietā par pievienotās vērtības nodokļa samazinātās likmes piemērošanu viesnīcām un līdzīgām naktsmītnēm, secinot, ka viesu izmitināšanas pakalpojumiem PVN jāpiemēro pēc darījuma būtības, nevis atkarībā no sertifikāta esamības.

Kā deklarēt “Google” un “Meta” saņemtos rēķinus par pakalpojumiem, ja pakalpojuma saņēmējs ir Latvijā reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa maksātājs? Vai rēķinā ir jābūt kādiem obligātiem rekvizītiem?

Lasītājs vaicā: Uzņēmums, kas ir pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, pārdod preces elektroniskajā platformā Etsy.com. Iepriekšējā gadā pārdošanas apjoms Eiropas Savienībā pārsniedza 10 000 eiro. Ņemot vērā, ka pārdošanu nodrošina platforma un nauda par pārdotajām precēm tiek saņemta no privātpersonām, nav iespējams izrakstīt nodokļu rēķinu. Līdz ar to nav iespējams reģistrēt preces pārdošanu kā eksportu. Vai uzņēmumam jāreģistrējas īpašā nodokļa piemērošanas režīmā?

Lasītājs vaicā: Uzņēmums ir iegādājies vairākus skrejriteņus, ko plāno gada laikā uzdāvināt saviem darbiniekiem svētkos – dzimšanas dienā. Ņemot vērā, ka šobrīd visi iegādātie skrejriteņi ir jāreģistrē, lai tie varētu piedalīties ceļa satiksmē, rodas jautājums, vai uzņēmumam šie skrejriteņi ir jāreģistrē uz uzņēmuma vai paredzētā īpašnieka – darbinieka – vārda? Kā šādā situācijā rīkoties?

Lasītājs vaicā: Garāžu kooperatīvā sabiedrība, kas ir pievienotās vērtības nodokļa maksātāja, saņem biedru naudu no biedriem, lai uzturētu un attīstītu garāžu kooperatīvu. Biedru nauda netiek aplikta ar PVN. Papildus tiek veikta arī garāžu iznomāšana, kurai tiek piemērots PVN. Iznomāti tiek apmēram 15 procenti no kooperatīva garāžām, pārējās garāžas ir biedru lietošanā vai īpašumā. Ieņēmumi no iznomāšanas veido mazāko ieņēmumu daļu. Garāžu uzturēšanai un remontdarbiem saņemti materiāli un pakalpojumi, kas ir ar PVN apliekami darījumi. Vai kooperatīvs var pilnā mērā atskaitīt priekšnodokli, kas norādīts saņemtajos rēķinos, vai arī tomēr jārēķina atskaitāmā priekšnodokļa proporcija? Ja jārēķina proporcija, vai korekti būtu to rēķināt tikai par 1 mēnesi, ņemot vērā, ka biedru naudas rēķini tiek izrakstīti vienu reizi gadā konkrētā mēnesī?

Šī gada februāra sākumā apgabaltiesa izskatīja visai sarežģītu lietu par to, vai Latvijas uzņēmums pamatoti piemērojis pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likmi. Apgabaltiesas izteiktie secinājumi ir pārsteidzoši vienkārši. Apskatām tos.