Lasītājs vaicā: Vai avansa nepārtraukta izsniegšana un atgriešana, lai izvairītos no nodokļu sloga, var tikt uzskatīta par pārkāpumu?

Lasītājs vaicā: Uzņēmums ir iegādājies vairākus skrejriteņus, ko plāno gada laikā uzdāvināt saviem darbiniekiem svētkos – dzimšanas dienā. Ņemot vērā, ka šobrīd visi iegādātie skrejriteņi ir jāreģistrē, lai tie varētu piedalīties ceļa satiksmē, rodas jautājums, vai uzņēmumam šie skrejriteņi ir jāreģistrē uz uzņēmuma vai paredzētā īpašnieka – darbinieka – vārda? Kā šādā situācijā rīkoties?

Lasītājs vaicā: Garāžu kooperatīvā sabiedrība, kas ir pievienotās vērtības nodokļa maksātāja, saņem biedru naudu no biedriem, lai uzturētu un attīstītu garāžu kooperatīvu. Biedru nauda netiek aplikta ar PVN. Papildus tiek veikta arī garāžu iznomāšana, kurai tiek piemērots PVN. Iznomāti tiek apmēram 15 procenti no kooperatīva garāžām, pārējās garāžas ir biedru lietošanā vai īpašumā. Ieņēmumi no iznomāšanas veido mazāko ieņēmumu daļu. Garāžu uzturēšanai un remontdarbiem saņemti materiāli un pakalpojumi, kas ir ar PVN apliekami darījumi. Vai kooperatīvs var pilnā mērā atskaitīt priekšnodokli, kas norādīts saņemtajos rēķinos, vai arī tomēr jārēķina atskaitāmā priekšnodokļa proporcija? Ja jārēķina proporcija, vai korekti būtu to rēķināt tikai par 1 mēnesi, ņemot vērā, ka biedru naudas rēķini tiek izrakstīti vienu reizi gadā konkrētā mēnesī?

Lasītājs vaicā: Uzņēmums saviem darbiniekiem izsniedz maksājumu kartes, kas piesaistītas vienam uzņēmuma bankas kontam un izsniegtas uz uzņēmuma vārda. Kā uzņēmumā organizēt ne vien maksājumu karšu izsniegšanu darbiniekiem, bet arī ērtu atskaišu uzskaites sistēmu? Vai tas ir jānošķir no avansa norēķiniem?

Lasītājs vaicā: Bankā tiek atvērts pagaidu bankas konts jauna uzņēmuma dibināšanai. Uzņēmuma īpašnieks tajā iemaksā naudu bankas komisijām un apkalpošanas maksai. Vai iemaksātie finanšu līdzekļi ir uzņēmuma īpašnieka aizdevums? Vai šī nauda uzņēmumam ir jāatmaksā tā īpašniekam?

Ikdienas darbībā uzņēmumam var rasties situācijas, kad norēķinus par uzņēmumam nepieciešamajām precēm un pakalpojumiem veic darbinieks par saviem līdzekļiem. Lai atlīdzinātu darbiniekam radušās izmaksas, tiek sagatavots avansa norēķins. Apskatām būtiskākos grāmatvedības, nodokļu un labas pārvaldības principus, ko būtu svarīgi ievērot, lai izvairītos no ar avansa norēķiniem saistītajiem riskiem.

Šī gada februāra sākumā apgabaltiesa izskatīja visai sarežģītu lietu par to, vai Latvijas uzņēmums pamatoti piemērojis pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likmi. Apgabaltiesas izteiktie secinājumi ir pārsteidzoši vienkārši. Apskatām tos.

Virsgrāmatas eksprespārbaudi jeb kontu inventarizāciju var veikt, kad vien nepieciešams, ne tikai pirms gada pārskatu iesniegšanas. Kad tiek sagatavota virsgrāmata, grāmatvedis jau ar savu “rentgena redzi” var pamanīt kļūdas vai nesaprotamus rādītājus. Tāpēc sagatavot virsgrāmatu ieteicams vismaz vienreiz mēnesī, kad programmā tiek ievadīti visi grāmatvedības darījumu dati. Virsgrāmatu vēlams ne vien sagatavot, bet arī pārbaudīt.

Lasītājs vaicā: Fiziska persona, kurai ir paziņotā saimnieciskā darbība, iznomā telpas saimnieciskās darbības veicējam. Par telpu nomu tiek izrakstīts rēķins un saņemta samaksa. Savukārt komunālo pakalpojumu rēķinus nomnieks maksā pa tiešo pakalpojumu sniedzējiem. Vai nomnieks komunālo pakalpojumu izdevumus var attiecināt uz saimniecisko darbību, ja rēķinā norādīti iznomātāja rekvizīti? Kā šādā situācijā pareizi noformēt komunālo pakalpojumu izdevumus? Ja nomnieks par šiem pakalpojumiem izrakstīs rēķinu, tad iznomātājs ieturēs iedzīvotāju ienākuma nodokli 10% apmērā, kas veidos zaudējumus.

Uzņēmumu, biznesa asociāciju un nodokļu konsultantu starpā ir manāms nemiers par jaunajām Valsts ieņēmumu dienesta izdotajām transfertcenu vadlīnijām, kurās par būtisku pārkāpumu tiek uzskatīta vietējās dokumentācijas nesagatavošana valsts valodā. VID uzskata, ka par šo pārkāpumu drīkst piemērot soda naudu, līdz ar to rodas jautājums – vai tas drīkst tiesiskā kārtā uzlikt soda naudu, piemēram, 1 eirocenta apmērā, par to, ka vietējā dokumentācija nav noformēta latviešu valodā? Meklējam atbildi!

Lasītājs vaicā: Ņemot vērā, ka 15.maijs bija ģimenes diena, tad uzņēmums noorganizēja darbinieku ģimenēm kopīgu izklaidi dabā, ārpus pilsētas, lai saliedētos un savstarpēji iepazītos. Vai izdevumi, kas saistīti ar šīs izklaides organizēšanu, kurai nepieciešama gan dažādu priekšmetu iegāde, gan atrakciju noma, uzskatāmi par saimnieciskās darbības vai reprezentācijas izdevumiem? Kā pasākuma izdevumus norādīt grāmatvedībā?

Lasītājs vaicā: Uzņēmuma birojs atrodas daudzdzīvokļu nama ēkā, kurā šobrīd tiek veikta ūdens cauruļu nomaiņa. Uzņēmumam jāiegādājas caurules, ko nomainīt biroja telpās, jo darbu veicējs to nenodrošina. Vai cauruļu izmaksas drīkst attiecināt uz saimniecisko darbību? Kā to iegāde norādāma grāmatvedībā?

Pēdējā laikā Valsts ieņēmumu dienests publiku ar jaunām anonimizētām uzziņām lutina reti, tāpēc ir prieks par katru publicēto uzziņu. Šoreiz īsumā par uzziņu, kurā VID skaidroja, vai par dāvinājumu, kuru fiziska persona saņēmusi kā atlīdzību par pakalpojumu sniegšanu, ir jāmaksā kādi nodokļi.

Lasītājs vaicā: Uzņēmumam, kura vienīgais darbinieks ir valdes loceklis, pieder dzīvoklis, kas tiek iznomāts. Ieņēmumi no dzīvokļa nomas nesasniedz piecas valstī noteiktās minimālās algas. Citu ieņēmumu uzņēmumam nav. Kā pieņemt darbā grāmatvedi, ja tā pakalpojumi nepieciešami vien pāris stundas mēnesī, lai iesniegtu atskaites? Vai grāmatvežiem ir noteikts darba vietu skaita ierobežojums? Kādi riski var rasties, ja grāmatvedis strādā vairākos uzņēmumos? Vai ar grāmatvedi drīkst slēgt uzņēmumu līgumu?

Vēl pirms dažiem gadiem biju diezgan entuziastiska par e-rēķinu ieviešanu uzņēmumu grāmatvedībā, lai veicinātu rēķinu apstrādes procesu automatizāciju. Tomēr, darbojoties starptautiskā vidē, saskaros ar apstākļiem, kuros mans entuziasms ir stipri mazinājies. E-rēķinu ieviešanai uzņēmumā ir divi galvenie motivatori – normatīvo aktu prasības konkrētās valstīs un/vai rēķinu apstrādes procesu automatizācija uzņēmumā.