2022.gada 1.augustā stājušies spēkā grozījumi Darba likumā, paredzot vairākām darbinieku kategorijām tiesības prasīt darba devējam noteikt darba laika organizācijas pielāgojumu un tiesības veikt darbu attālināti. Kuriem darbiniekiem ir šādas tiesības? Un cik obligāti tās jāievēro darba devējiem? Tekstu lasa: Oskars Priede

Mūsdienās uzņēmumos darbinieks bieži vien vairs neveic tikai konkrētu šauru pienākumu loku, tādēļ praksē novērojams, ka darba attiecību pusēm šādos gadījumos nav saprotams, kā norādīt darbinieka amatu no profesiju klasifikatora. Vai profesiju klasifikators ir gatavs šodienas darba vides izaicinājumiem? Tekstu lasa: Oskars Priede

Veidojot darba samaksas sistēmu uzņēmumā, ir būtiski ievērot tiesību principus, jo tie ne tikai palīdz izveidot skaidras darba samaksas sistēmu, bet arī nodrošina, ka strīda gadījumā darba devējs varēs pierādīt, ka nav pārkāpts neviens princips, kas attiecināms uz darba samaksas sistēmas noteikšanu. Tikpat svarīgi saprast darba samaksas aprēķina un izmaksas kārtību. Tekstu lasa: Oskars Priede

Darba samaksas sistēma kā kārtība, kādā tiek noteikta darba samaksa uzņēmumā, un ar to saistītie jautājumi var atšķirties un lielā mērā ir atkarīgi gan no darba organizācijas, gan katra uzņēmuma individuālajām vajadzībām. Kādi darba samaksas noteikumi jāņem vērā jebkurā uzņēmumā, un kādas prasības piemērojamas dažādiem izmaksas veidiem? Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Darbiniekam Laurim par konkrētu papildu pienākumu izpildi noteikta piemaksa 30% apmērā no algas laika posmā no 1.augusta līdz 30.septembrim. Piemaksa noteikta ar darba devēja rīkojumu. Tā kā darba devējs no septembra pieņem darbā jaunu darbinieku Kristu, kas turpmāk veiks šos pienākumus, Laurim tie nebūs jāveic visu rīkojumā norādīto laiku, proti, nebūs jāveic līdz rīkojumā norādītājam 30.septembrim. Vai darba devējs šādā gadījumā var atsaukt ar rīkojumu noteikto piemaksu, jo papildu pienākumi vairs netiek veikti? Vai tam nepieciešama darbinieka piekrišana, jāslēdz vienošanās? Vai ir kāda iespēja piemaksu atcelt darba devējam vienpersoniski, ja darbinieks nepiekrīt? Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Darbinieks nolēmis uzteikt darba līgumu. Vai darba devējam ir tiesības prasīt darbinieka uzteikuma iemeslu, proti - vai drīkst prasīt darbiniekam iemeslus, kādēļ viņš nolēmis aiziet no darba? Vai darba devējam ir likumisks pamats šos iemeslus zināt, ja darbinieks atteicies tos izpaust? Vai tad, ja darbinieks ierosina izbeigt darba attiecības pēc abpusējas vienošanās, darba devējam ir tiesības prasīt iemeslus šādam lēmumam? Tekstu lasa: Oskars Priede

Nereti uzņēmums vēlas publicēt darbinieku fotoattēlus sociālajos tīklos – bildes no uzņēmuma pasākumiem, darbinieku panākumus, kolektīva kopīgu dalību maratonā vai citā notikumā. Kādus dokumentus šādā gadījumā vēlams noslēgt ar katru no darbiniekiem, lai darba dēvējam nerastos problēmas saistībā ar personas datu aizsardzību? Vai ir pietiekami iegūt piekrišanu no katra darbinieka? Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Darba likumā noteikts, ka summētā darba laika ietvaros aizliegts nodarbināt darbinieku ilgāk par 24 stundām pēc kārtas un 56 stundām nedēļā. Restorānā viesmīļi strādā trīs dienas nedēļā pa 10 stundām, kopsummā nepārkāpjot 56 stundas nedēļā. Vai šādā gadījumā darba līgumā drīkst noteikt summēto darba laiku? Vai arī jāuzskaita, ka astoņas stundas dienā ir normālais darba laiks, bet pārējās divas stundas ir virsstundas? Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Vai darba devējs drīkst atteikties piešķirt atvaļinājumu tajā laikā, kad darbinieks to pieprasa? Uzņēmumam ar konkrētā darbinieka iesaisti jāpabeidz svarīgs objekts, bet darbinieks ieplānojis ārvalstu ceļojumu. Vai darba devējs var aizliegt darbiniekam doties atvaļinājumā? Tekstu lasa: Oskars Priede

Vai ir kādas situācijas, kad pārbaudes laiku var noteikt atkārtoti? Piemēram, vai tad, ja darbinieku paaugstina amatā, nosakot jaunus pienākumus, darba devējam ir iespēja pārbaudīt viņa spējas un atbilstību šī darba izpildei? Tekstu lasa: Oskars Priede

2022.gada 31.martā Senāts pieņēma spriedumu kādā lietā, kurā analizēja jautājumu par darba devēja tiesībām noteikt pārbaudes laiku situācijā, kad darba attiecības formāli izbeigtas un tūlīt atkārtoti nodibinātas ar vienu un to pašu darbinieku. Aplūkosim Senāta spriedumā paustās atziņas! Tekstu lasa: Oskars Priede

Šī gada 1.augustā stājas spēkā grozījumi Darba likumā, paredzot iespēju noteikt pārbaudes laiku, kas ir ilgāks par līdz šim likumā paredzētajiem trim mēnešiem. Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Uzņēmums ar fizisku personu, kas nav reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, noslēdzis uzņēmuma līgumu par teritorijas uzraudzības pakalpojumiem. Līguma darbības periodā pakalpojuma sniedzējam iestājas darbnespēja. Vai pakalpojuma saņēmējam ir pienākums apmaksāt darbnespējas lapu A? Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Vai uzņēmums drīkst glabāt potenciālo darbinieku / kandidātu personu datus? Vai šo datu glabāšanai un apstrādei ir nepieciešama potenciālā darbinieka rakstiska atļauja? Un kas jāņem vērā, ievācot atsauksmes no potenciālā darbinieka bijušā darba devēja? Vai ir jāsaņem arī šīs atsauksmes devēja, piemēram, bijušā vadītāja, piekrišana viņa personas datu nodošanai un apstrādei? Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: uzņēmums un darbinieks vēlas vienoties, ka darbinieks strādā septiņas dienas pēc kārtas no pulksten 8 līdz 20 ar divu stundu pārtraukumu. Pēc tam darbiniekam ir septiņas brīvdienas. Vai iespējams likumīgi noteikt darbiniekam šādu darbu laiku, ja viņš to vēlas un darba devējs tam piekrīt? Tekstu lasa: Māra Dzelstiņa