67280693
info@iZurnali.lv
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
1. augustā spēkā stājās vairāki grozījumi Darba likumā, paredzot izmaiņas minimālās algas noteikšanā, attālinātā darba izdevumu segšanā un personu ar invaliditāti nodarbināšanā, kā arī citos jautājumos.
Tekstu lasa: Oskars Priede
Jautājums par digitalizāciju tirdzniecības nozarē beidzamos piecos gados ievērojami audzējis aktualitāti, īpaši šobrīd, kad tirdzniecības pārcelšana uz digitālo vidi daudziem uzņēmumiem var vismaz daļēji nodrošināt līdzšinējo ieņēmumu saglabāšanu.
Tekstu lasa: Oskars Priede
Vai darba devējam ir tiesības izvēlēties, vai līgums būs terminēts vai uz nenoteiktu laiku? Kādos gadījumos drīkst slēgt līgumu uz noteiktu laiku? Kādas ir sekas, ja darba devējs nepamatoti noslēdzis šādu līgumu? Atbildes uz šiem un citiem biežāk uzdotajiem jautājumiem šajā publikācijā.
Tekstu lasa: Oskars Priede
Lai gan darbs birojā uzskatāms par samērā zema riska darbu, biroju darba vietām jāatbilst normatīvo aktu prasībām, jābūt drošām un veselībai nekaitīgām. Par nodarbināto drošību un veselību, tostarp arī darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu, atbildīgs darba devējs. Kādas ir biežāk pieļautās kļūdas darba aizsardzībā biroja darba vidē?
Tekstu lasa: Māra Dzelstiņa
Visi zina, ka valdes sēdes jāprotokolē, taču cik daudzi to godīgi un katru reizi tiešām dara? Dažkārt tieši valdes sēžu protokoli var būtiski ietekmēt valdes locekļu atbildību, tādēļ atgādināšu, kā un kāpēc tie jāsagatavo.
Tekstu lasa: Oskars Priede
Lasītājs vaicā: Sabiedrībai ir viens dalībnieks un ir nesadalītā peļņa par 2018., 2019. gadu. 2020. gadā uzņēmumam klāt nāk vēl viens dalībnieks, iegādājoties 30% daļu, un ir vienošanās, ka tiesības uz dividendēm viņam ir tikai no brīža, kad kļuvis par sabiedrības dalībnieku, pieņemsim, no 1. septembra.
Sabiedrība nolemj sadalīt peļņu tikai par 2020. gadu. Vai atbilstoši normatīvajiem aktiem šādi drīkst darīt? Vai arī vispirms jāsadala vecā peļņa?
Un otrs jautājums – vai drīkst pieņemt lēmumu, ka dividendēs tiek sadalīta tika peļņa, kas attiecas uz vienu dalībnieku, piemēram, tikai 30% jaunajam dalībniekam?
Tekstu lasa: Oskars Priede
2021. gada 1. janvārī stājās spēkā Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma grozījumi, nosakot jaunas prasības tiešsaistes starpniecības platformu uzraudzībā.
Tekstu lasa: Oskars Priede
Kam pievērst uzmanību, ja darbinieks strādā attālināti no citas valsts? Saprotams, ka precīza atbilde uz šo jautājumu atkarīga no tā, kurā valstī darbinieks atrodas un kas noteikts konkrētās valsts likumdošanā, taču aplūkosim piecas būtiskākās tēmas, kam jāpievērš uzmanība šādā situācijā.
Tekstu lasa: Oskars Priede
Laikā, kad attālinātais darbs jeb darbs no mājām kļuvis par mūsu ikdienu, nošķirt privāto un darba dzīvi kļūst arvien grūtāk. Arī jaunākā tiesu prakse apliecina, ka ar privāto dzīvi saistīto aspektu loks ir plašs. Īpaši izceļams ir Senāta Civillietu departamenta 2019. gada 20. augusta spriedums, kurā sniegtas vairākas būtiskas atziņas par privātās dzīves neaizskaramības pārkāpuma aspektiem darba attiecībās, to konstatēšanu un pierādīšanu.
Raksta līdzautors: Jānis Kāršenieks, ZAB "TGS Baltic" jurists
Tekstu lasa: Oskars Priede
Lai gan Komerclikums 2020. gada sākumā piedzīvoja grozījumus, ar ko paredzēja atļaut sabiedrības ar ierobežotu atbildību darbiniekiem, valdes un padomes locekļiem iegūt savā īpašumā tās daļas, likumā veikti jauni grozījumi. 2021. gada 1. augustā spēkā stājas vēl vieni grozījumi Komerclikumā.
Tekstu lasa: Oskars Priede
2021. gada 5. janvārī spēkā stājās ilgi gaidītie grozījumi Darba likumā, regulējot darbinieku nosūtīšanas jautājumus. Šajā publikācijā aplūkosim Latvijas darba devēja pienākumus, norīkojot darbiniekus strādāt ārvalstīs, kā arī rīcību, ja darba devējs ir pagaidu darba aģentūra.
Tekstu lasa: Oskars Priede
Lasītājs vaicā: Darbiniekam darba līgumā tiek noteikts nepilnais darba laiks – divas stundas dienā, piecas dienas nedēļā, un darba alga noteikta 300 eiro. 2021. gada janvārī ir 20 darba dienas, tātad darbinieks nostrādās 40 stundas un par to saņems 300 eiro. Bet kā ir gadījumā, ja darbiniekam būs jāstrādā vairāk, piemēram, 45 stundas - vai šīs piecas stundas ir virsstundas, par kurām jāmaksā dubultā? Valsts darba inspekcijas eksperti uzskata, ka tās neesot virsstundas, bet darba tiesību jurists uzskata, ka tās esot virsstundas. Kā tad īsti ir?
Tekstu lasa: Oskars Priede
2021. gada 5. janvārī spēkā stājās ilgi gaidītie grozījumi Darba likumā, regulējot darbinieku nosūtīšanas jautājumus. Izmaiņas ir vērienīgas un samērā sarežģītas, tāpēc šajā publikācijā aplūkosim daļu no tām - par ārvalstu darba devēja pienākumiem, norīkojot darbinieku darbam Latvijā, kā arī Latvijas uzņēmumu atbildību, saņemot ārvalstu uzņēmumu pakalpojumus.
Tekstu lasa: Oskars Priede
Lasītājs vaicā: Uzņēmumam jau ilgstoši ir kāds parādnieks. Šobrīd prasījuma tiesību noilguma termiņš iet uz beigām, taču parādnieks joprojām ignorē mūsu pieprasījumus. Kā šādā gadījumā rīkoties?
Tekstu lasa: Māra Dzelstiņa
Lasītājs vaicā: Attālinātā darba veikšanai darba devējs ir iegādājies nepieciešamās mēbeles un citu aprīkojumu, lai darbiniekam, veicot darbu mājās, būtu atbilstoši iekārtota darba vieta. Pēc kāda laika darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas. Kā šādā situācijā rīkoties darba devējam – vai darbiniekam jāatlīdzina iegādātā attālinātās darba vietas aprīkojuma izmaksas?
Tekstu lasa: Māra Dzelstiņa
