Lasītājs vaicā: "Darbinieks ar ģimeni plāno trīs vai sešus mēnešus uzturēties citā valstī. Šajā periodā viņš attālināti turpinās veikt darbu Latvijas uzņēmumā, ar ko viņam ir darba līgums. Abas puses tam piekrīt. Darbiniekam līgumā noteikts astoņu stundu darba laiks. Latvijas uzņēmuma darba laiks ir no pulksten 9.30 līdz sešiem pēcpusdienā ar pusstundu ilgu pusdienu pārtraukumu. Darbiniekam ārvalstī laikā, kad uzņēmums sāk darbu, būs pusčetri no rīta, tātad pēc Latvijas laika viņš strādās divarpus nakts darba stundas, bet pārējās darba stundas vairs nebūs nakts laikā. Vai darbinieks drīkst strādāt attālināti no citas valsts, ja darba pienākumu izpilde ir iespējama un darba devējs tam piekrīt? Vai šādā gadījumā jāveic darba līguma grozījumi? Vai darbiniekam ārvalstī drīkst noteikt pildīt darba pienākumus Latvijas uzņēmuma darba laikā neatkarīgi no laika joslu maiņas? Vai periods, kurā darbinieks atbilstoši tā atrašanās vietas pulksteņa laikam veic darbu naktī, jāuzskaita un jāapmaksā kā nakts darbs?" Tekstu lasa: Oskars Priede

Darbinieka atlaišana ir svarīga darba attiecību sastāvdaļa, jo abām no šī ne visai pusēm jāzina un jāsaprot, kā rīkoties, lai iegūtu iespējami lielāku labumu patīkamā procesa un samazinātu potenciālās domstarpības. Aplūkosim, kādi var būt atlaišanas iemesli, kā jānotiek šim procesam un par ko darbinieks jāinformē atlaišanas gadījumā! Tekstu lasa: Oskars Priede

Nekustamā īpašuma iegādes procesā uzņēmumiem jāņem vērā vairākas nianses, tostarp kārtīgi jāiepazīstas ar nekustamā īpašuma dokumentāciju, jānoformē dokumenti pie notāra un jāsagatavo līgums. Aplūkosim svarīgāko! Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Darbinieks strādā attālināti. Darba vietas iekārtošanai viņš iegādājies datorkrēslu par 150 eiro, un darba devējs piekritis kompensēt šos izdevumus. Pēc neilga laika darbinieks krēslu salauzis un ir jāpērk vietā jauns. Vai darba devējs var atprasīt samaksāto kompensāciju? Vai darbiniekam var prasīt aizstāt sabojāto krēslu par saviem līdzekļiem? Vai salauztais krēsls uzskatāms par darba devējam nodarītiem zaudējumiem? Un vai šo summu drīkst ieturēt no darba algas? Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Atbilstoši Darba likumam darba devējam ir tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus. Vai darbinieku var atlaist uzreiz pēc sešiem slimošanas mēnešiem? Vai tomēr šādā gadījumā jāsagaida Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas rezultāti un apstiprinājums? Kā darbiniekam jāpaziņo par šādu uzteikumu? Tekstu lasa: Oskars Priede

Kopīpašnieku strīdi nekad nav bijis retums, un tie atspoguļo kopīpašuma izbeigšanas noteikumu nepilnības, ko apstiprinājusi arī tiesu prakse. Vai Civillikumā noteiktie jaunie kopīpašuma izbeigšanas veidi tos atrisinās? Aplūkosim un skaidrosim izmaiņas! Tekstu lasa: Oskars Priede

Darba līgumā ir jānorāda vieta, kur darbiniekam jāveic savu pienākumi, taču praksē var būt nepieciešams to mainīt. Vai darba devējs drīkst darba vietu mainīt vienpusēji, un kā to pareizi noformēt? Skaidrojam galvenos darba vietas pārcelšanas juridiskos aspektus! Tekstu lasa: Oskars Priede

Pandēmija, cerams, kļuvusi par pagātni, bet daudzi no tās laikā gūtajiem paradumiem ir uz palikšanu. Viens no tiem – fiziski taustāmu preču vai pakalpojumu vietā, ja vien iespējams, arvien vairāk izmantojam digitālu saturu un digitālus pakalpojumus. Tādēļ šo produktu ražotājiem un pārdevējiem jārēķinās, ka strauji augošo biznesa nozari uzraudzīs arvien vairāk. Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Vai darba devējs var samazināt algu, ja darbinieks nepienācīgi pilda savus darba pienākumus? Par kādu darba noteikumu pārkāpumu darbinieku var sodīt ar algas samazinājumu? Tekstu lasa: Oskars Priede

Notikumi Ukrainā aktuālizē jautājumu, vai var izbeigt līgumu, ja tā izpilde vairs nav ekonomiski pamatota izejmateriālu sadārdzinājuma vai apgrūtinātās izejvielu pieejamības dēļ. Vai šādos apstākļos puses var prasīt pārskatīt līgumā noteikto cenu? Tekstu lasa: Oskars Priede

Uzņēmums noslēdzis konsultāciju līgumu ar Latvijas pilsoni, kurš dzīvo Šveicē un ir nerezidents. Šai personai ir īpašums arī Latvijā, taču tās deklarētā dzīvesvieta ir Šveicē. Uzņēmums ar šo personu vēlas noslēgt darba līgumu, lai piemērotu visas no tā izrietošās tiesības. Kā to darīt? Tekstu lasa: Māra Dzelstiņa

Kādos gadījumos darbiniekam izmaksāto dienas naudu var uzskatīt par daļu no darba algas? Pavisam nesen Senāts izskatījis lietu, kurā darba devēja un darba ņēmēja viedokļi bija pilnīgi atšķirīgi! Tekstu lasa: Oskars Priede

Vai viss, kas pieejams internetā, ir arī brīvi izmantojams? Šo jautājumu februārī pieņemtā spriedumā analizējis Senāts, izskatot situāciju, kad valsts iestāde savā reklāmas kampaņā bez personas piekrišanas atveidoja kāda raidījuma vadītāja balsi un izteiksmes stilu, kā arī izmantoja video fragmentu no internetā brīvi pieejama raidījuma. Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Darba devējs organizē komandu saliedēšanas pasākumu saviem darbiniekiem. Divu dienu pasākums notiek viesu namā, un tajā sporta spēļu aktivitātes saplānot un organizēt uzaicināts ārpakalpojuma sniedzējs. Pasākuma laikā viens no darbiniekiem neveiksmīgi pakrīt un gūst traumu. Kurš ir atbildīgs par šādu negadījumu – darba devējs, aktivitāšu organizators vai viesu nams? Tekstu lasa: Māra Dzelstiņa

Aplūkosim Eiropas Savienības Tiesas atziņas spriedumā, kurā analizēts, vai apstāklis, ka darbinieks ir slimojis, var ietekmēt viņa atlīdzības apmēru atvaļinājuma laikā! Tekstu lasa: Oskars Priede