Lasītājs vaicā: Uzņēmuma darbinieks plāno pārvākties uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti. Viņš savus darba pienākums var pildīt attālināti, tādēļ uzņēmums nevēlas pārtraukt darba attiecības. Darbinieks plāno pats maksāt visus nodokļus – valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokli –, lai būtu sociāli apdrošināts konkrētajā Eiropas Savienības dalībvalstī, un lūdz mainīt līguma nosacījumus tā, lai uzņēmums darba algu pārskaitītu, neieturot nodokļus. Uz kādu dokumentu pamata uzņēmums var neieturēt nodokļus no darba algas un pārskaitīt visu summu darbiniekam? Kādas atskaites un pārskati jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā? Tekstu lasa: Oskars Priede

Viens no nodokļiem, kas jebkurai fiziskai personai jāpārzina pavisam labi, ir kapitāla pieauguma nodoklis, jo, neizprotot sīkākās nianses, var nākties samaksāt būtisku nodokļa summu, kā tas ir sanācis mūsu lasītājam. Konkrēti situācija ir par nekustamā īpašuma pārdošanu, ja tas īpašumā ir bijis 60 mēnešus. Tekstu lasa: Oskars Priede

Šoreiz uzmanību vērsīšu uz kādu Senāta spriedumu, kurā ir daudziem uzņēmumiem aktuālas atziņas šābrīža realitātē, kad tiek kavētas avansā samaksātās preces piegādes un netiek piegādāta identiska prece tai, par kādu ir vienošanās, veicot pasūtījumu. Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Vai redzes korekcijas līdzekļu (briļļu) kompensācija tiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli? Kuri normatīvie akti to regulē? Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Darbinieks iesniedzis algas nodokļa grāmatiņu darba devējam un izvēlējies darba vietā piemērot 23% iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, nevis 20%. Vai šādā gadījumā, aprēķinot algu, drīkst piemērot neapliekamo minimumu? Tehniski VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā tas ir iespējams. Tekstu lasa: Oskars Priede

Vaicā lasītājs: Uzņēmums vēlas patapināt reprezentatīvu automašīnu no valdes locekļa. Kādi nodokļi uzņēmumam būtu jāmaksā? Tekstu lasa: Oskars Priede

Pieaugošā aktivitāte fondu biržā beidzamajos gados arī Latvijas uzņēmumiem liek aizdomāties par šādas iespējas izmantošanu ar mērķi investēt finanšu līdzekļus vērtspapīros, kas ļauj attīstīt un paplašināt savu uzņēmējdarbību. Apskatīsim šo iespēju no grāmatvedības un nodokļu puses! Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Uzņēmuma īpašnieks un valdes loceklis veica naudas iemaksas uzņēmuma kontā, izmantojot bankas norēķinu karti. Iemaksas tika veiktas gandrīz ik mēnesi gada garumā. Iemaksu mērķis - saimnieciskās darbības nodrošināšana, jo pandēmijas laikā uzņēmums strādāja ar zaudējumiem. Šīs iemaksas tika uzskaitītas kā īpašnieka aizdevums. Uzņēmuma darbības joma – frizētavas pakalpojumi. Noslēdzoties pārskata gadam, īpašnieks nolēma šo aizdevumu novirzīt uzņēmuma zaudējumu segšanai. Tika saņemts īpašnieka iesniegums, kur, pamatojoties uz Civillikumu, īpašnieks paziņoja par savu atteikšanos no naudas parāda. Un lūdz novirzīt visu summu ieņēmumos un pārskata periodu zaudējumu segšanai. Jautājumi: Vai, iekļaujot šo summu ieņēmumos, veidojas nodokļa saistības? Skaidras naudas iemaksa kontā ar uzņēmuma norēķinu karti – vai tas ir uzskatāms par darījumu ar skaidru naudu? Kādas sekas? Darījumu kopējā summa pārsniedz 15 000 eiro. Vai uzņēmumam veidojas kāds deklarāciju iesniegšanas pienākums saistībā ar saņemto aizdevumu? Raksta līdzautore: Tatjana Kļimoviča, SIA "PricewaterhouseCoopers" nodokļu konsultante Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Uzņēmums iegādājies motociklu, lai to izmantotu saimnieciskajā darbībā – apmeklētu klientus, pārbrauktu starp objektiem. Vai par motocikla iegādi un uzturēšanas izmaksām var atskaitīt pievienotās vērtības nodokļa priekšnodokli 100% apmērā? Pievienotās vērtības nodokļa likumā minēta informācija, kas attiecas tikai uz vieglajām automašīnām. Bet Valsts ieņēmumu dienests vērtē arī ekonomisko būtību un norāda, ka motociklu nevar izmantot kravu pārvadāšanai. Tekstu lasa: Oskars Priede

Nodokļu konvencijas neesamība var radīt dažādas neparedzētas tiešo ienākuma nodokļu piemērošanas sekas. Aplūkosim gan biežākās situācijas, kad nodokļu konvencija sniedz nodokļu atvieglojumus, gan arī negatīvās nodokļu sekas, ko rada fakts, ka konvencija ar Krieviju nav spēkā. Tekstu lasa: Oskars Priede

Strīdi ar Valsts ieņēmumu dienestu un lietas izskatīšana tiesās ir laikietilpīgs, dārgs un, kas svarīgākais, nervus kutinošs process. Turklāt uzņēmumam jāturpina veiksmīgi darboties! Izskatīsim kādu tiesas spriedumu, kurš, manuprāt, uzskatāmi parāda – reizēm pilnīgi pietiek ar pirmās instances tiesas spriedumu. Un visām pusēm izdevīgāk to neturpināt. Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Lai uzņēmums piesaistītu un noturētu labus darbiniekus, kā viens no labumiem, ko darba devējs var piedāvāt, ir tēja, kafija vai dažādi augļi birojā. Vai šos var uzskatīt par saimnieciskās darbības, proti, personāla ilgtspējas izdevumiem? Vai tomēr šie jāuzskata par nesaistītiem ar saimniecisko darbību, kam attiecīgi jāpiemēro uzņēmumu ienākuma nodoklis? Tekstu lasa: Māra Dzelstiņa

Lasītājs vaicā: Fiziska persona, kas var būt arī reģistrēts autoratlīdzības nodokļa maksātājs (bet ir gadījumi, kad nav), sagatavo lekcijas ierakstu, par ko ir noteikta samaksa, piemēram, 100 eiro. Šo lekciju var nopirkt kā ierakstu ilgstošu laika periodu, tāpēc līgumā gribētos ietvert arī papildu samaksu, piemēram, 10% apmērā lekcijas autoram no nopirkto lekciju summas, nosakot summu izvērtēšanu ik pēc trim mēnešiem. Tajā brīdī, kad tiek izmaksāta atlīdzība - 100 eiro -, tiek iesniegts attiecīgs pārskats Valsts ieņēmumu dienestā. Vai šie papildus 10% arī skaitās autoratlīdzība? Vai, izmaksājot procentus vēlākos periodos, arī ir jāsniedz kāds pārskats? Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Fiziska persona ir iegādājusies vieglo transportlīdzekli, kas maksā vairāk nekā 50 000 eiro. Pēc kāda laika to iznomā uzņēmumam tikai saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Vai uzņēmuma grāmatvedībā ir nepieciešams kāds novērtējums, lai zinātu, vai šis transportlīdzeklis skaitās kā reprezentatīvs automobilis? Raksta līdzautore: Kristīne Skrastiņa, SIA "PricewaterhouseCoopers" Nodokļu nodaļas vecākā konsultante Tekstu lasa: Oskars Priede

Ja pretendentam ir nodokļu parāds, atbilstoši likumam to izslēdz no dalības publiskajā iepirkumā. Tomēr, vai pieļaujams liegt pretendenta dalību iepirkuma konkursā, ja šāds nodokļu parāds radies nepareizi iesniegtas nodokļu deklarācijas dēļ? Atbildi nesenā spriedumā meklēja Senāts. Tekstu lasa: Oskars Priede