Rēķinu un citu grāmatvedības attaisnojuma dokumentu piegāde elektroniski kļūst par aizvien būtiskāku informācijas apmaiņas procesa sastāvdaļu. Kā zināms, Latvijā no 2025.gada plānots ieviest elektronisku rēķinu jeb e-rēķinu izmantošanu kā obligātu apritē starp komersantiem un komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm. Gatavojoties šīm izmaiņām, spēkā ir stājies jaunais Grāmatvedības likums un Grāmatvedības kārtošanas noteikumi. Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Uzņēmums iegādājas jaunu auto, kas tiek klasificēts kā reprezentatīvs auto. Cik ilgi šāds auto skaitās reprezentatīvs? Visu tā lietošanas laiku un arī tad, ja tā tirgus vērtība jau ir ievērojami kritusies? Tekstu lasa: Oskars Priede

Nemateriālie ieguldījumi kā pamatlīdzekļu postenis praksē nav sastopami tik bieži. Grāmatvežiem par tiem nereti rodas jautājumi, it sevišķi tajos gadījumos, kad sabiedrība pirmo reizi sastopas ar attīstības izmaksām vai nemateriālo vērtību, kas radusies citas sabiedrības iegādes rezultātā. Nereti nemateriālo vērtību apzīmē ar angļu terminu goodwill, bet vecākā literatūrā tā tiek saukta arī par firmas cenu vai komercreputāciju. Kas tad īsti ir uzņēmuma nemateriālie ieguldījumi? Tekstu lasa: Oskars Priede

Ja pirms Covid-19 pandēmijas attālinātais darbs galvenokārt tika izmantots informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē, pēdējā laikā tas ir strauji ienācis arī citās nozarēs. Ārvalstu sabiedrības arvien biežāk izvēlas algot vietējos klientu menedžerus, konsultantus un citus speciālistus, nemaz neatverot filiāli vai biroju Latvijā. Līdzīga tendence vērojama arī Latvijas uzņēmumu vidū. Tāpēc aktuāls ir jautājums, vai uzņēmuma darbinieka “mājas birojs” mītnes valstī var tikt uzskatīts par uzņēmuma pastāvīgo pārstāvniecību ar visām no tā izrietošajām sekām? Tekstu lasa: Oskars Priede

Uzņēmējiem laba ziņa! No šī gada 1.jūnija ir paaugstināts reprezentatīvo automobiļu slieksnis – no 50 000 uz 75 000 eiro. Izskatīsim, kā šīs izmaiņas ietekmē nodokļus, un citas nianses saistībā ar reprezentatīvā automobiļa uzskaiti. Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Uzņēmums saviem produktiem piemēro lojalitātes atlaidi. Tā tiek piešķirta klientiem pēc noteiktiem kritērijiem. Atlaide tiek piešķirta no kopējās summas, savukārt rēķinā jau tiek norādīta aprēķinātā gala summa, tai piemērots PVN un rēķina kopsumma. Proti, atlaides summa nekur netiek uzrādīta. Vai atlaides summa ir jānorāda rēķinā? Ja šī atlaide norādīta rēķinā, vai tā ir jāgrāmato? Tekstu lasa: Oskars Priede

Uzņēmuma peļņa 2022.gadā bija 80 555 eiro. Daļu no tās (44 121 eiro) veidoja no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras saņemtie granti par materiāliem, pamatlīdzekļiem un mārketinga pakalpojumiem, kā arī Nodarbinātības valsts aģentūras subsīdijas bezdarbnieku nodarbināšanai. Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem minētie granti un subsīdijas netiek apliktas ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Kādi nodokļi uzņēmumam ir jāmaksā gadījumā, ja uzņēmums nolemj dividendēs sadalīt visu peļņu, un kādi, ja sadalīšanai dividendēs atvēlēti 40 000 eiro? Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Darbinieks, kuram noteikts summētais darba laiks, nostrādāja vienu darba dienu 2022.gada novembrī, pēc tam atvēra slimības lapu vairāku mēnešu garumā. Slimības lapas laikā viņš uzrakstīja atlūgumu. Darbinieks ir saņēmis samaksu par nostrādāto dienu novembrī, kā arī naudas balvu un prēmiju decembrī. Aprēķinot kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu, problēmas rodas ar vidējās izpeļņas aprēķinu. Aprēķinā ietilpst darba dienu, nakts stundu un virstundu samaksa, jo decembrī noslēdzās ceturtais ceturksnis, kā arī gada nogalē izmaksātā naudas balva un prēmija. Veicot aprēķinu, vidējā stundas likme sanāk 72,11 eiro. Tā kā darbiniekam ir neizņemts atvaļinājums (12,47 dienas jeb 99,76 stundas), darba devējam kompensācijā būtu jāizmaksā 7193,69 (99,76 x 72,11) eiro. Šajā situācijā darbinieka kompensācija ir neadekvāta noslēgtajam darba līgumam, tāpat darbinieks ilgstoši ir bijis prombūtnē. Vai veiktie aprēķini ir korekti? Tekstu lasa: Oskars Priede

Senāta Administratīvo lietu departaments šī gada 14.martā pieņēma spriedumu lietā, ar ko atcēla Administratīvās apgabaltiesas 2021.gada 28.jūnija spriedumu, kura pamatā bija strīds, kas izcēlies starp pieteicēju un Valsts ieņēmumu dienestu par nodokļa apmēru nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumā. Izskatām nedaudz sīkāk šo spriedumu! Tekstu lasa: Oskars Priede

Ja kādreiz ir nācies apskatīt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publicēto nodokļu administrēšanas lēmumu sadaļu, tad noteikti ir redzēts kupls pievienoto vērtības nodokļa (PVN) atmaksas atteikumu skaits. VID pienākumus likumdevējs ir precizējis vairākkārt, mēģinot panākt vieglāku un ātrāku PVN atmaksāšanas gaitu. Vai tas ir izdevies? Kā notiek patiesībā? Teksts: Oskars Priede

Grāmatvedības kontu plāna pirmās rindas veltītas ilgtermiņa ieguldījumiem – pamatlīdzekļiem. Tā kā šis ir klasisks grāmatvedības postenis, lietderīgi ir atkārtot pašus pamatus un, iespējams, piemirstās lietas un nosacījumus, ko būtu nepieciešams ievērot, lai pamatlīdzekļu jautājums būtu saprotams un skaidrs. Īpaši svarīgi tas ir brīžos, kad, piemēram, notiek komunikācija ar revidentu un tiek lūgta papildus dokumentācija. Apskatīsim pamatlīdzekļus secīgi, sākot ar to, kas ir uzskatāms par pamatlīdzekli un kādiem kritērijiem tam ir jāatbilst, lai to varētu norādīt grāmatvedības uzskaitē. Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Uzņēmums iegādājas darbiniekam veselības apdrošināšanas polisi. Šīs polises darbības laikā tiek pārtrauktas darba attiecības ar darbinieku. Kas notiek ar noslēgto apdrošināšanas polisi? Vai darbiniekam tā ir jāatdod un uzņēmums varēs atgūt neizmantoto apdrošināšanas prēmijas daļu? Vai arī darbinieks var paturēt šo polisi, samaksājot polises atlikušo vērtību? Vai uzņēmums var nodot darbiniekam polisi, par to nepieprasot samaksu? Kā aprēķināt nodokļus šādās situācijās? Tekstu lasa: Oskars Priede

Darījumiem starp saistītām personām Valsts ieņēmumu dienests pievērš īpašu uzmanību, jo ir nepieciešams pārliecināties, vai to pamatā nav darījuma dalībnieku vēlmes izvairīties no saistību izpildes pret valsts budžetu vai iegūt fiskālās priekšrocības. Šādi darījumi ik pa laikam nonāk arī tiesu redzeslokā. Viens no pēdējiem Senāta spriedumiem, kur tika vērtēts darījums starp saistītām personām, tika pieņemts 2022.gada 31.oktobrī. Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Tiek saņemts elektroniskais dokuments XML formātā, kas tiek ielasīts grāmatvedības programmā. Valsts ieņēmumu dienests (VID) lūdz atsūtīt darījuma apliecinošu dokumentu. Vai VID ir jānosūta šī darījuma dokuments XML formātā? Tekstu lasa: Oskars Priede

Lai arī obligātas transfertcenu dokumentācijas sagatavošanas un iesniegšanas prasības Latvijas likumdošanā ir ieviestas jau kopš 2018.gada, tomēr tikai pēdējā laikā Valsts ieņēmumu dienests ir aktīvi pievērsies nodokļu maksātāju iesniegto transfertcenu dokumentācijas pārbaudei un izvērtēšanai pēc būtības. Tekstu lasa: Oskars Priede