Augstākās tiesas Senāts 2024.gada 20.decembrī pieņēma spriedumu lietā SKA-256/2024, kurā fiziska persona lūdza atlīdzināt kaitējumu, kas nodarīts ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra prettiesisku faktisko rīcību, bez pieteicēja atļaujas izmantojot un izplatot viņa personas datus videosižetā. Šajā lietā Senāts arī vērsās Eiropas Savienības Tiesā un prejudiciālās procedūras ietvarā gūtās atbildes bija būtiskas nacionālā sprieduma pieņemšanā.
Raksta līdzautors: Reinis Papulis, SIA "Sorainen ZAB", zvērināts advokāts
Darba tiesības
07:00, 29. Apr. 2025
Darba devēja pienākums ir darba līgumā ietvert darbinieka arodu, amatu, specialitāti atbilstoši Profesiju klasifikatoram un vispārīgu nolīgtā darba raksturojumu. Likums neprasa, lai darba līgumā būtu detalizēti aprakstīti pilnīgi visi iespējamie darbinieka pienākumi, tāpēc darba devēji mēdz iekļaut teikumu, ka “darbiniekam ir pienākums veikt arī citus darba devēja noteiktos pienākumus.” Tas gan nenozīmē, ka darbiniekam ir pienākums veikt pilnīgi visus darba devēja uzdotos darbus un izpildīt visus rīkojumus.
Darba tiesības
07:00, 23. Apr. 2025
Darba attiecībās datu apstrāde ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Darba devēji un darbinieki regulāri apmainās ar informāciju, kas var ietvert personas datus, profesionālo informāciju un arī sensitīvāku informāciju, piemēram, ziņas par veselības stāvokli. Lai nodrošinātu atbilstību tiesiskajam regulējumam un aizsargātu visu personu intereses, šajā procesā ir jāievēro vairākas svarīgas prasības.
Darba tiesības
07:00, 15. Apr. 2025
Praksē nav izslēgtas situācijas, kad darbinieka veiktie pārkāpumi var atbilst vairāku Darba likuma (DL) 101.panta 1.daļā norādīto normu tiesiskajiem sastāviem. Piemēram, var pastāvēt zināma DL 101.panta 1.daļas 1.punkta un 2.punkta “konkurence”. Šādā gadījumā var rasties grūtības noteikt atbilstošo vienpusēja uzteikuma pamatu kāda darbinieka pārkāpuma dēļ. Kas darba devējam jāievēro, lai pareizi kvalificētu pārkāpumu un izvēlētos atbilstošo uzteikuma pamatu? Vai iespējams vienlaicīgi piemērot tos abus?
Darba tiesības
07:00, 7. Apr. 2025
Noslēdzot darba līgumu, darba devējs uzņemas darbiniekam nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus, tostarp arī darbinieka tiesības uz atpūtu. Nereti darbiniekiem ir nepieciešamība izmantot arī atvaļinājumu avansā, taču darba devējs nevēlas piekrist šādam lūgumam, pamatojot atteikumu ar to, ka darbinieks vēl nav uzkrājis atvaļinājuma dienas.
Darba tiesības
07:00, 31. Mar. 2025
Darba pienākumu veikšanai darbiniekiem nereti tiek piešķirta piekļuve dažādām uzņēmuma datubāzēm vai informācijas sistēmām. Ko darīt, ja darbinieks šīs datubāzes izmanto arī savās interesēs? Vai šis var būt iemesls darba līguma uzteikumam? Šādu rīcību vērtējis Senāts 2024.gada 17.oktobra lietā SKC-943/2024.
Darba tiesības
07:00, 18. Mar. 2025
Mūsdienās arvien vairāk uzņēmumu ievieš modernās tehnoloģijas, lai uzlabotu drošības un piekļuves kontroles mehānismus. Viens no risinājumiem ir darbinieku autentifikācija, izmantojot biometriskos datus, piemēram, pirksta nospiedumus vai acu skenēšanu. Lai gan šādas tehnoloģijas var palielināt efektivitāti un drošību, tās rada nopietnus jautājumus saistībā ar datu aizsardzību un darbinieku tiesībām, īpaši Vispārējās datu aizsardzības regulas kontekstā. Vai šādu datu pieprasīšana ir pieļaujama?
Darba tiesības
07:00, 13. Mar. 2025
Vai darba devējam ir jāveic darbinieku vērtēšana, samazinot darbinieku skaitu uzņēmumā? Vai kādam darbiniekam var būt priekšrocība darbinieku skaita samazināšanas gadījumā?
Darba tiesības
07:00, 6. Mar. 2025
Mūsdienu darba vide ir kļuvusi ārkārtīgi tehnoloģiska. Ikdienā izmantojam dažādas iespējas, ko sniedz jaunās tehnoloģijas, tostarp komunikāciju e-vidē. Tomēr darba devēji nereti pievērš nepietiekamu uzmanību ar šāda veida saziņu saistītiem jautājumiem un ne vienmēr apzinās iespējamos riskus. Vienošanās par komunikāciju e-vidē nenozīmē tikai nosacījumus par apmaiņu ar e-pastiem vai ziņu sūtīšanu “WhatsApp”. Ir būtiski, kāda veida informācija tiek izmantota saziņai darba vidē, jo ikkatra ziņa ir cieši saistīta ar tās saturu.
Darba tiesības
07:00, 26. Feb. 2025
Uzņēmums sadarbojas ar citām juridiskajām personām. Vai sadarbības partnera darbinieka vārds, uzvārds, telefona numurs un uzņēmuma e-pasta adrese ir personas dati, kas pakļauti regulas par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti jeb Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām? Ja jā, kuras regulas prasības ir jāievēro šādu datu aizsardzībai?
Atbildes līdzautors: Reinis Papulis, SIA "Sorainen ZAB", zvērināts advokāts
Darba tiesības
07:00, 18. Feb. 2025
Darba devējam ir ne tikai tiesības, bet Darba likumā (DL) paredzēts pienākums noteiktos gadījumos pieprasīt no darbinieka paskaidrojumu. Taču praksē bieži vien rodas daudz papildu jautājumu šīs normas īstenošanai – kā un kad jārīkojas darba devējam un darbiniekam, kādi dokumenti nepieciešami un kas tajos iekļaujams? Skaidrojam!
Darba tiesības
07:00, 11. Feb. 2025
Lasītājs vaicā: Kā uzskaita prombūtni darbiniekam, kura lidojuma reiss, lai atgrieztos no komandējuma vai darba brauciena, tiek pārcelts par 3 dienām vēlāk? Kā šī situācija izskatās no juridiskās puses?
Darba tiesības
07:00, 7. Feb. 2025
Lasītājs vaicā: Vai darbinieku drīkst izsaukt no atvaļinājuma, lai parakstītu dokumentu? Vai atvaļinājuma laikā vispār drīkst veikt dokumentu parakstīšanu?
Darba tiesības
07:00, 3. Feb. 2025
Jau ilgstoši darba tirgū ir vērojama darbaspēka nepietiekamības problēma. Ilgtermiņā domājoši darba devēji aktīvi meklē veidus, kā uzlabot darba vidi, lai noturētu esošos darbiniekus un piesaistītu jaunus. Viens no risinājumiem darbaspēka nepietiekamības problēmas mazināšanā ir darbinieku pārvilināšana. Kādi ir darbinieku pārvilināšanas juridiskie un ētiskie aspekti? Kā mazināt risku, ka cits konkurējošs tirgus dalībnieks pārvilina darbiniekus?
Darba tiesības
07:00, 28. Jan. 2025
Lasītājs vaicā: Valsts iestāde ar konkrētu darbinieku vairākas reizes gadā noslēdz darba līgumu uz noteiktu laiku. Parasti tas ir periods līdz 3 mēnešiem. Konkrētajam amatam pienākas papildatvaļinājums par darbu saistībā ar īpašu risku. Vai piešķirtais papildatvaļinājums jākompensē ikreiz, kad tiek izbeigtas uz noteiktu laiku noslēgtās darba attiecības, ja vienu reizi kalendārajā gadā tas jau kompensēts? Vai papildatvaļinājums ir piešķirams arī tad, ja darba līgums tiek pagarināts uz nenoteiktu laiku, lai arī jau divas reizes kalendārajā gadā, izbeidzot iepriekšējās darba attiecības, šis papildatvaļinājums ir kompensēts?
Darba tiesības
07:00, 22. Jan. 2025
