Lasītājs vaicā: Darbiniekam Laurim par konkrētu papildu pienākumu izpildi noteikta piemaksa 30% apmērā no algas laika posmā no 1.augusta līdz 30.septembrim. Piemaksa noteikta ar darba devēja rīkojumu. Tā kā darba devējs no septembra pieņem darbā jaunu darbinieku Kristu, kas turpmāk veiks šos pienākumus, Laurim tie nebūs jāveic visu rīkojumā norādīto laiku, proti, nebūs jāveic līdz rīkojumā norādītājam 30.septembrim. Vai darba devējs šādā gadījumā var atsaukt ar rīkojumu noteikto piemaksu, jo papildu pienākumi vairs netiek veikti? Vai tam nepieciešama darbinieka piekrišana, jāslēdz vienošanās? Vai ir kāda iespēja piemaksu atcelt darba devējam vienpersoniski, ja darbinieks nepiekrīt? Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Darbinieks nolēmis uzteikt darba līgumu. Vai darba devējam ir tiesības prasīt darbinieka uzteikuma iemeslu, proti - vai drīkst prasīt darbiniekam iemeslus, kādēļ viņš nolēmis aiziet no darba? Vai darba devējam ir likumisks pamats šos iemeslus zināt, ja darbinieks atteicies tos izpaust? Vai tad, ja darbinieks ierosina izbeigt darba attiecības pēc abpusējas vienošanās, darba devējam ir tiesības prasīt iemeslus šādam lēmumam? Tekstu lasa: Oskars Priede

Mūsdienu mainīgajos ekonomikas apstākļos iespējamas situācijas, kad neizpildītu saistību gadījumā kāda no līgumslēdzēju pusēm kļūst par parādnieku. Parasti godprātīgi līguma slēdzēji cenšas šādu situāciju atrisināt sarunu ceļā, vienojoties ar kreditoru, taču ir situācijas, kad parādnieks izvēlas klusēt un gaidīt, cerot, ka situācija atrisināsies pati no sevis. Šādos gadījumos viņam papildus parāda summai var rasties arī vēl citi izdevumi. Tekstu lasa: Oskars Priede

Nereti uzņēmums vēlas publicēt darbinieku fotoattēlus sociālajos tīklos – bildes no uzņēmuma pasākumiem, darbinieku panākumus, kolektīva kopīgu dalību maratonā vai citā notikumā. Kādus dokumentus šādā gadījumā vēlams noslēgt ar katru no darbiniekiem, lai darba dēvējam nerastos problēmas saistībā ar personas datu aizsardzību? Vai ir pietiekami iegūt piekrišanu no katra darbinieka? Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Darba likumā noteikts, ka summētā darba laika ietvaros aizliegts nodarbināt darbinieku ilgāk par 24 stundām pēc kārtas un 56 stundām nedēļā. Restorānā viesmīļi strādā trīs dienas nedēļā pa 10 stundām, kopsummā nepārkāpjot 56 stundas nedēļā. Vai šādā gadījumā darba līgumā drīkst noteikt summēto darba laiku? Vai arī jāuzskaita, ka astoņas stundas dienā ir normālais darba laiks, bet pārējās divas stundas ir virsstundas? Tekstu lasa: Oskars Priede

Komerclikumā paredzēti vairāki veidi, kā var tikt likvidēta kapitālsabiedrība - sabiedrība ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrība. Tas var notikt gan uz dalībnieku lēmuma, gan tiesas lēmuma pamata. Tāpat likumā paredzēti arī vēl citi veidi, kādos var tikt likvidēta sabiedrība. Viens no šiem veidiem – pamatojoties uz kompetentas iestādes, proti, Valsts ieņēmumu dienesta vai Uzņēmumu reģistra pieņemtu lēmumu. Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Vai darba devējs drīkst atteikties piešķirt atvaļinājumu tajā laikā, kad darbinieks to pieprasa? Uzņēmumam ar konkrētā darbinieka iesaisti jāpabeidz svarīgs objekts, bet darbinieks ieplānojis ārvalstu ceļojumu. Vai darba devējs var aizliegt darbiniekam doties atvaļinājumā? Tekstu lasa: Oskars Priede

Vai ir kādas situācijas, kad pārbaudes laiku var noteikt atkārtoti? Piemēram, vai tad, ja darbinieku paaugstina amatā, nosakot jaunus pienākumus, darba devējam ir iespēja pārbaudīt viņa spējas un atbilstību šī darba izpildei? Tekstu lasa: Oskars Priede

Nav ne mazāko šaubu, ka ikviens no mums kaut reizi ir dzirdējis vārdus "komercnoslēpums" un "konfidenciāla informācija". Tikpat iespējams, ka lielākā daļa, dzirdot šos jēdzienus, klusībā pie sevis arī nodomājuši, ka priecātos, ja zinātu: vai un kā tad tie atšķiras? Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Kur un kā jānorāda uzņēmuma darba laiks, un vai tam jābūt konkrēti noteiktam? Vai šajā laikā uzņēmumam jābūt sasniedzamam, ja pārbaudei ierodas uzraugošā iestāde? Piemēram, uzņēmums norādījis, ka tā darba laiks ir no plkst. 8.00 līdz 12.00. Šajā laikā uzņēmuma biroja faktiskajā atrašanās vietā ierodas pārbaude un nevar iekļūt telpās, jo neviena nav uz vietas. Vai šādā gadījumā uzņēmumam var piemērot sodu vai izteikt brīdinājumu? Tekstu lasa: Oskars Priede

2022.gada 31.martā Senāts pieņēma spriedumu kādā lietā, kurā analizēja jautājumu par darba devēja tiesībām noteikt pārbaudes laiku situācijā, kad darba attiecības formāli izbeigtas un tūlīt atkārtoti nodibinātas ar vienu un to pašu darbinieku. Aplūkosim Senāta spriedumā paustās atziņas! Tekstu lasa: Oskars Priede

Publiskajos iepirkumos pasūtītājam par konkursa uzvarētāju jāatzīst pretendents, kurš piedāvājis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Aplūkosim, kā noteikt, kurš no piedāvājumiem atbilst šim kritērijiem, kā arī analizēsim dažādus piemērus. Tekstu lasa: Oskars Priede

Šī gada 1.augustā stājas spēkā grozījumi Darba likumā, paredzot iespēju noteikt pārbaudes laiku, kas ir ilgāks par līdz šim likumā paredzētajiem trim mēnešiem. Tekstu lasa: Oskars Priede

Dibinot sabiedrību ar ierobežotu atbildību, ļoti uzmanīgi jāapsver, vai tā dibinātājs vēlas un ir spējīgs būt arī valdes loceklis. Ir jāizvērtē savas reālās spējas sekmīgi pārvaldīt uzņēmumu un visi no valdes locekļa amata izrietošie riski. Kā veikt šo izvērtējumu? Raksta līdzautore: Alisa Leškoviča, "ZAB ROCKBRIDGE Legal", partnere, zvērināta advokāte Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Uzņēmums ar fizisku personu, kas nav reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, noslēdzis uzņēmuma līgumu par teritorijas uzraudzības pakalpojumiem. Līguma darbības periodā pakalpojuma sniedzējam iestājas darbnespēja. Vai pakalpojuma saņēmējam ir pienākums apmaksāt darbnespējas lapu A? Tekstu lasa: Oskars Priede