Dažkārt rodas situācijas, kad sabiedrības valdes loceklis maina savus personu identificējošos datus. Visbiežāk, protams, tas ir gadījumos, kad divas personas nolemj precēties un pārņem sava laulātā uzvārdu. Svarīgi atcerēties, ka, mainoties valdes locekļa personas datiem, mainās arī informācija, kas norādīta publiski pieejamos reģistros. Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Vai uzņēmums drīkst glabāt potenciālo darbinieku / kandidātu personu datus? Vai šo datu glabāšanai un apstrādei ir nepieciešama potenciālā darbinieka rakstiska atļauja? Un kas jāņem vērā, ievācot atsauksmes no potenciālā darbinieka bijušā darba devēja? Vai ir jāsaņem arī šīs atsauksmes devēja, piemēram, bijušā vadītāja, piekrišana viņa personas datu nodošanai un apstrādei? Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: uzņēmums un darbinieks vēlas vienoties, ka darbinieks strādā septiņas dienas pēc kārtas no pulksten 8 līdz 20 ar divu stundu pārtraukumu. Pēc tam darbiniekam ir septiņas brīvdienas. Vai iespējams likumīgi noteikt darbiniekam šādu darbu laiku, ja viņš to vēlas un darba devējs tam piekrīt? Tekstu lasa: Māra Dzelstiņa

Lasītājs vaicā: Darbiniece 2020. gadā devusies bērna kopšanas atvaļinājumā. Pirms došanās pirmsdzemdību atvaļinājumā darbiniece pamatojoties uz Darba likuma 150.panta 4.daļu, izmantojusi ikgadējo atvaļinājumu – viena nedēļa bija uzkrājusies atbilstoši nostrādātajam laikam, bet trīs nedēļas darbiniece izmantoja "avansā". Pašlaik darbiniecei tuvojas bērna kopšanas atvaļinājuma beigas un būtu jāatsāk strādāt, bet viņa informējusi, ka, visticamāk, darbā neatgriezīsies. Kā darba devējam atgūt avansā samaksāto atvaļinājuma naudu, ja darbiniecei nebūs algas, no kā to ieturēt? Vai avansā samaksāto atvaļinājuma naudu vispār ir iespējams ieturēt no citiem darbinieces ienākumiem vai kā citādi prasīt viņai to atmaksāt? Tekstu lasa: Oskars Priede

Lai likumīgi varētu uzsākt savu biznesu, ir nozīme vairākiem aspektiem, par kuriem ne vienmēr ir labi piedomāts. Aplūkosim, kas jāizvērtē, izvēloties uzņēmējdarbības formu un biznesa partneri, kā arī sagatavojot statūtus! Raksta līdzautore: Alisa Leškoviča, "ZAB ROCKBRIDGE Legal" partnere, zvērināta advokāte Tekstu lasa: Oskars Priede

Noma vai īre ir darījums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par noteiktu nomas vai īres maksu kādas lietas lietošanu. Lai arī gan īre, gan noma ir kādas lietas izmantošanas tiesību piešķiršana par maksu, tomēr atšķirības vērojamas konkrēto lietu izmantojuma veidā. Tekstu lasa: Oskars Priede

2022. gada 1. augustā spēkā stājas grozījumi Darba likumā, kas paredz beidzamo gadu laikā nozīmīgākās izmaiņas darba tiesisko attiecību regulējumā. Izskatām būtiskāko! Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Uzņēmums vēlas informāciju par vakancēm ievietot sociālajos tīklos, piemēram, vietnē "Facebook". Paziņojumā paredzēts iekļaut informāciju par vakanci, prasībām kandidātiem, galvenajiem pienākumiem. Vai šādā gadījumā tas ir darba sludinājums? Un vai tajā obligāti jānorāda arī piedāvātā darba alga? Ir uzskats, ka sociālajos tīklos publicētie vakanču paziņojumi nav darba sludinājumi, bet ir informācija un reklāma. Kur publicēts vakances paziņojums jau ir darba sludinājums, uz ko attiecināmas Darba likuma prasības? Tekstu lasa: Oskars Priede

Dati par darbinieka veselību, saslimšanām un slimību vēsturi ir sensitīvie personas dati, kuru atklāšanai un apstrādei, glabāšanai un nodošanai tālāk noteiktas īpaši stingras prasības, savukārt pārkāpumu gadījumā darbinieks var vērsties gan tiesā par morālo aizskārumu, gan Datu valsts inspekcijā par datu apstrādes pārkāpumiem un prettiesisku sensitīvo datu ieguvi Vispārīgās datu aizsardzības regulas izpratnē. Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Uzņēmums nodrošina klientu apkalpošanu klātienē. Darba devējs periodiski vēlas veikt darbinieku pārbaudes ar alkometru. Vai darba devējam ir tiesības veikt šādu pārbaudi? Vai darba līgumā var iekļaut punktu par šādu pārbaužu veikšanu, nosakot arī to biežumu? Kā noformēt alkohola pārbaudes rezultātus un vai darba devējam ir jābrīdina darbinieks par veicamo pārbaudi? Tekstu lasa: Māra Dzelstiņa

Slēdzot līgumus ar darījuma partneriem, vienmēr lūgts tajā norādīt aktuālo juridisko vai deklarēto adresi. Tāpat līgumā nereti iekļauts punkts, ka tad, ja norādīto adresi maina, līguma pusei par to jāinformē darījuma partneris. Jautājums par sadarbības partnera adresi kļūst aktuāls, kad pārkāpti līguma nosacījumi, proti, kad kavēta saistību izpilde. Šajā gadījumā rodas situācijas, kad, sūtot atgādinājumus par saistību izpildi, līguma puse norādītajā adresē nav sasniedzama. Tekstu lasa: Oskars Priede

Darba likumā noteikts, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie konkrētā darba devēja nodarbināts mazāk nekā piecus gadus. Kurā brīdī darbiniekam pienākas atlaišanas pabalsts? Piemēram, ja darbinieks pirms atlaišanas nostrādājis trīs mēnešus un divas nedēļas, vai ir jāmaksā atlaišanas pabalsts viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā? Vai arī jābūt nostrādātam kādam noteiktam periodam, piemēram, gadam? Tekstu lasa: Māra Dzelstiņa

Lai pilnveidotu vekseļa regulējumu, nodrošinot fizisku personu tiesību aizsardzību vekseļa izdošanas un izpildes procesā, pieņemti grozījumi Vekseļu likumā. Kas jāņem vērā komersantiem? Apskatīsim būtiskākās izmaiņas! Raksta līdzautore: Elizabete Madara Titova, SIA "ZAB Kronbergs Čukste Levin" juriste Tekstu lasa: Oskars Priede

Kādos gadījumos iestādes drīkst uzņēmumiem pieprasīt informāciju par to klientiem? Vai šādi dati vienmēr jāsniedz? Un vai klientu ziņu apstrāde nepārkāpj datu aizsardzības principus? Atšķirīgi viedokļi bija Valsts ieņēmumu dienestam un sludinājumu portālam Ss.lv. Kuram pievienojās tiesa? Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: "Darbinieks ar ģimeni plāno trīs vai sešus mēnešus uzturēties citā valstī. Šajā periodā viņš attālināti turpinās veikt darbu Latvijas uzņēmumā, ar ko viņam ir darba līgums. Abas puses tam piekrīt. Darbiniekam līgumā noteikts astoņu stundu darba laiks. Latvijas uzņēmuma darba laiks ir no pulksten 9.30 līdz sešiem pēcpusdienā ar pusstundu ilgu pusdienu pārtraukumu. Darbiniekam ārvalstī laikā, kad uzņēmums sāk darbu, būs pusčetri no rīta, tātad pēc Latvijas laika viņš strādās divarpus nakts darba stundas, bet pārējās darba stundas vairs nebūs nakts laikā. Vai darbinieks drīkst strādāt attālināti no citas valsts, ja darba pienākumu izpilde ir iespējama un darba devējs tam piekrīt? Vai šādā gadījumā jāveic darba līguma grozījumi? Vai darbiniekam ārvalstī drīkst noteikt pildīt darba pienākumus Latvijas uzņēmuma darba laikā neatkarīgi no laika joslu maiņas? Vai periods, kurā darbinieks atbilstoši tā atrašanās vietas pulksteņa laikam veic darbu naktī, jāuzskaita un jāapmaksā kā nakts darbs?" Tekstu lasa: Oskars Priede