Aplūkosim Eiropas Savienības Tiesas (EST) atziņas spriedumā, kurā tiesa meklēja atbildes uz jautājumu, vai kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu darbiniekam pienākas neatkarīgi no tā, uz kāda pamata izbeigtas darba attiecības! Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: No 2021. gada vidus ir spēkā autoratlīdzību reforma, līdz ar to mainīta gan nodokļu piemērošana, gan arī precizēts, kas ir autordarbi. Par kādiem pakalpojuumiem atbilstoši jaunajiem noteikumiem drīkst maksāt autoratlīdzību? Vai autoratlīdzību var maksāt, piemēram, par programmēšanas pakalpojumiem? Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Darbinieks ārkārtējās situācijas laikā atteicās vakcinēties, tādēļ uzņēmums uzteica darba līgumu, pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma noteikumiem. Šobrīd vakcinācijas sertifikāti vairs nav nepieciešami, un bijušais darbinieks norādījis, ka vēlas atkal strādāt savā darbavietā. Vai uzņēmumam ir pienākums viņu atkal nodarbināt? Vai darbinieks var tiesiski vērsties pret uzņēmumu ar prasību par atjaunošanu darbā, jo vairs nav piemērojama atlaišanu pamatojošā norma? Ja uzņēmums nolemj atkal algot darbinieku, vai jāslēdz jauns līgums un jānosaka pārbaudes laiks? Tekstu lasa: Oskars Priede

Kā rīkoties publiskā iepirkuma pasūtītājam, ja tam zināma informācija, kas liek apšaubīt pretendenta spējas vai godprātību izpildīt paredzamās saistības? Līdz šim šādās situācijās nebija juridiskas iespējas atteikties slēgt līgumu ar konkrēto pretendentu, bet šo nepilnību paredzēts novērst - Publisko iepirkumu likumā ir sagatavoti grozījumi, kas stāsies spēkā no 2023. gada 1. janvāra. Tekstu lasa: Oskars Priede

Agrāk, sākot strādāt vai izbeidzot darba attiecības, visu informāciju un piezīmes reģistrēja darba grāmatiņā, kas darba devējam ļāva novērtēt, kādēļ darbinieks meklē jaunu darbu vai kāpēc atlaists no iepriekšējā. Vai šādu informāciju darba devējs var uzzināt arī šobrīd? Tekstu lasa: Oskars Priede

Arbitrāža jeb šķīrējtiesvedība sen ir populārs alternatīvs civiltiesisko strīdu izšķiršanas veids visā pasaulē. Gan Amerikas Savienotajās Valstīs, gan Eiropas Savienības valstīs vairāk nekā puse visu prasību, kas izriet no komersantu savstarpējām attiecībām, tiek izskatītas šķīrējtiesās. Tekstu lasa: Oskars Priede

2022. gads atnesis nozīmīgas pārmaiņas tirgotājiem, īpaši tiem, kuru darbība saistīta ar e-komerciju. Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Ražošanas uzņēmums nosūta darbinieku uz citu Eiropas Savienības valsti veikt garantijas remontu jau uzstādītai iekārtai. Vai tā ir darbinieka nosūtīšana? Ja ražošanas uzņēmums nosūta darbinieku uz citu Eiropas Savienības valsti veikt iekārtas uzstādīšanu, vai tā ir darbinieka nosūtīšana? Šādi darbi nav regulāri, tie ir īslaicīgi un parasti ilgst līdz divām nedēļām. Vai šādā gadījumā darba devējam obligāti jāmaina darba samaksa par šo periodu? Vai darbiniekam papildus jāmaksā darba samaksa, kāda ir salīdzināmam darbiniekam valstī, uz kuru tas nosūtīts? Tekstu lasa: Oskars Priede

Darba devēji parasti novērtē darbinieku iniciatīvu paaugstināt kvalifikāciju vai iegūt papildu izglītību. Bieži darba devēji sedz izmaksas arī par mācībām, kas nav tieši saistītas ar darbinieka veicamo darbu. Tomēr, kad darba attiecības beidzas, uzņēmums nereti konstatē, ka darbinieka apmācībās investēti būtiski naudas līdzekļi. Vai darba devējs no darbinieka var atprasīt apmācību izdevumus, izbeidzot darba attiecības? Tekstu lasa: Oskars Priede

2021. gada 1. augustā stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, nosakot, ka turpmāk, reģistŗējot juridisko adresi, vairs nav nepieciešama nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišana. To aizstāj pieteikuma iesniedzēja, piemēram, kapitālsabiedrības valdes, apliecinājums par to, ka komersantam ir tiesības reģistrēt juridisko adresi konkrētajā adresē un ka komersants attiecīgajā adresē ir arī sasniedzams. Tekstu lasa: Oskars Priede

Galvojumi attiecas gan uz fiziskām, gan juridiskām personām, taču praksē galvojumus biežāk prasa tieši komersantu dalībniekiem – fiziskām personām. Aplūkosim būtiskākos jautājumus, kas par šo tēmu jāzina ikvienam galvotājam un galvojuma ņēmējam. Tekstu lasa: Oskars Priede

Likumā noteikts, ka, izbeidzot darba attiecības, darbiniekam piešķirams laiks jauna darba meklēšanai. Ko tas nozīmē praksē? Kādi aspekti jāņem vērā, un vai šāds laiks jāpiešķir obligāti? Tekstu lasa: Oskars Priede

Mūsdienās arvien biežāk tiek dibinātas dažādas sabiedrības, jo cilvēki vēlas pievērsties uzņēmējdarbībai, realizējot savas ieceres un tiecoties sasniegt jaunus mērķus, kā arī būt paši sava darba laika noteicēji. Šajā rakstā pievērsīsimies dažādām praktiskām niansēm par valdes locekļa iecelšanu amatā sabiedrībā ar ierobežotu atbildību. Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Valsts sociālās aprūpes centrā darbu nesen uzsākušai tiešajai darba vadītājai radies konflikts ar aprūpētāju, kura, kā uzskata vadītāja, nav pietiekami labi iztīrījusi izolatoru un medicīnas kabinetu telpas. Vadītāja par to sagatavoja pārkāpuma aktu, kurš aprūpētājai bija jāparaksta. Aprūpētāji ikdienā strādā saskaņā ar amata aprakstu un darba līgumu, kur norādīti amata pienākumi. Pienākumos neietilpst tīrības uzturēšana medicīnas personāla telpās. Vai darba devējam šādā gadījumā jāizdod rakstisks rīkojums par jauniem darba pienākumiem, iepazīstinot ar to darbinieku? Vai var sodīt par pienākumu, kas nav minēti amata aprakstā, neveikšanu? Varbūt tas ir papildu darbs? Tekstu lasa: Oskars Priede

Kā Latvijas komersantam sagatavot darījumu dokumentāciju, lai izvairītos vai vismaz ierobežotu riskus, kas var radīt papildu nodokļu sekas darījumos ar nerezidentiem? Vispirms jāatzīmē, ka Latvijas komersanta darījumi ar nerezidentiem tiek slēgti civiltiesisko attiecību ietvaros, bet šajās attiecībās piemērojams privātautonomijas un līguma brīvības princips. Saskaņā ar tiem darījuma pusēm ir tiesības brīvi noteikt savstarpējas tiesiskās attiecības, tostarp vienoties par darījuma formu un saturu, ciktāl to neierobežo piemērojamie likumi. Tekstu lasa: Oskars Priede