Raksts ir pieejams tikai abonentiem!

Lasītājs vaicā: 2022.gada 27.septembrī sabiedrība iegādājās pamatlīdzekli 51 800 eiro vērtībā un noteica tam lietošanas laiku – 5 gadi. 2024.gada augustā saplīsa svarīga šī pamatlīdzekļa detaļa, bez kuras pamatlīdzeklis nedarbojas, līdz ar to sabiedrība 2024.gada 26.augustā iegādājās jaunu detaļu par 1580 eiro. Kā aprēķināt jaunās detaļas pievienošanu pamatlīdzeklim un kā norakstīt veco detaļu? Sākotnēji pamatlīdzeklis tika pirkts kā kopums, līdz ar to saplīsušās detaļas vērtība atsevišķi nav zināma. Piemērā minētās summas norādītas bez pievienotās vērtības nodokļa.

Gatavojot gada pārskatu, daudziem uzņēmumiem aktuāls ir jautājums par ikgadējo gada pārskata revīziju vai ierobežotās pārbaudes veikšanu. Apskatām, kad nepieciešama revīzija, kad – pārbaude, un kādas ir to atšķirības.

Lasītājs vaicā: Uzņēmums ir uzsācis sistēmas izveidi, kas ļaus klientiem veikt pasūtījumus un to apmaksu. Sākotnēji sistēmas programmēšanas pakalpojumi tika grāmatoti nemateriālā aktīva izveides kontā. Sistēma jau ir nonākusi līdz posmam, kurā klienti var sākt veikt pasūtījumus, tomēr paralēli turpinās tās uzlabošanas darbi. Vai sistēmas izveides izmaksas būtu jāpārgrāmato uz pamatlīdzekļa kontu? Kā palielināt nemateriālā aktīva vērtību, ja regulāri tiek veikti tā uzlabojumi?

Lasītājs vaicā: Kā zināt, kuros gadījumos ir jāreģistrē sociālo tīklu “Facebook” un “Instagram” lapa kā struktūrvienība? Vai tas pats attiecas arī uz kontu “TikTok” platformā? Kādos gadījumos tā būs struktūrvienība un kādos – ne? Piemēram, ja uzņēmums vietnē parāda savu preci, norāda cenu un iespēju pasūtīt, rakstot personīgu ziņu, vai tā būs struktūrvienība, kas jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā?

Lasītājs vaicā: Valdes loceklis komandējuma laikā Kanādā iegādājas pamatlīdzekļus un elektroniski pieejamu mācību grāmatu, kas nepieciešama saimnieciskās darbības veikšanai. Visi rēķini izrakstīti uz valdes locekļa kā fiziskas personas vārda ar Kanādas uzņēmumu rekvizītiem, tostarp nosaukumu, adresi, ID numuru, un bez informācijas par pievienotās vērtības nodokli. Apmaksa veikta ar uzņēmuma karti. Pamatlīdzekļi netika deklarēti muitā, to vērtība pārsniedz 150 eiro. Vai šādi rēķini atbilst Grāmatvedības likuma prasībām un var tikt uzskatīti par attaisnojuma dokumentiem? Kas šajā gadījumā notiek ar nodokļiem? Kā pareizi norādīt šos darījumus grāmatvedībā?

Atbilstoši sagatavotajiem grozījumiem Grāmatvedības likumā, kas stāsies spēkā 2025.gada 1.janvārī, strukturētais rēķins par preču piegādi budžeta iestādei nav jāiesniedz. Tomēr, ja ir vēlēšanās, lai budžeta iestāde to apmaksā, tad jāizraksta attaisnojuma dokuments e-rēķina formātā – rēķins samaksai. Uzņēmumi pārsvarā šo dokumentu gatavo kā vienu preču pavadzīmi-rēķinu – vai tas nozīmē, ka arī pavadzīmes ir jāsagatavo strukturētā formātā? Kā šādu pavadzīmi parakstīt? Vai arī šie grozījumi nozīmē, ka, piegādājot preces budžeta iestādei, uzņēmumiem no 2025.gada obligāti būs jāsagatavo divi dokumenti?

Pārtraucot darba attiecības, jāņem vērā dažādi aspekti – dokumentu noformēšana, uzteikuma termiņš un citi. Viens no šādiem faktoriem ir pabalsts un tā apmērs. Vai jāizmaksā pabalsts un kādos gadījumos tas nepienākas?

Lai arī normatīvais regulējums, kas paredz ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu, ir spēkā jau labu laiku, vēl joprojām netrūkst neskaidru gadījumu, kad praktizējošie grāmatveži nevar droši secināt, vai tiem ir iestājies pienākums saņemt licenci Valsts ieņēmumu dienestā. Apskatām dažas nestandarta situācijas, kad sniegtie pakalpojumi tomēr ir atzīstami par ārpakalpojuma grāmatveža pakalpojumiem un līdz ar to nosaka pienākumu licencēties.

Lasītājs vaicā: Vai apdrošināts klients, par kuru apdrošināšanas kompānija izmaksā tikai 85 procentus no parāda, var tikt uzskatīts par šaubīgu vai bezcerīgu debitoru un atlikušo parādu norakstīt bez uzņēmumu ienākuma nodokļa aplikšanas, pat ja uzņēmums turpina darboties? Vai apdrošināšana ir pietiekams pierādījums?

Lasītājs vaicā: Darbinieka netīšas rīcības rezultātā uzņēmumam ir radušies zaudējumi, grāmatvedībā tie tiek norakstīti kā zaudējumi. Vai uzņēmums drīkst prasīt darbiniekam atlīdzināt šos zaudējumus pilnā apmērā? Vai pastāv iespēja norakstīt tos un nepieprasīt darbiniekam atlīdzināt?

Jau vairākus gadus grāmatvedībā dokumentus saņemam gan papīra, gan elektroniskā formā. Katrā uzņēmumā ir noteikta dokumentu aprites kārtība. Kad gads noslēdzies, gada pārskats sagatavots un iesniegts, tad kārtējo reizi domājam par arhīvu.

Kravu transportēšana starp dažādām valstīm var notikt pa sauszemi, gaisu, ūdeni un dzelzceļu. Atbilstoši precei, kura tiek pārvadāta, jāskatās specifiskais regulējums konkrētā valstī. Pat gadījumos, kad tikai jāšķērso kāda valsts, dažkārt nepieciešams kravas pavaddokuments vai arī speciāla atzīme tajā, kas ļauj kravu transportēt caur konkrētu valsti.

Kuros gadījumos attaisnojuma dokumentos jābūt uzņēmuma rekvizītiem uz rēķina vai čeka, kuros – obligāti jāpievieno čekam bez pilnīgiem rekvizītiem kvīts ar visiem rekvizītiem, bet kuros – uz čeka iztrūkstošos rekvizītus var ierakstīt ar roku pārdevējs vai arī pats uzņēmums?

Ņemot vērā, ka noliktavas pamatdarbība ir preču saņemšana, uzglabāšana un nosūtīšana, tad būtiski ir veikt preču uzskaiti, kas palīdz kontrolēt un pārzināt preču plūsmas. Lai nodrošinātu iespējami pilnīgu un korektu preču plūsmas uzskaiti noliktavā un grāmatvedībā, nepieciešami attaisnojuma dokumenti. Kādi dokumenti palīdz pierādīt preču transportēšanu?