Lasītājs vaicā: Darbinieks iesniedzis algas nodokļa grāmatiņu darba devējam un izvēlējies darba vietā piemērot 23% iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, nevis 20%. Vai šādā gadījumā, aprēķinot algu, drīkst piemērot neapliekamo minimumu? Tehniski VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā tas ir iespējams. Tekstu lasa: Oskars Priede

Vaicā lasītājs: Uzņēmums vēlas patapināt reprezentatīvu automašīnu no valdes locekļa. Kādi nodokļi uzņēmumam būtu jāmaksā? Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Uzņēmuma vadītājs biznesa tikšanās laikā par maltīti norēķinās ar uzņēmuma karti. Maltīte izmaksā 100 eiro, bet vadītājs atstāj arī tējas naudu 30 eiro apmērā. Izsniegtajā čekā ir norādīta summa tikai par maltīti – 100 eiro, bet karšu termināla izsniegtajā čekā ir redzama visa samaksātā summa – 130 eiro apmērā. Kā šādā situācijā grāmatvedis var uzskaitīt izdevumus? Vai tējas naudai tiek piemēroti nodokļi? Varbūt ir kāda summa, kuru pārsniedzot jāpiemēro nodokļi? Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Vai pašnodarbinātā persona var neizrakstīt rēķinus, ja apmaksa par sniegto pakalpojumu tiek veikta ar pārskaitījumu bankas kontā? Vai, pamatojoties uz bankas konta izrakstu, var veikt ierakstu saimnieciskās darbības žurnālā? Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Vai pašnodarbinātā persona var neizrakstīt rēķinus, ja apmaksa par sniegto pakalpojumu tiek veikta ar pārskaitījumu bankas kontā? Vai, pamatojoties uz bankas konta izrakstu, var veikt ierakstu saimnieciskās darbības žurnālā? Tekstu lasa: Oskars Priede

Pieaugošā aktivitāte fondu biržā beidzamajos gados arī Latvijas uzņēmumiem liek aizdomāties par šādas iespējas izmantošanu ar mērķi investēt finanšu līdzekļus vērtspapīros, kas ļauj attīstīt un paplašināt savu uzņēmējdarbību. Apskatīsim šo iespēju no grāmatvedības un nodokļu puses! Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Uzņēmuma īpašnieks un valdes loceklis veica naudas iemaksas uzņēmuma kontā, izmantojot bankas norēķinu karti. Iemaksas tika veiktas gandrīz ik mēnesi gada garumā. Iemaksu mērķis - saimnieciskās darbības nodrošināšana, jo pandēmijas laikā uzņēmums strādāja ar zaudējumiem. Šīs iemaksas tika uzskaitītas kā īpašnieka aizdevums. Uzņēmuma darbības joma – frizētavas pakalpojumi. Noslēdzoties pārskata gadam, īpašnieks nolēma šo aizdevumu novirzīt uzņēmuma zaudējumu segšanai. Tika saņemts īpašnieka iesniegums, kur, pamatojoties uz Civillikumu, īpašnieks paziņoja par savu atteikšanos no naudas parāda. Un lūdz novirzīt visu summu ieņēmumos un pārskata periodu zaudējumu segšanai. Jautājumi: Vai, iekļaujot šo summu ieņēmumos, veidojas nodokļa saistības? Skaidras naudas iemaksa kontā ar uzņēmuma norēķinu karti – vai tas ir uzskatāms par darījumu ar skaidru naudu? Kādas sekas? Darījumu kopējā summa pārsniedz 15 000 eiro. Vai uzņēmumam veidojas kāds deklarāciju iesniegšanas pienākums saistībā ar saņemto aizdevumu? Raksta līdzautore: Tatjana Kļimoviča, SIA "PricewaterhouseCoopers" nodokļu konsultante Tekstu lasa: Oskars Priede

Beidzamajā laikā grāmatvežus aizvien vairāk un vairāk uztrauc elektronisko dokumentu noformēšana, tostarp dokumentu parakstīšana, to atvasinājumi un apstiprināšana ar parakstu. Neizpratni sevišķi rada pavadzīmju un rēķinu digitālie dokumenti. Papētīsim šo jautājumu! Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Uzņēmums iegādājies motociklu, lai to izmantotu saimnieciskajā darbībā – apmeklētu klientus, pārbrauktu starp objektiem. Vai par motocikla iegādi un uzturēšanas izmaksām var atskaitīt pievienotās vērtības nodokļa priekšnodokli 100% apmērā? Pievienotās vērtības nodokļa likumā minēta informācija, kas attiecas tikai uz vieglajām automašīnām. Bet Valsts ieņēmumu dienests vērtē arī ekonomisko būtību un norāda, ka motociklu nevar izmantot kravu pārvadāšanai. Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Uzņēmumam pieder elektromobilis. Kas notiek ar pievienotās vērtības nodokļa priekšnodokli – vai tas par elektroenerģijas patēriņu atskaitāms 50% apmērā tāpat kā par degvielas izdevumiem? Un kā šādus auto uzlādes izdevumus norādīt grāmatvedībā? Tekstu lasa: Māra Dzelstiņa

Nodokļu konvencijas neesamība var radīt dažādas neparedzētas tiešo ienākuma nodokļu piemērošanas sekas. Aplūkosim gan biežākās situācijas, kad nodokļu konvencija sniedz nodokļu atvieglojumus, gan arī negatīvās nodokļu sekas, ko rada fakts, ka konvencija ar Krieviju nav spēkā. Tekstu lasa: Oskars Priede

Strīdi ar Valsts ieņēmumu dienestu un lietas izskatīšana tiesās ir laikietilpīgs, dārgs un, kas svarīgākais, nervus kutinošs process. Turklāt uzņēmumam jāturpina veiksmīgi darboties! Izskatīsim kādu tiesas spriedumu, kurš, manuprāt, uzskatāmi parāda – reizēm pilnīgi pietiek ar pirmās instances tiesas spriedumu. Un visām pusēm izdevīgāk to neturpināt. Tekstu lasa: Oskars Priede

Sāksim ar ļoti vienkāršu jautājumu – kas ir starptautisks uzņēmums? Atbilde ir tikpat vienkārša: tas ir uzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību vairāk nekā vienā valstī vai nu ar savu meitas uzņēmumu, vai arī filiāļu starpniecību. Kas jāņem vērā, kārtojot grāmatvedību starptautiskā organizācijā? Ko labāk izvēlēties – centralizētu vai decentralizētu uzskaites modeli? Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Lai uzņēmums piesaistītu un noturētu labus darbiniekus, kā viens no labumiem, ko darba devējs var piedāvāt, ir tēja, kafija vai dažādi augļi birojā. Vai šos var uzskatīt par saimnieciskās darbības, proti, personāla ilgtspējas izdevumiem? Vai tomēr šie jāuzskata par nesaistītiem ar saimniecisko darbību, kam attiecīgi jāpiemēro uzņēmumu ienākuma nodoklis? Tekstu lasa: Māra Dzelstiņa

Lasītājs vaicā: Fiziska persona, kas var būt arī reģistrēts autoratlīdzības nodokļa maksātājs (bet ir gadījumi, kad nav), sagatavo lekcijas ierakstu, par ko ir noteikta samaksa, piemēram, 100 eiro. Šo lekciju var nopirkt kā ierakstu ilgstošu laika periodu, tāpēc līgumā gribētos ietvert arī papildu samaksu, piemēram, 10% apmērā lekcijas autoram no nopirkto lekciju summas, nosakot summu izvērtēšanu ik pēc trim mēnešiem. Tajā brīdī, kad tiek izmaksāta atlīdzība - 100 eiro -, tiek iesniegts attiecīgs pārskats Valsts ieņēmumu dienestā. Vai šie papildus 10% arī skaitās autoratlīdzība? Vai, izmaksājot procentus vēlākos periodos, arī ir jāsniedz kāds pārskats? Tekstu lasa: Oskars Priede