Lasītājs vaicā: Darbā tiek pieņemts ārvalstnieks - Itālijas rezidents, kurš darbu veiks attālināti. Vai darba līgumā kā darba vietu var norādīt darbinieka dzīvesvietu? Un vai šādā gadījumā braucieni uz Latviju ārvalstniekam var tikt uzskatīti par komandējumiem un darba braucieniem un kompensējami atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam? Uzņēmums reģistrēts Latvijā, un tam nav pārstāvniecības citās valstīs. Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Tiek plānota uzņēmuma reorganizācija. Sabiedrībai “A” tiks pievienota sabiedrība “B” un “C”. Kā jārīkojas ar “B” un “C” darbiniekiem, ja tie darbu turpina sabiedrībā “A”? Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Darbinieks atrodas komandējumā sestdienā/svētdienā. Vai tas nozīmē, ka saskaņā ar Darba likuma noteikumiem viņš par šīm dienām saņems komandējuma naudu un arī brīvu dienu kādā citā nedēļas dienā? Tekstu lasa: Oskars Priede

Lai gan Darba likumā noteikti konkrēti gadījumi, kad darba devējam ir tiesības uzteikt darba līgumu, tomēr likumā paredzēta iespēja izbeigt darba attiecības arī cita svarīga iemesla dēļ, kas neietilpst “klasiskajos” uzteikuma pamatos. To dēvē par uzteikumu izņēmuma gadījumā. Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Darbinieks tiešos darba pienākumus regulāri veic ar kļūdām, piemēram, aizmirst izdarīt, neizdara laikus, darbu izdara neatbilstošā kvalitātē, un citam darbiniekam tās ir jāpārlabo. Vai darbiniekam, kas regulāri kļūdās, var piemērot naudas sodu, piemēram, 10% apmērā no darba samaksas, bet otram darbiniekam, kas izlabo, piešķirt piemaksu? Kā no Darba likuma viedokļa darba devējam būtu jārīkojas ar šādu darbinieku? Tekstu lasa: Oskars Priede

Nereti darbinieki atbild uz vadības, klientu vai kolēģu telefona zvaniem, e-pastiem vai citu digitālu saziņu arī ārpus darba laika, tostarp atpūtas dienās, attaisnotas prombūtnes un atvaļinājuma laikā. Tekstu lasa: Oskars Priede

Kādos gadījumos darbiniekam papildus ikmēneša darba algai var maksāt prēmiju vai piemaksu? Kādi ir šo darba samaksas "ekstru" piešķiršanas nosacījumi? Un kā piemaksas vai prēmijas var izmantot ikmēneša samaksas veidošanā, piemēram, nosakot tās atkarībā no darba rezultātiem vai izpildītiem uzdevumiem? Aplūkosim! Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Darbiniekam jāveic darbs svētku dienā. Darbs jāveic arī nakts laikā. Vai šādā gadījumā darbiniekam, kas strādā svētku naktī, pienākas piemaksa par nakts darba stundām un darbu svētku dienā? Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Darba likumā noteikts, ka darbiniekam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu vienu mēnesi iepriekš, ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts īsāks uzteikuma termiņš. Bet vai darbinieks drīkst uzteikumā norādīt garāku termiņu? Piemēram, darbinieks grib pabeigt kādu konkrētu projektu, tādēļ, uzsakot darba līgumu, piemēram, 10.oktobrī, kā datumu, no kura lūdz sevi atbrīvot no darba, norādījis 20.novembri, kas ir projekta noslēguma termiņš, nevis 10.novembri. Vai darba devējam jāpieņem šāds uzteikums vai jānoformē abpusēja vienošanās? Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Darbinieks tiek atbrīvots no darba, un ar viņu tiks noslēgta nekonkurēšanas vienošanās par aizliegumu noteiktu laiku strādāt konkrētā darbības jomā. Kādi ir šādas vienošanās atlīdzības nosacījumi? Vai un kādi nodokļi tai jāpiemēro? Tekstu lasa: Oskars Priede

2022.gada 1.augustā stājušies spēkā grozījumi Darba likumā, paredzot vairākām darbinieku kategorijām tiesības prasīt darba devējam noteikt darba laika organizācijas pielāgojumu un tiesības veikt darbu attālināti. Kuriem darbiniekiem ir šādas tiesības? Un cik obligāti tās jāievēro darba devējiem? Tekstu lasa: Oskars Priede

Mūsdienās uzņēmumos darbinieks bieži vien vairs neveic tikai konkrētu šauru pienākumu loku, tādēļ praksē novērojams, ka darba attiecību pusēm šādos gadījumos nav saprotams, kā norādīt darbinieka amatu no profesiju klasifikatora. Vai profesiju klasifikators ir gatavs šodienas darba vides izaicinājumiem? Tekstu lasa: Oskars Priede

Veidojot darba samaksas sistēmu uzņēmumā, ir būtiski ievērot tiesību principus, jo tie ne tikai palīdz izveidot skaidras darba samaksas sistēmu, bet arī nodrošina, ka strīda gadījumā darba devējs varēs pierādīt, ka nav pārkāpts neviens princips, kas attiecināms uz darba samaksas sistēmas noteikšanu. Tikpat svarīgi saprast darba samaksas aprēķina un izmaksas kārtību. Tekstu lasa: Oskars Priede

Darba samaksas sistēma kā kārtība, kādā tiek noteikta darba samaksa uzņēmumā, un ar to saistītie jautājumi var atšķirties un lielā mērā ir atkarīgi gan no darba organizācijas, gan katra uzņēmuma individuālajām vajadzībām. Kādi darba samaksas noteikumi jāņem vērā jebkurā uzņēmumā, un kādas prasības piemērojamas dažādiem izmaksas veidiem? Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Darbiniekam Laurim par konkrētu papildu pienākumu izpildi noteikta piemaksa 30% apmērā no algas laika posmā no 1.augusta līdz 30.septembrim. Piemaksa noteikta ar darba devēja rīkojumu. Tā kā darba devējs no septembra pieņem darbā jaunu darbinieku Kristu, kas turpmāk veiks šos pienākumus, Laurim tie nebūs jāveic visu rīkojumā norādīto laiku, proti, nebūs jāveic līdz rīkojumā norādītājam 30.septembrim. Vai darba devējs šādā gadījumā var atsaukt ar rīkojumu noteikto piemaksu, jo papildu pienākumi vairs netiek veikti? Vai tam nepieciešama darbinieka piekrišana, jāslēdz vienošanās? Vai ir kāda iespēja piemaksu atcelt darba devējam vienpersoniski, ja darbinieks nepiekrīt? Tekstu lasa: Oskars Priede