Ikdienas uzņēmējdarbības vidē viens no jautājumiem, kas skar ikvienu biznesa jomas pārstāvi, ir parāda piedziņas efektīvi risinājumi. Lai gan parādu atgūšanas joma ir plaša, tomēr nepastāv ideālais modelis, kas garantētu rezultātu. Tomēr strīdu izskatīšanas praksē ir novērotas situācijas, kad, veicot konkrētas, secīgas darbības, kreditoram ir iespēja gan atgūt parādu, gan noregulēt attiecības ar parādnieku. Ir vairākas darbības, kas palīdz risināt saistību izpildes jautājumus ar parādnieku. Tekstu lasa: Oskars Priede

Laikā, kad ekonomiskā situācija daudziem uzņēmumiem ir piespiedusi pārskatīt savu cenu politiku, pieņemts kāds lēmums, kurā tiek vērtēta situācija, kad uzņēmums palielina pakalpojuma cenu, nesaskaņojot to ar pakalpojuma lietotāju – šajā gadījumā fizisko personu. Tekstu lasa: Oskars Priede

Ja uzņēmums vai fiziska persona pieļauj kļūdu, tai ir jāmaksā sods. Bet reizēm kļūdās arī valsts institūcija, kā rezultātā uzņēmumam vai arī fiziskai personai tiek radīti materiāli zaudējumi. Vai valstij ir pienākums atlīdzināt zaudējumus? Tekstu lasa: Oskars Priede

Pasaule ir kļuvusi atvērtāka ne tikai ceļošanai, starptautisko darījumu slēgšanai, bet arī īpašuma iegādei ārvalstīs. Iegādājoties īpašumu citā valstī, ir daudz risku, tāpēc pirms jebkura lēmuma pieņemšanas un darījuma noslēgšanas ir svarīgi veikt izpēti. Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Šobrīd visās mājaslapās tiek likti sīkdatņu jeb cookies paziņojumi. Vai šie paziņojumi jāliek visām mājaslapām? Vai mājaslapas apmeklētājam būtu jāapstiprina kāda atļauja, ja tās apmeklētāji netiek identificēti ne pēc kādiem rādītājiem un netiek veikta turpmāka izpēte un izsekošana mārketinga mērķiem, bet tiek vākti tikai obligāti nepieciešamie analītikas dati? Kādus datus par personu drīkst ievākt bez viņas piekrišanas? Raksta līdzautors: Mikijs Zīmecs, SIA “ZAB Ellex Kļaviņš”, zvērināta advokāta palīgs, sertificēts datu aizsardzības speciālists, CIPP/E Tekstu lasa: Oskars Priede

Dažkārt dažādu apsvērumu dēļ līgums tiek faktiski parakstīts pēc tam, kad jau uzsākta tā izpilde. Nereti puses kā līguma parakstīšanas datumu norāda atpakaļejošu datumu, kas neatbilst faktiskajiem līguma parakstīšanas apstākļiem. Vai līgumu parakstīšana ar atpakaļejošu datumu ir pieļaujama, un šādi līgumi ir spēkā esoši? Kas notiek, ja starp pusēm rodas strīds par līguma spēkā stāšanās brīdi? Tekstu lasa: Oskars Priede

Vai korespondence, piemēram, dalībnieku sapulces protokols, uzskatāma par saņemtu, ja tā nosūtīta uz uzņēmuma mājaslapā norādīto e-pasta adresi? Kādā šogad pieņemtā spriedumā Senāts paplašinājis gadījumus, kad komersants nevar atsaukties uz korespondences nesaņemšanas faktu. Kādas ir šīs situācijas, un kā pierādīt, ka sūtījums šādā gadījumā tiešām ir saņemts? Tekstu lasa: Oskars Priede

Gan uzņēmumi, gan privātpersonas savu ikdienas dzīvi vēlas padarīt iespējami efektīvāku. Nereti tieši dokumentu parakstīšana ir process, ko var aizstāt ar elektroniskiem saziņas līdzekļiem. Aplūkosim, kad līgumos un dokumentos var iztikt bez pušu parakstiem. Tekstu lasa: Oskars Priede

Cik gan daudz un dažādu preču un pakalpojumu piedāvā mūsdienu biznesa vide – sākot no, piemēram, papīra lapu izgatavošanas un tirdzniecības, līdz pat īpaši sarežģītām ar 3D printeru palīdzību radītām specifiskām lidmašīnu detaļām! Katrā šādā procesā var būt iesaistīts arī komercnoslēpums. Kā to aizsargāt no darbinieku negodprātības? Apkoposim vairākus pasaules tiesu prakses piemērus. Tekstu lasa: Oskars Priede

Vai elektroniskie paraksti un zīmogi var būt nederīgi? Jā! Lai gan regulējumā par drošu elektronisko parakstu un e-zīmogu izveidi noteiktas stingras tehnoloģiskās prasības, tomēr var būt situācijas, kad elektroniskie paraksti un zīmogi ir nederīgi. Kas padara tos nederīgus, un kā derīgumu pārbaudīt? Lai atbildētu uz šo jautājumu, ir jāiedziļinās to izveides procesā. Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Vai distances līgumu varētu uzskatīt par apliecinājumu/vienošanos starp darījuma partneriem par dokumentu elektronisku apriti internetveikalā, ja tas minēts pirkšanas nosacījumos? Tekstu lasa: Oskars Priede

Pirmo reizi ārkārtējā situācija Covid-19 izplatības dēļ Latvijā izsludināta 2020.gada 12.martā. Kopš šī datuma vīruss ieņēmis būtisku lomu gan ikdienas dzīvē, gan tiesiskajā telpā. Kā ar tā radītajiem izaicinājumiem tika galā Latvijas tiesas? Aplūkosim vairākus būtiskus pandēmijas laika spriedumus! Tekstu lasa: Oskars Priede

Tā kā saspringtā ekonomiskā un politiskā situācija neizbēgami ietekmē biznesa vidi, strīdu daudzums par sabiedrību ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrību dalībnieku sapulces lēmumiem arvien palielinās. Reaģējot uz pārmaiņām, tiek meklēti labākie risinājumi, bet dažkārt šādos procesos iesaistītajiem rodas domstarpības. Salīdzināsim dalībnieku strīdu risinājumu procesus Baltijas valstīs! Raksta līdzautori: Paula Paidere, SIA "LEADELL Vītols ZAB" jurista palīdze (Latvija); Pirkka-Marja Põldvere, "LEADELL Pilv Advokaadibüroo" partnere (Igaunija); Oleg Matvejev, "LEADELL Pilv Advokaadibüroo" jurists (Igaunija); Jurgita Najulytė, "LEADELL Balčiūnas & Grajauskas" asociētā partnere (Lietuva), Kamilė Žilinskytė, "LEADELL Balčiūnas & Grajauskas'' juriste (Lietuva) Tekstu lasa: Oskars Priede

Situācijā, kad cenas strauji mainās, daudziem aktuāls kļūst jautājums – ko darīt, ja noslēgto līgumu vairs nevar izpildīt? Kādus līgumus un kādos gadījumos var atcelt pārmērīga zaudējuma dēļ? Lai labāk izprastu šo jēdzienu un tā pielietošanu reālās situācijās, ielūkosimies piemēros no tiesu prakses! Tekstu lasa: Oskars Priede

Paplašinot uzņēmējdarbību, nereti juridiskām personām nepieciešams iegādāties lielākas telpas ražošanai vai lielāku biroju vai nopirkt ēku, lai atvērtu filiāli ārvalstīs. Ņemot vērā ekonomisko situāciju un pieaugošās nomas maksas, kā arī izvērtējot ieguvumus nākotnē, juridiskas personas biežāk izvēlas īpašumus iegādāties, nevis nomāt. Kas jāņem vērā, lai īpašuma iegādes procesā izvairītos no iespējamām pārdevēja “viltībām”? Tekstu lasa: Oskar