Augusta sākumā Latvijas Republikas Augstākā tiesa vērsās Eiropas Savienības Tiesā ar jautājumiem par personas tiesībām uz mantisku kompensāciju gadījumos, kad tās dati ir apstrādāti pretēji Vispārīgās datu aizsardzības regulas noteikumiem. Kamēr atbildes nav sniegtas, analizējam, kāda ir līdzšinējā tiesu prakse kompensāciju piešķiršanā. Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Kā rīkoties, ja darbinieks atsakās pieņemt rājienu, brīdinājumu? Kā viņu ar to iepazīstināt? Tekstu lasa: Oskars Priede

Arhīvu likumā ir noteikti personāla dokumenti ar arhīvisko vērtību, proti, dokumenti, kuri jāglabā uzņēmuma arhīvā ilgstoši. Šādu dokumentu nav daudz, bet situācijās, kad darba devēja un darbinieka strīds nonāk līdz tiesai, var rasties nepieciešamība arī pēc citiem dokumentiem un pierādījumiem. Kādi dokumenti jāsaglabā un jāsaskaņo ar darbinieku? Vai tas noteikti jādara papīra formātā vai arī to iespējams darīt e-vidē? Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Biedrība darbiniekam iegādājas veselības apdrošināšanas polisi uz gadu, sākot no 2023.gada 1.februāra. Noslēgtajā darba līgumā nebija nekas minēts par apdrošināšanas pienākumu. Darbinieks uzrakstīja atlūgumu ar 2023.gada 31.augustu, norādot, ka minētā polise nav izmantota. Biedrība vēlas no darbinieka atgūt apdrošināšanas prēmijas starpību par neizmantoto laika periodu atbilstoši apdrošinātāja aprēķiniem. Vai biedrībai ir tiesības pieprasīt atmaksāt šo starpību? Tekstu lasa: Oskars Priede

Daudzi uzņēmumi mūsdienās izvēlas slēgt uzņēmuma, nevis darba līgumu, kas, protams, atšķiras. Kāda ir uzņēmuma līguma būtība? Kādas ir uzņēmuma tiesības un pienākumi? Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Darbinieks pēc paša vēlēšanās dodas divu mēnešu garā bezalgas atvaļinājumā. Tā laikā darbinieks saslimst un tiek atvērta darbnespējas lapa “A”, vēlāk arī darbnespējas lapa “B”. Vai bezalgas atvaļinājums beidzas, atverot slimības lapu? Vai darba devējam jāapmaksā slimības lapa "A"? Tekstu lasa: Oskars Priede

Katrā uzņēmumā papildus darba līgumam tiek izstrādāti arī dažādi iekšējās darba kārtības noteikumi. Tie darbiniekiem ir tikpat saistoši, kā darba līgums, un, tos pārkāpjot, iestājas sekas atbilstoši Darba likumam – sākot no rājiena, līdz pat, smagākos gadījumos, atbrīvošanai no darba. Vai ir kādas obligātas prasības, kas jāiekļauj šādos noteikumos? Ko var uzskatīt par iekšējās kārtības noteikumiem – kādu vienu dokumentu vai arī var skatīties plašāk? Tekstu lasa: Oskars Priede

Vai darba devējam ir jākompensē darbinieka ceļa izdevumi un ceļā pavadītais laiks gadījumā, ja darbiniekam tiek noteikta cita darba vieta? Šāda situācija ir analizēta kādā Senāta par darba un atpūtas laiku civildienesta ierēdnim, kura darba vieta pārcelta rotācijas kārtībā. Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Darba līgumā tiek norādīts, ka pēc konkrēta nostrādātā laika posma uzņēmums darbiniekiem nodrošina apdrošināšanas polisi. Šogad uzņēmums vēlas mainīt apdrošināšanas pakalpojuma sniedzēju, bet tā rezultātā process ir ieildzis, un darbinieki uz kādu laiku var palikt bez apdrošināšanas polises. Vai darba devējam ir jebkādā veidā jāatlīdzina vai citā veidā, piedāvājot kādu papildu bonusu, jāatlīdzina periods, kurā darbiniekiem nav nodrošināta apdrošināšanas polise? Tekstu lasa: Oskars Priede

Līgumu slēgšana, izmantojot elektroniskās platformas, gluži tāpat kā tehnoloģiju lietošana citās dzīves jomās, kļūst arvien populārāka. Nesen publiski izskanējusi informācija par kādu Kanādas tiesas spriedumu, kurā atzīts, ka lietotnē “Whatsapp” izmantotā emocijzīme thumbs up jeb “īkšķis uz augšu” konkrētajā situācijā atzīstama par līguma akceptu. Līdzīgi arī Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģija atzinusi, ka šī pati emocijzīme uzskatāma par vienošanās apstiprinājumu. Līdz ar to rodas jautājums – kā un kurā brīdī elektroniskajā sarakstē paustās ziņas var rezultēties juridiskās saistībās? Raksta līdzautore: Linda Sarāne - Reneslāce, SIA “Sorainen ZAB”, zvērināta advokāte Tekstu lasa: Oskars Priede

Vai darbinieks drīkst publiski negatīvi izteikties par darba devēju vai saviem kolēģiem, un kādas varētu būt šādas rīcības sekas. Izskatīsim tiesu atziņas! Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Vasaras periodā, kad vairāki darbinieki vienlaicīgi dodas atvaļinājumā, mēdz gadīties ka darbiniekiem jāaizvieto pat divi vai vairāk kolēģi to prombūtnes laikā. Vai darbinieks drīkst vienlaicīgi aizvietot vairākus kolēģus? Tekstu lasa: Oskars Priede

Kādā 2023.gada jūnija tieslietā tika izskatīta darbinieka prasība pret darba devēju saistībā ar pieļauto nevienlīdzīgo attiesmi jeb bosingu darba vietā. Un tas izpaudies kā darbinieka nepielaišana pie darba. Rezultātā darbinieks prasīja gan darba algas, gan morālā kaitējuma piedziņas atlīdzību. Izskatīsim, ko sprieda Senāts! Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Darbā, kurā nav iespējams paredzēt darba grafiku, uz nepilnu darba laiku tiek pieņemts darbinieks. Saskaņā ar Darba likumu šādā situācijā darba līgumā būtu jānorāda: ka darba grafiks ir mainīgs; nolīgtais darba laiks, kas ir garantētais apmaksātais darba laiks mēneša ietvaros; kādā laikā darbiniekam ir pienākums veikt darbu; minimālais paziņošanas laiks pirms darba uzsākšanas vai tā atsaukuma. Vai šāda veida darba līgumā jānorāda arī šādi punkti: darbs tiek organizēts maiņās (attiecīgi nav nepieciešams sastādīt maiņu grafiku vismaz mēnesi iepriekš un piemērot citus maiņu darbam noteiktos noteikumus); garantētais apmaksātais darba laiks pēc būtības ir uzskatāms par nepilnā darba laiku; ja attiecīgajā mēnesī ir pārsniegts normālais darba laiks, virsstundas tiks apmaksātas pēc vispārīgiem principiem? Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Uzņēmums nosūta partnerim sadarbības piedāvājumu, bet pavisam nejauši e-pastam tiek pievienots fails, kas neattiecas uz konkrēto sadarbības partneri, piemēram, uzņēmumu klientu datu bāze ar personas datu informāciju. Kā uzņēmumam rīkoties šādā situācijā? Tekstu lasa: Oskars Priede