Atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem dalībvalstīm ir noteikts pienākums nodrošināt, ka autoriem un izpildītājiem, kas ir licencējuši vai nodevuši savas ekskluzīvās tiesības uz savu darbu vai blakustiesību objektu izmantošanu citai personai, ir tiesības saņemt pienācīgu un samērīgu atlīdzību. Kas ir “taisnīga atlīdzība”? Tekstu lasa: Oskars Priede

Rakstā analizēsim īpašos likuma noteikumus, kas jāņem vērā darba devējam, kurš vēlas izbeigt darba tiesiskās attiecības ar darbinieku, kuram ir noteikta invaliditāte. Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Izpildītājmākslinieks (mūziķis) ir uzaicināts uzstāties mūsu uzņēmuma organizētā pasākumā, ko apmeklēs gan uzņēmuma darbinieki, gan sadarbības partneri. Viena repertuāra daļa ir šī mākslinieka oriģināldziesmas, bet otra – citu autoru dziesmas. Mākslinieks par šo darbu saņem honorāru. Jautājums rodas par autortiesībām – vai un par ko tieši ir jāmaksā Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūrai/Latvijas Autoru apvienībai (AKKA/LAA) šādā situācijā? Vai ir jāsaņem atļauja, ja mēs maksājam māksliniekam honorāru? No kā ir atkarīgs šāda veida maksājums AKKA/LAA – izpildītajiem darbiem, stundām, pasākuma dalībnieku skaita, ieejas maksas? Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Vēlos saprast, uz kā pamta var veikt atalgojuma izmaksu sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) īpašniekam – valdes priekšsēdētājam – vienīgajam valdes loceklim. Saprotu, ka uz šo amatpersonu neattiecas Darba likuma normas, bet to reglamentē Komerclikums. Tātad SIA valdes priekšsēdētājs ar lēmumu nosaka sev atalgojumu, kas grāmatvedībā tiek aprēķināts kā darba samaksa ar visiem algai piemērojamajiem nodokļiem? Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Saskaņā ar Darba likumu gan darba devējam, gan darbiniekam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu trīs dienas iepriekš. Vai “trīs dienas iepriekš” nozīmē, ka, ja darbinieks uzsāk darbu 2023.gada 29.februārī un pārbaudes laiks beidzas 2023.gada 26.maijā, pēdējā diena pārbaudes laikā, kad darba devējs var atbrīvot darbinieku no darba pienākumu pildīšanas, ir 23.maijs? Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Mūsu uzņēmuma darbības veids ir pasākumu, tostarp, apmācību un semināru organizēšana. Mēs meklējam aktuālas tēmas, autori domā saturu un akcentus būtiskākajiem jautājumiem, kas ir mūsu uzņēmuma konkurences priekšrocība. Tāpat mēs nosakām semināra cenu un izvietojam reklāmu par pasākumu. Pēc pasākuma reklāmas parādīšanās plašākai publikai, cits uzņēmums, kas arī nodarbojas ar semināru organizēšanu, nokopē mūsu izstrādāto saturu un sagatavo identisku semināru. Vienīgā atšķirība – tas notiek pāris dienas ātrāk un par zemāku cenu. Vai to var uzskatīt par negodīgu komercpraksi? Tekstu lasa: Oskars Priede

Pēdējo gadu judikatūrā novērots, ka tiesas nolēmumu pamatošanai nereti atsaucas uz satura izvēles brīvības principu, kas paredz līgumslēdzējiem tiesības izvēlēties līguma saturu un nodibināt sev tādas tiesības un pienākumus, kādus līdzēji vēlas, taču līguma satura izvēles brīvība sniedzas tiktāl, ciktāl to neierobežo likuma imperatīvās normas. Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Darbiniekam – biroja vadītājam – ir izsniegta pilnvara parakstīt saņemto preču pavadzīmes, izņemt pasta sūtījumus u.tml. Ar darbinieku tiek pārtrauktas darba attiecības un pilnvara tiek anulēta. Cik ilgi jāsaglabā izsniegtā un anulētā pilnvara? Vai jāņem vērā Grāmatvedības likumā noteiktais glabāšanas termiņš dokumentiem, lai pierādītu, ka dokumentu parakstījusi tobrīd pilnvarotā persona? Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Uzņēmums veic jaunu darbinieku atlasi, kuras laikā vairākiem kandidātiem tiek nosūtīts atteikums. Vai darba devējam ir pienākums paskaidrot atteikuma iemeslu potenciālajam kandidātam? Tekstu lasa: Oskars Priede

Fiziskas personas goda un cieņas aizsardzības iespēja, visticamāk, nav jaunums. Turpretī, saistībā ar juridiskām personām šajā jautājumā nereti rodas pārpratumi. Darba devēja kā juridiskas personas reputācijas aizsardzība daudziem uzņēmumiem rada neizpratni – ne vienmēr ir skaidrs, kādus pienākumus var uzlikt darbiniekiem tās aizsardzībai. Šajā rakstā tuvāk apskatīsim reputācijas jēdzienu un apzināsim ieteikumus darba devējiem, kas ļautu nodrošināties pret iespējamu reputācijas kaitējumu darbinieka rīcības rezultātā. Tekstu lasa: Oskars Priede

Drīzumā gaidāmi grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un Civilprocesa likumā, kas radīs iespēju patērētājiem Latvijā apvienoties speciālā kolektīvā prasībā pret tirgotāju vai ražotāju, lai kopīgi aizsargātu savas tiesības. Šie grozījumi ir saistīti ar Eiropas Savienības direktīvas ieviešanu, kas radīta ar mērķi veicināt patērētāju aizsardzību un vienādot kolektīvās aizsardzības mehānismus Eiropas Savienībā. Raksta līdzautore: Lūcija Strauta, zvērināta advokāta palīdze Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Darbinieks strādā attālināti ārzemēs pēc paša iniciatīvas un darba devējs pieļauj šādu darba modeli. Vai darba devējam ir jākompensē attālinātā darba izdevumi šādā situācijā? Vai arī izdevumi (t.sk. apdrošināšana) jāsedz darbiniekam? Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Sadarbības līgumā, pēc pasūtītāja uzdevuma, tiek radīta datorprogramma. Vai autora mantiskās tiesības piederēs pasūtītājam? Kādi noteikumi ir jāiekļauj līgumā, ja pasūtītājs lūdz izpildītāju izstrādāto datorprogrammu arī pārdot klientiem, kuri ir ieinteresēti tās lietošanā? Tekstu lasa: Oskars Priede

Arvien vairāk uzņēmumu cieš kiberuzbrukumos. Ikviens uzņēmums var kļūt par hakeru mērķi neatkarīgi no tā izmēra vai darbības veida. Hakeri ir ieinteresēti ne tikai lielajos finanšu un ražošanas uzņēmumos, bet arī mazos un vidējos uzņēmumos, kas apstrādā mazāk sensitīvus personas datus. Tomēr joprojām ir pārāk maz diskusiju par pasākumiem, ko darīt, lai novērstu kiberuzbrukumu, un pareizo rīcību pēc uzbrukuma. Apskatīsim biežāk pieļautās kļūdas un padomus, kā no tām izvairīties. Tekstu lasa: Oskars Priede

Darba vai pakalpojuma izpildi apliecina darbu pieņemšanas-nodošanas akts. Tomēr praksē novērojams, ka šo dokumentu uzņēmumi nereti uzskata par formalitāti vai atsakās parakstīt vispār. Kādos gadījumos akts ir obligāts un nepieciešams dokuments? Un kā rīkoties, ja otra puse atsakās to parakstīt? Tekstu lasa: Oskars Priede