Pirmo reizi ārkārtējā situācija Covid-19 izplatības dēļ Latvijā izsludināta 2020.gada 12.martā. Kopš šī datuma vīruss ieņēmis būtisku lomu gan ikdienas dzīvē, gan tiesiskajā telpā. Kā ar tā radītajiem izaicinājumiem tika galā Latvijas tiesas? Aplūkosim vairākus būtiskus pandēmijas laika spriedumus!
Tekstu lasa: Oskars Priede
Komerctiesības
07:00, 16. Nov. 2022
Lasītājs vaicā: Darbinieks tiek atbrīvots no darba, un ar viņu tiks noslēgta nekonkurēšanas vienošanās par aizliegumu noteiktu laiku strādāt konkrētā darbības jomā. Kādi ir šādas vienošanās atlīdzības nosacījumi? Vai un kādi nodokļi tai jāpiemēro?
Tekstu lasa: Oskars Priede
Darba tiesības
07:00, 15. Nov. 2022
Tā kā saspringtā ekonomiskā un politiskā situācija neizbēgami ietekmē biznesa vidi, strīdu daudzums par sabiedrību ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrību dalībnieku sapulces lēmumiem arvien palielinās. Reaģējot uz pārmaiņām, tiek meklēti labākie risinājumi, bet dažkārt šādos procesos iesaistītajiem rodas domstarpības. Salīdzināsim dalībnieku strīdu risinājumu procesus Baltijas valstīs!
Raksta līdzautori: Paula Paidere, SIA "LEADELL Vītols ZAB" jurista palīdze (Latvija); Pirkka-Marja Põldvere, "LEADELL Pilv Advokaadibüroo" partnere (Igaunija); Oleg Matvejev, "LEADELL Pilv Advokaadibüroo" jurists (Igaunija); Jurgita Najulytė, "LEADELL Balčiūnas & Grajauskas" asociētā partnere (Lietuva), Kamilė Žilinskytė, "LEADELL Balčiūnas & Grajauskas'' juriste (Lietuva)
Tekstu lasa: Oskars Priede
Komerctiesības
07:00, 11. Nov. 2022
2022.gada 1.augustā stājušies spēkā grozījumi Darba likumā, paredzot vairākām darbinieku kategorijām tiesības prasīt darba devējam noteikt darba laika organizācijas pielāgojumu un tiesības veikt darbu attālināti. Kuriem darbiniekiem ir šādas tiesības? Un cik obligāti tās jāievēro darba devējiem?
Tekstu lasa: Oskars Priede
Darba tiesības
07:00, 9. Nov. 2022
Mūsdienās uzņēmumos darbinieks bieži vien vairs neveic tikai konkrētu šauru pienākumu loku, tādēļ praksē novērojams, ka darba attiecību pusēm šādos gadījumos nav saprotams, kā norādīt darbinieka amatu no profesiju klasifikatora. Vai profesiju klasifikators ir gatavs šodienas darba vides izaicinājumiem?
Tekstu lasa: Oskars Priede
Darba tiesības
07:00, 1. Nov. 2022
Veidojot darba samaksas sistēmu uzņēmumā, ir būtiski ievērot tiesību principus, jo tie ne tikai palīdz izveidot skaidras darba samaksas sistēmu, bet arī nodrošina, ka strīda gadījumā darba devējs varēs pierādīt, ka nav pārkāpts neviens princips, kas attiecināms uz darba samaksas sistēmas noteikšanu. Tikpat svarīgi saprast darba samaksas aprēķina un izmaksas kārtību.
Tekstu lasa: Oskars Priede
Darba tiesības
07:00, 28. Okt. 2022
Situācijā, kad cenas strauji mainās, daudziem aktuāls kļūst jautājums – ko darīt, ja noslēgto līgumu vairs nevar izpildīt? Kādus līgumus un kādos gadījumos var atcelt pārmērīga zaudējuma dēļ? Lai labāk izprastu šo jēdzienu un tā pielietošanu reālās situācijās, ielūkosimies piemēros no tiesu prakses!
Tekstu lasa: Oskars Priede
Komerctiesības
07:00, 27. Okt. 2022
Paplašinot uzņēmējdarbību, nereti juridiskām personām nepieciešams iegādāties lielākas telpas ražošanai vai lielāku biroju vai nopirkt ēku, lai atvērtu filiāli ārvalstīs. Ņemot vērā ekonomisko situāciju un pieaugošās nomas maksas, kā arī izvērtējot ieguvumus nākotnē, juridiskas personas biežāk izvēlas īpašumus iegādāties, nevis nomāt. Kas jāņem vērā, lai īpašuma iegādes procesā izvairītos no iespējamām pārdevēja “viltībām”?
Tekstu lasa: Oskar
Komerctiesības
07:00, 20. Okt. 2022
Darba samaksas sistēma kā kārtība, kādā tiek noteikta darba samaksa uzņēmumā, un ar to saistītie jautājumi var atšķirties un lielā mērā ir atkarīgi gan no darba organizācijas, gan katra uzņēmuma individuālajām vajadzībām. Kādi darba samaksas noteikumi jāņem vērā jebkurā uzņēmumā, un kādas prasības piemērojamas dažādiem izmaksas veidiem?
Tekstu lasa: Oskars Priede
Darba tiesības
07:00, 19. Okt. 2022
Veicot uzņēmējdarbību, juridiskas un fiziskas personas meklē iespējas, kā risināt ieilgušas debitoru parādsaistības un palīdzēt savam biznesam strādāt produktīvi, tāpēc nereti izmanto tādu iespēju kā cesija, tādējādi atrisinot situāciju ar parādnieku un atgūstot finanses. Kā slēgt cesijas līgumu? Kādos gadījumos to izmanto, un kādas nianses jāņem vērā?
Tekstu lasa: Oskars Priede
Komerctiesības
10:42, 13. Okt. 2022
Lasītājs vaicā: Darbiniekam Laurim par konkrētu papildu pienākumu izpildi noteikta piemaksa 30% apmērā no algas laika posmā no 1.augusta līdz 30.septembrim. Piemaksa noteikta ar darba devēja rīkojumu. Tā kā darba devējs no septembra pieņem darbā jaunu darbinieku Kristu, kas turpmāk veiks šos pienākumus, Laurim tie nebūs jāveic visu rīkojumā norādīto laiku, proti, nebūs jāveic līdz rīkojumā norādītājam 30.septembrim. Vai darba devējs šādā gadījumā var atsaukt ar rīkojumu noteikto piemaksu, jo papildu pienākumi vairs netiek veikti? Vai tam nepieciešama darbinieka piekrišana, jāslēdz vienošanās? Vai ir kāda iespēja piemaksu atcelt darba devējam vienpersoniski, ja darbinieks nepiekrīt?
Tekstu lasa: Oskars Priede
Darba tiesības
07:00, 11. Okt. 2022
Lasītājs vaicā: Darbinieks nolēmis uzteikt darba līgumu. Vai darba devējam ir tiesības prasīt darbinieka uzteikuma iemeslu, proti - vai drīkst prasīt darbiniekam iemeslus, kādēļ viņš nolēmis aiziet no darba? Vai darba devējam ir likumisks pamats šos iemeslus zināt, ja darbinieks atteicies tos izpaust? Vai tad, ja darbinieks ierosina izbeigt darba attiecības pēc abpusējas vienošanās, darba devējam ir tiesības prasīt iemeslus šādam lēmumam?
Tekstu lasa: Oskars Priede
Darba tiesības
07:00, 7. Okt. 2022
Mūsdienu mainīgajos ekonomikas apstākļos iespējamas situācijas, kad neizpildītu saistību gadījumā kāda no līgumslēdzēju pusēm kļūst par parādnieku. Parasti godprātīgi līguma slēdzēji cenšas šādu situāciju atrisināt sarunu ceļā, vienojoties ar kreditoru, taču ir situācijas, kad parādnieks izvēlas klusēt un gaidīt, cerot, ka situācija atrisināsies pati no sevis. Šādos gadījumos viņam papildus parāda summai var rasties arī vēl citi izdevumi.
Tekstu lasa: Oskars Priede
Komerctiesības
07:00, 6. Okt. 2022
Nereti uzņēmums vēlas publicēt darbinieku fotoattēlus sociālajos tīklos – bildes no uzņēmuma pasākumiem, darbinieku panākumus, kolektīva kopīgu dalību maratonā vai citā notikumā. Kādus dokumentus šādā gadījumā vēlams noslēgt ar katru no darbiniekiem, lai darba dēvējam nerastos problēmas saistībā ar personas datu aizsardzību? Vai ir pietiekami iegūt piekrišanu no katra darbinieka?
Tekstu lasa: Oskars Priede
Darba tiesības
07:00, 29. Sep. 2022
Lasītājs vaicā: Darba likumā noteikts, ka summētā darba laika ietvaros aizliegts nodarbināt darbinieku ilgāk par 24 stundām pēc kārtas un 56 stundām nedēļā. Restorānā viesmīļi strādā trīs dienas nedēļā pa 10 stundām, kopsummā nepārkāpjot 56 stundas nedēļā. Vai šādā gadījumā darba līgumā drīkst noteikt summēto darba laiku? Vai arī jāuzskaita, ka astoņas stundas dienā ir normālais darba laiks, bet pārējās divas stundas ir virsstundas?
Tekstu lasa: Oskars Priede
Darba tiesības
07:00, 22. Sep. 2022