2021.gada janvārī stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, kas sabiedrībām ar ierobežotu atbildību piešķīra tiesības noteikt dažādu kategoriju kapitāldaļas saviem dalībniekiem. Lai būtu vieglāk saprast, ko tas nozīmē, rakstā apskatīšu praktiskus piemērus, kas ilustrē daļu kategoriju iespējamo pielietojumu. Tekstu lasa: Oskars Priede

Vispārīgā izpratnē dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību. Neskatoties uz šķietami vienkāršo juridisko skaidrojumu, pastāv dažas nianses, kuras ir vērts ņemt vērā, noslēdzot dāvinājuma līgumu. Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Uzņēmums vēlas dokumentus kārtot elektroniski. Vai tas nozīmē, ka ir jābūt izstrādātai kārtībai, kādā dokumenti tiks digitalizēti? Kas jāņem vērā, ja sadarbības partneri dokumentus kārto papīra formā? Kādā veidā uzņēmumi, kas joprojām paraksta dokumentus ar roku, apzīmogo rēķinus un nosūta tos pa pastu, var elektroniski saņemtos dokumentus pārvērst papīra formā? Tekstu lasa: Oskars Priede

Grozījumi Komerclikumā, kas stājās spēkā 2023.gada 1.jūlijā, nākotnē noteikti novērsīs problēmas, kas saistītas ar neapmaksātu pamatkapitālu. Tomēr praksē vēl aizvien pastāv kapitālsabiedrības, kuru dibināšanas vai pamatkapitāla palielināšanas process nav noritējis kā plānots, un dibinātāji, sabiedrības esošie vai no jauna uzņemtie dalībnieki nav veikuši pamatkapitāla apmaksu. Neapmaksāts pamatkapitāls rada gan būtiskus ierobežojumus kapitālsabiedrībai un personai, kas uz daļām parakstījusies un tās nav apmaksājusi, gan papildu pienākumus kapitālsabiedrības valdei. Raksta līdzautors: Nauris Grigals, SIA “Sorainen ZAB” partneris, zvērināts advokāts Tekstu lasa: Oskars Priede

Tirgus nemitīgās attīstības rezultātā ikvienam komersantam savas tirgus pozīcijas stiprināšanai ir nepieciešams meklēt arvien inovatīvākus risinājumus, kas palīdzētu izcelties starp konkurentiem, piesaistīt uzmanību un sasniegt savu mērķauditoriju. Kā viens no dinamiskākajiem mārketinga instrumentiem mūsdienu uzņēmējdarbības vidē, kurā komersanti augstas konkurences apstākļos cīnās par patērētāju uzmanību un uzticību, ir preču un pakalpojumu loterijas un akciju kampaņas. Tekstu lasa: Oskars Priede

2023.gada 1.jūnijā stājās spēkā Komerclikuma grozījumi, nosakot, ka sabiedrības dalībnieki dividendes varēs sadalīt ne tikai ievērojot proporcionalitātes principu, bet arī neproporcionāli piederošo daļu nominālvērtību summai, ja statūtos šāda sadales kārtība ir atrunāta. Tekstu lasa: Oskars Priede

Augstākās tiesas Senāts 2023.gada 23.martā pieņēmis spriedumu lietā, kur analizējis starp fizisko personu (Latvijas pilsoni) un apdrošinātāju noslēgto ceļojuma apdrošināšanas līgumu, konkrēti tajā ietverto noteikumu par termiņu apdrošināšanas prasījuma un to pamatojošo dokumentu iesniegšanu. Senāta ieskatā, “prasību iesniegt šādu informāciju 30 dienu laikā pēc apdrošināšanas perioda beigām objektīvi var būt neiespējami izpildīt ne vien apdrošinātajam, bet arī cietušajai trešajai personai.” Izskatām Senāta atziņas! Tekstu lasa: Oskars Priede

Atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem dalībvalstīm ir noteikts pienākums nodrošināt, ka autoriem un izpildītājiem, kas ir licencējuši vai nodevuši savas ekskluzīvās tiesības uz savu darbu vai blakustiesību objektu izmantošanu citai personai, ir tiesības saņemt pienācīgu un samērīgu atlīdzību. Kas ir “taisnīga atlīdzība”? Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Izpildītājmākslinieks (mūziķis) ir uzaicināts uzstāties mūsu uzņēmuma organizētā pasākumā, ko apmeklēs gan uzņēmuma darbinieki, gan sadarbības partneri. Viena repertuāra daļa ir šī mākslinieka oriģināldziesmas, bet otra – citu autoru dziesmas. Mākslinieks par šo darbu saņem honorāru. Jautājums rodas par autortiesībām – vai un par ko tieši ir jāmaksā Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūrai/Latvijas Autoru apvienībai (AKKA/LAA) šādā situācijā? Vai ir jāsaņem atļauja, ja mēs maksājam māksliniekam honorāru? No kā ir atkarīgs šāda veida maksājums AKKA/LAA – izpildītajiem darbiem, stundām, pasākuma dalībnieku skaita, ieejas maksas? Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Vēlos saprast, uz kā pamta var veikt atalgojuma izmaksu sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) īpašniekam – valdes priekšsēdētājam – vienīgajam valdes loceklim. Saprotu, ka uz šo amatpersonu neattiecas Darba likuma normas, bet to reglamentē Komerclikums. Tātad SIA valdes priekšsēdētājs ar lēmumu nosaka sev atalgojumu, kas grāmatvedībā tiek aprēķināts kā darba samaksa ar visiem algai piemērojamajiem nodokļiem? Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Mūsu uzņēmuma darbības veids ir pasākumu, tostarp, apmācību un semināru organizēšana. Mēs meklējam aktuālas tēmas, autori domā saturu un akcentus būtiskākajiem jautājumiem, kas ir mūsu uzņēmuma konkurences priekšrocība. Tāpat mēs nosakām semināra cenu un izvietojam reklāmu par pasākumu. Pēc pasākuma reklāmas parādīšanās plašākai publikai, cits uzņēmums, kas arī nodarbojas ar semināru organizēšanu, nokopē mūsu izstrādāto saturu un sagatavo identisku semināru. Vienīgā atšķirība – tas notiek pāris dienas ātrāk un par zemāku cenu. Vai to var uzskatīt par negodīgu komercpraksi? Tekstu lasa: Oskars Priede

Pēdējo gadu judikatūrā novērots, ka tiesas nolēmumu pamatošanai nereti atsaucas uz satura izvēles brīvības principu, kas paredz līgumslēdzējiem tiesības izvēlēties līguma saturu un nodibināt sev tādas tiesības un pienākumus, kādus līdzēji vēlas, taču līguma satura izvēles brīvība sniedzas tiktāl, ciktāl to neierobežo likuma imperatīvās normas. Tekstu lasa: Oskars Priede

Drīzumā gaidāmi grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un Civilprocesa likumā, kas radīs iespēju patērētājiem Latvijā apvienoties speciālā kolektīvā prasībā pret tirgotāju vai ražotāju, lai kopīgi aizsargātu savas tiesības. Šie grozījumi ir saistīti ar Eiropas Savienības direktīvas ieviešanu, kas radīta ar mērķi veicināt patērētāju aizsardzību un vienādot kolektīvās aizsardzības mehānismus Eiropas Savienībā. Raksta līdzautore: Lūcija Strauta, zvērināta advokāta palīdze Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Sadarbības līgumā, pēc pasūtītāja uzdevuma, tiek radīta datorprogramma. Vai autora mantiskās tiesības piederēs pasūtītājam? Kādi noteikumi ir jāiekļauj līgumā, ja pasūtītājs lūdz izpildītāju izstrādāto datorprogrammu arī pārdot klientiem, kuri ir ieinteresēti tās lietošanā? Tekstu lasa: Oskars Priede

Arvien vairāk uzņēmumu cieš kiberuzbrukumos. Ikviens uzņēmums var kļūt par hakeru mērķi neatkarīgi no tā izmēra vai darbības veida. Hakeri ir ieinteresēti ne tikai lielajos finanšu un ražošanas uzņēmumos, bet arī mazos un vidējos uzņēmumos, kas apstrādā mazāk sensitīvus personas datus. Tomēr joprojām ir pārāk maz diskusiju par pasākumiem, ko darīt, lai novērstu kiberuzbrukumu, un pareizo rīcību pēc uzbrukuma. Apskatīsim biežāk pieļautās kļūdas un padomus, kā no tām izvairīties. Tekstu lasa: Oskars Priede