Lasītājs vaicā: Darbinieks darba auto novietojis stāvēšanai neatļautā vietā un par to saņēmis sodu. Kuram jāsedz šie izdevumi – darbiniekam vai darba devējam? Vai šos izdevumus var piedzīt no darbinieka? Kas notiks, ja ne darba devējs, ne darbinieks šo sodu neapmaksās?

Lasītājs vaicā: Vai darbinieks darba transportlīdzekli – piegādes furgonu – drīkst turēt pie savas daudzdzīvokļu mājas? Iela, kur viņš plāno novietot šo furgonu, ir dzīvojamā zona. Uzņēmums ar darbinieku par šādu kārtību vienojas, ņemot vērā agrās un reizēm arī vēlās piegādes. Vai tas ir likumīgi? Kā ir ar ceļu satiksmes prasībām? Vai policija drīkst sodīt uzņēmumu (furgona īpašnieku), ja tas novietots ilgstošai stāvēšanai dzīvojamās zonas teritorijā? Kāda šajā situācijā ir uzņēmuma atbildība? Raksta līdzautore: Diāna Adamoviča, ZAB “SORAINEN”, juriste

Darbinieks tiek norīkots darbam citā valstī. Vai norīkotā darbinieka stundas tarifa likmē jeb darba samaksā var iekļaut dienas naudu? Mēģinām rast atbildi!

Darbinieks un darba devējs var vienoties, ka darbiniekam piemaksu par virsstundu darbu aizstāj ar apmaksātu atpūtu citā laikā atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam. Kādi nosacījumi jāievēro, aizstājot samaksu ar brīvdienām?

Lai veiktu sadarbību ar piegādātājiem, nepieciešams noslēgt piegādes līgumu, tomēr tā forma un saturs mēdz atšķirties. Nepieciešams apzināties katras konkrētās situācijas apstākļus un riskus un piegādes līgumos iekļaut vajadzīgos aspektus.

Saskaņā ar Komerclikumu valdes loceklim ir tiesības uz atlīdzību, kas atbilst viņa pienākumiem un sabiedrības finansiālajam stāvoklim. Lai arī Komerclikumā skaidri noteiktas valdes locekļa tiesības uz atlīdzību, nereti rodas jautājums, vai sabiedrībai jāmaksā atlīdzība valdes loceklim. Kādi riski pastāv, ja valdes loceklis veic bezatlīdzības darbu?

Lasītājs vaicā: Darba līgumā kā līguma noslēgšanas datums ir norādīts 8.decembris, taču darba devējs un darbinieks līgumu parakstījuši tikai 10.decembrī. Kad stājās spēkā darba līgums – līgumā norādītajā datumā vai dienā, kad tas parakstīts?

Vai datorprogrammas izmēģinājuma versijas turēšana datorā var tik izvērtēts kā autortiesību pārkāpums? Vai persona ir pārkāpusi autora tiesības, reproducējot datorprogrammu? Šos jautājumus analizēja Senāts.

Nesen tika diskutēts par to, vai lielveikalu tīkliem jāpublisko informācija par preču iepirkuma cenām. Lielveikalu tīklu vadītāji norādīja, ka cenas, par kādām tiek iepirktas preces no ražotājiem, ir komercnoslēpums. Vai uzņēmumi, aizbildinoties ar komercnoslēpumu, pārkāpj patērētāja tiesības? Kā ir patiesībā – vai preces iepirkuma cena ir komercnoslēpums? Līdzautore: Elizabete Reina Mežule, Konkurences padomes Juridiskā departamenta juriste

Kā var uzvarēt strīdā, ja nav pietiekamu finanšu līdzekļu? Pirmajā brīdī vienīgā pareizā atbilde šķiet – nestrīdēties, piekāpties –, jo strīda risināšana tiesā prasa zināmus līdzekļus. Tomēr pastāv vairāki strīdu risināšanas aspekti, kas obligāti nepieprasa bezierunu piekāpšanos un ļauj nonākt pie pozitīva risinājuma. Rīcības modeļi, kas var noderēt ikvienam, kurš nonācis civiltiesiskā konflikta situācijā un kuram nepietiek finanšu resursu juridiskai aizstāvībai.

Darbinieku nostrādātā darba laika uzskaite jau sen bijis darba devēja pienākums, taču praksē šim jautājumam darba devēji nereti pieiet formāli, darba laika uzskaites tabelēs atzīmējot darbinieku nostrādātās stundas pēc savas izpratnes. Šāda pieeja praksē var radīt dažādas strīdus situācijas.

Lasītājs vaicā: Darba likumā ir teikts, ka neizmantoto atvaļinājumu drīkst pārcelt tikai uz vienu gadu. Kas notiek situācijā, kad darbinieks dodas bērna kopšanas atvaļinājumā un viņam paliek neizmantots ikgadējais atvaļinājums? Piemēram, darbinieks uzņēmumā strādā divus gadus. Pirmajā darba gadā tika izmantotas divas atvaļinājuma nedēļas un pārējās divas – pārceltas uz nākamo gadu. Otrajā darba gadā darbinieks izmanto vēl divas atvaļinājuma nedēļās un paziņo, ka pēc diviem mēnešiem dosies bērna kopšanas atvaļinājumā. Ņemot vērā, ka šis atvaļinājums ir ilgāks par vienu gadu, kas notiek ar neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu? Vai šī neizmantotā daļa obligāti jāizmanto līdz bērna kopšanas atvaļinājumam? Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Darbinieks ir saņēmis aizdevumu 5000 eiro apmērā. Personisku apstākļu dēļ darbinieks lūdz šo aizdevumu, kura atlikusī summa ir 4500 eiro, ieturēt no ikmēneša darba algas. Vai uzņēmums drīkst uz rakstiska iesnieguma pamata veikt šādu ieturējumu? Vai šādam ieturējumam ir kādi summas ierobežojumi?

Brīdī, kad pirms vairākiem gadiem noslēgta un joprojām spēkā esoša līguma oriģināls ir pazudis un saglabājusies vienīgi tā kopija, starp līgumslēdzēju pusēm rodas strīds, ko vēlas nodot risināt tiesai. Vai iespējams pierādīt līguma slēgšanu, ja nav pieejams dokumenta oriģināls? Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Darba devējs pārtraucis darba attiecības ar darbinieku, kurš pārbaudes laikā nav spējis tikt galā ar saviem darba pienākumiem. Tikmēr darbinieks apgalvo, ka darba devējs ir maldinājis par veicamajiem pienākumiem, jo sludinājumā un intervijā norādītie pienākumi ir atšķīrušies no tiem, kas faktiski bija jāveic. Cik precīzi sludinājumā jānorāda potenciālā darbinieka darba pienākumi? Tekstu lasa: Oskars Priede