Lasītājs vaicā: Darbiniekam piešķirts atvaļinājums, kurā iekrīt 1.septembris, kas darbiniekam ir kā apmaksāta papildu brīvdiena saskaņā ar uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumiem. Kā jāaprēķina vidējā izpeļņa atvaļinājumam? Vai visā atvaļinājuma laikā vidējā izpeļņa būs vienāda, vai tomēr tā veidosies no diviem periodiem – līdz 1.septembrim (periods februāris – jūlijs), no 2.septembra (periods marts – augusts)? Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Diemžēl likumos nav teikts, kā rīkoties situācijā, kad nav attaisnojuma dokumenta - rēķins vai kases čeks ir pazaudēts vai arī nav izsniegts. Piemēram, darbinieks vietnē Booking.com rezervējis viesnīcu komandējumam Itālijā, izmantojot uzņēmuma bankas karti. Rēķina nav, un nav iespējams to dabūt. Kā pareizi grāmatot šādus izdevumus? Vai jāraksta kāda grāmatvedības izziņa? Vai jāpiemēro uzņēmumu ienākuma nodoklis, ja nav iespējams dabūt attaisnojamo dokumentu un par darījumu liecina tikai apmaksa bankā? Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Vai uzņēmums drīkst darbiniekam kompensēt elektrības izmaksas, kas saistītas ar elektroauto izmantošanu, pēc līdzīga principa kā kompensējot degvielas izmaksas? Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaica: Darbiniekam tiek piešķirts vienu nedēļu ilgs atvaļinājums, kas sākas 2023.gada 10.jūlijā. Vai atvaļinājums ir jāpagarina par vienu dienu, ņemot vērā, ka 10.jūlijs ir brīvdiena saistībā ar Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma dienu? Un vai par 10.jūliju jāmaksā atvaļinājuma nauda? Tekstu lasa: Oskars Priede

Saskaņā ar judikatūru pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanā nošķir pamatprasības un formālās prasības. Eiropas Savienības Tiesa vairākkārt skaidrojusi, ka priekšnodokļa atskaitīšana ir īstenojama tad, ja ir izpildītas pamatprasības, lai gan nodokļa maksātājs nav izpildījis noteiktas formālas prasības, piemēram, prasības attiecībā uz uzskaiti, rēķinu sagatavošanu un deklarāciju. Vai viena vai cita rekvizīta trūkums rēķinā ir jāuzskata par formālu prasību neizpildi vai tomēr tā ir pamatprasību neievērošana? Tekstu lasa: Oskars Priede

Atšķirībā no saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem pamatlīdzekļu vērtība ir reglamentēta ar Ministru kabineta noteikumiem, un tā ir 1000 eiro, komercsabiedrības to var izraudzīties brīvi pēc sava prāta. Tomēr – kas jāņem vērā, nosakot summu, no kuras materiālās vērtības tiek kvalificētas par pamatlīdzekļiem? Kā pamatlīdzekļu vērtība var ietekmēt uzņēmuma vērtību, dividendes, finansiālos rādītājus un rezultātā arī naudas plūsmu? Tekstu lasa: Oskars Priede

Bieži vien tiek uzskatīts, ka pašnodarbinātā persona un komandējums ir nesavienojami jēdzieni. Aplami tā domāt, jo pašnodarbinātais, tāpat kā Uzņēmumu reģistrā (UR) reģistrēts komersants veic saimniecisko darbību, tātad, ir saimnieciskās darbības veicējs. Ja jau pašnodarbinātais ir tāds pats komersants kā citi, tad arī izdevumi, arī ar komandējumu saistītie, tam ir līdzīgi. Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Uzņēmumam, kas ir pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, pieder privāta teritorija, ap kuru ir uzlikta sēta. To apsargā apsardzes kompānija, bet papildus - teritoriju apsargā arī suns, kuram tiek pirkta barība, veiktas pārbaudes pie veterinārārsta. Vai uzņēmums šādus izdevumus var definēt kā saimnieciskās darbības izdevumus un par tiem atskaitīt priekšnodokli? Tekstu lasa: Oskars Priede

Rēķinu un citu grāmatvedības attaisnojuma dokumentu piegāde elektroniski kļūst par aizvien būtiskāku informācijas apmaiņas procesa sastāvdaļu. Kā zināms, Latvijā no 2025.gada plānots ieviest elektronisku rēķinu jeb e-rēķinu izmantošanu kā obligātu apritē starp komersantiem un komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm. Gatavojoties šīm izmaiņām, spēkā ir stājies jaunais Grāmatvedības likums un Grāmatvedības kārtošanas noteikumi. Tekstu lasa: Oskars Priede

Nemateriālie ieguldījumi kā pamatlīdzekļu postenis praksē nav sastopami tik bieži. Grāmatvežiem par tiem nereti rodas jautājumi, it sevišķi tajos gadījumos, kad sabiedrība pirmo reizi sastopas ar attīstības izmaksām vai nemateriālo vērtību, kas radusies citas sabiedrības iegādes rezultātā. Nereti nemateriālo vērtību apzīmē ar angļu terminu goodwill, bet vecākā literatūrā tā tiek saukta arī par firmas cenu vai komercreputāciju. Kas tad īsti ir uzņēmuma nemateriālie ieguldījumi? Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Uzņēmums saviem produktiem piemēro lojalitātes atlaidi. Tā tiek piešķirta klientiem pēc noteiktiem kritērijiem. Atlaide tiek piešķirta no kopējās summas, savukārt rēķinā jau tiek norādīta aprēķinātā gala summa, tai piemērots PVN un rēķina kopsumma. Proti, atlaides summa nekur netiek uzrādīta. Vai atlaides summa ir jānorāda rēķinā? Ja šī atlaide norādīta rēķinā, vai tā ir jāgrāmato? Tekstu lasa: Oskars Priede

Uzņēmuma peļņa 2022.gadā bija 80 555 eiro. Daļu no tās (44 121 eiro) veidoja no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras saņemtie granti par materiāliem, pamatlīdzekļiem un mārketinga pakalpojumiem, kā arī Nodarbinātības valsts aģentūras subsīdijas bezdarbnieku nodarbināšanai. Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem minētie granti un subsīdijas netiek apliktas ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Kādi nodokļi uzņēmumam ir jāmaksā gadījumā, ja uzņēmums nolemj dividendēs sadalīt visu peļņu, un kādi, ja sadalīšanai dividendēs atvēlēti 40 000 eiro? Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Darbinieks, kuram noteikts summētais darba laiks, nostrādāja vienu darba dienu 2022.gada novembrī, pēc tam atvēra slimības lapu vairāku mēnešu garumā. Slimības lapas laikā viņš uzrakstīja atlūgumu. Darbinieks ir saņēmis samaksu par nostrādāto dienu novembrī, kā arī naudas balvu un prēmiju decembrī. Aprēķinot kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu, problēmas rodas ar vidējās izpeļņas aprēķinu. Aprēķinā ietilpst darba dienu, nakts stundu un virstundu samaksa, jo decembrī noslēdzās ceturtais ceturksnis, kā arī gada nogalē izmaksātā naudas balva un prēmija. Veicot aprēķinu, vidējā stundas likme sanāk 72,11 eiro. Tā kā darbiniekam ir neizņemts atvaļinājums (12,47 dienas jeb 99,76 stundas), darba devējam kompensācijā būtu jāizmaksā 7193,69 (99,76 x 72,11) eiro. Šajā situācijā darbinieka kompensācija ir neadekvāta noslēgtajam darba līgumam, tāpat darbinieks ilgstoši ir bijis prombūtnē. Vai veiktie aprēķini ir korekti? Tekstu lasa: Oskars Priede

Grāmatvedības kontu plāna pirmās rindas veltītas ilgtermiņa ieguldījumiem – pamatlīdzekļiem. Tā kā šis ir klasisks grāmatvedības postenis, lietderīgi ir atkārtot pašus pamatus un, iespējams, piemirstās lietas un nosacījumus, ko būtu nepieciešams ievērot, lai pamatlīdzekļu jautājums būtu saprotams un skaidrs. Īpaši svarīgi tas ir brīžos, kad, piemēram, notiek komunikācija ar revidentu un tiek lūgta papildus dokumentācija. Apskatīsim pamatlīdzekļus secīgi, sākot ar to, kas ir uzskatāms par pamatlīdzekli un kādiem kritērijiem tam ir jāatbilst, lai to varētu norādīt grāmatvedības uzskaitē. Tekstu lasa: Oskars Priede

Lasītājs vaicā: Uzņēmums iegādājas darbiniekam veselības apdrošināšanas polisi. Šīs polises darbības laikā tiek pārtrauktas darba attiecības ar darbinieku. Kas notiek ar noslēgto apdrošināšanas polisi? Vai darbiniekam tā ir jāatdod un uzņēmums varēs atgūt neizmantoto apdrošināšanas prēmijas daļu? Vai arī darbinieks var paturēt šo polisi, samaksājot polises atlikušo vērtību? Vai uzņēmums var nodot darbiniekam polisi, par to nepieprasot samaksu? Kā aprēķināt nodokļus šādās situācijās? Tekstu lasa: Oskars Priede